Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

Nodaļas sēde, 19. janvāris

Ievadvārdos LZA akadēmiķis Pēteris Trapencieris klātesošos iepazīstināja ar LZA goda doktora Gunta Eniņa biogrāfijas lappusēm, kas saistītas ar darbu Latvijas PSR ZA institūtos gandrīz 30 gadu garumā (no 1962. līdz 1991. gadam) - Latvijas Organiskās sintēzes institūtā un Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā. Guntis Eniņš savu turpmāko darbību saistīja ar Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrību - 1998. gadā kļuva par fonda "Dabas retumu krātuve" vadītāju. Guntis Eniņš no jaunības ir interesējies par Latvijas dabu un kopš 1970. gada pēta Latvijas dabas pieminekļus: ir aprakstījis vairākus tūkstošus Latvijas dižkoku un nodarbojies ar pilskalnu, dižakmeņu, kultakmeņu, alu un pazemes ezeru apzināšanu un pētīšanu. PSRS varas gados lauku meliorācijas procesā Guntis Eniņš arī panāca, ka Latvijas laukos tika aizliegta dižkoku spridzināšana, tā izglābjot vairākus tūkstošus dižkoku. Par nopelniem Latvijas dabas un cilvēku labā 1995. gadā Gunti Eniņu apbalvoja ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet kopš 2000. gada viņš ir LZA goda doktors.

Savā prezentācijā: "Zinātniskie maldi un patiesības par Latvijas dižkokiem" LZA goda doktors Guntis Eniņš atgādināja savas dzīves notikumus, kas saistīti ar dižkokiem un dažādiem dabas pieminekļiem, iepazīstināja ar Latvijas skaistākajiem dižkokiem, to vēsturi un saistību ar dažādu cilvēku dzimtas vietām. Stāstījumu krāšņi ilustrēja piemēri par maldiem un patiesībām saistībā ar koku vecumu (Napoleona ozols Iecavā un Glika ozoli Alūksnē), augstumu (Elku liepa pie Valdemārpils) un apdraudējumu apkārtējai videi (Sējas ozols un Kaņepju ozols). Savulaik Guntis Eniņš četras reizes ir izglābis Kaives ozolu. Stāstījumu papildināja Gunta Eniņa domubiedra fotogrāfa Māra Zeltiņa fotogrāfijas pusotras stundas garumā!

Nodaļas sēde, 24. janvāris

LZA Portretu zālē notika Gunta Eniņa grāmatas "Koki mājas nepamet" atvēršanas svētki. Sēdi vadīja LZA goda loceklis kinorežisors Jānis Streičs un dziesmas skandināja senioru sieviešu koris "Daugavas Vanadzes" un instrumentāli vokālais trio "Amar".

Ievadvārdos, sveicot LZA goda doktoru Gunti Eniņu, LZA prezidents Ojārs Spārītis izteica gandarījumu par to, ka pasākumā sapulcējušies tik daudz interesentu un šī pasākuma atbalstītāju (vismaz 180 klausītāji).

Izdevniecības "Latvijas mediji" vārdā uzstājās Jūlija Dibovska, aktrise Zane Jančevska nolasīja senu pie Nāves jūras atrastu rokrakstu par koku un cilvēku agrāko saprašanos un sadarbību, ko izjaukusi cilvēku mantkārība un varas kāre. Nobeigumā skanēja ticība, ka evolūcijas gaitā šī saprašanās un dabas sadarbība atjaunosies!

Imanta Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju vārdā dzirdējām dzejnieces Māras Zālītes sveicienu un laba vēlējumus grāmatas autoram, un žurnālistes Sarmītes Ēlertes atmiņas par Gunta Eniņa iedvesmotāja piemēru dižkoku atbrīvotāju talku laikā un viņam iedotajiem mīļvārdiņiem.

Sējas novada pašvaldības vadītājs Guntis Liepiņš izteica gandarījumu, ka novadā atrodas Sējas ozols, kas ir viens no vecākajiem dižozoliem Latvijā: koks varētu būt iestādīts 16. gadsimtā, kad Sējas muižu savā īpašumā ieguva muižnieks Juhans Zeige.

Dabas retumu krātuves vārdā runāja LZA korespondētājloceklis Sandis Laime un atzīmēja G.Eniņa ieguldījumu Latvijas dabas izzināšanā vairāk nekā 40 gadu garumā.

Grāmatā "Koki mājas nepamet" ir stāsti ne tikai par kokiem, bet arī par cilvēku dzimtām un to likteņiem. Simtgadīgie koki, savulaik iestādīti namu pagalmos vai īpašnieku teritorijās, nu tie ir kļuvuši par dzimtas piederīgiem kā dzimtas saknes, kas bieži vien jau nojaukto ēku vietās atgādina par tur dzīvojošo ģimeni. Guntis Eniņš savā grāmatā katram dižkokam apraksta tā vēsturi, to papildinot ar trāpīgiem epitetiem: viskuplākais, upurozols, sirmais krīvu krīvs, dižākais, ozolpuisis, gadsimtu vecītis u.t.t. Savas uzrunas beigās Guntis Eniņš apsolīja turpināt sadarbību ar izdevniecību "Latvijas mediji" un pabeigt trīs grāmatas par Latvijas dabu un cilvēkiem.

 Pasākuma laikā varēja iegādāties arī grāmatu, saņemt autora autogrāfu, kā arī pie kafijas un tējas pārrunāt koku un cilvēku likteņus.

Pēteris Trapencieris, ĶBMZN priekšsēdētājs
Daina Daija, ĶBMZN zinātniskā sekretāre