VĒSTURES UN ARHEOLOĢIJAS IZPĒTE PĒC LATVIJAS VALSTISKĀS NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAS UN NĀKOTNES UZDEVUMI

22-02-2018

Pirmajos gados pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas vēsturnieku dienas kārtībā atrodas sabiedrību interesējošie jautājumi Latvijas 20. gs. vēsturē, kas padomju okupācijas laikā bija noklusēti vai interpretēti marksisma-ļeņinisma ideoloģijas garā. Vēsturnieku interešu lokā ir Latvijas Republikas valsts vīru darbība un likteņi (Kārlis Ulmanis, Jānis Balodis, Zigfrīds Anna Meierovics u.c.), okupācijas varu noziegumi pret Latvijas iedzīvotājiem un valsts iznīcināšana - deportācijas, holokausts, piespiedu mobilizācija - un pretošanās tai (pretošanās organizācijas, bruņotā pretestība, trimdas pienesums).

Šo sarežģīto Latvijas vēstures jautājumu izpētē un skaidrošanā liels ieguldījums ir Latvijas vēsturnieku komisijas darbam (1998), kas šobrīd rezultējies jau 28 Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu krājumos. Sabiedrībā ar cerībām tiek gaidīts VDK vēstures izpētes komisijas gala ziņojums.

20. gs. 90. gados Latvijas vēstures zinātnē sevi piesaka jauna avotu grupa - mutvārdu vēstures avoti, kas ir nozīmīgs atbalsts pētījumu uzsākšanai par Latvijas sabiedrības kolektīvo atmiņu. Jaunu metožu un avotu gaismā publicēti no padomju ideoloģijas uzslāņojumiem brīvi darbi, kas veltīti jauno un jaunāko laiku Latvijas vēstures posmiem (īpaši 20. gadsimtam), kuros risinātas politiskās, militārās, ekonomiskās un sociālās vēstures problēmas.

Sadarbība ar dabaszinātnēm - bioloģiju, ģeogrāfiju, ķīmiju - Latvijas arheologiem un antropologiem dod jaunas iespējas artefaktu un kaulu materiāla datēšanā, maksimāli precizējot Latvijas senākās apdzīvotības laiku, sniedzot ziņas par aizvēstures un viduslaiku iedzīvotāju diētu, saslimšanām un apbedīšanas tradīcijām u.tml. Ar projektu veidā piesaistīto līdzekļu atbalstu notiek arheoloģiskie izrakumi. Arheoloģisko pētījumu atziņas atspoguļotas ne vien starptautiski citējamās datubāzēs indeksētos žurnālos, bet tradicionāli arī arheologu gadskārtējo sesiju krājumos, kuros sabiedrība regulāri tiek informēta par pēdējos divos gados notikušo arheoloģisko lauka pētījumu rezultātiem.

Vēstures un arheoloģijas nozarē veikto pētījumu rezultāti latviski lasošo auditoriju sasniedz caur tādiem zinātniskiem izdevumiem kā "Arheoloģija un etnogrāfija" (1957), 1991. gadā atjaunoto "Latvijas Vēstures Institūta Žurnālu" (1937), žurnāliem "Latvijas Vēsture" (1991, šobrīd - "Latvijas Universitātes žurnāls Vēsture") un "Latvijas Arhīvi" (1993), DU konferences rakstu krājumu "Vēsture: Avoti un cilvēki" (1992). Būtisku pienesumu vēstures historiogrāfijai dod lielākajos Latvijas muzejos - Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs - izdotie rakstu krājumi vai gadagrāmatas.

Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas notikušas arī strukturālas izmaiņas ar mērķi tuvināt zinātni un augstāko izglītību, kas padomju okupācijas laikā bija mākslīgi šķirtas. Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas vēstures institūts vispirms kļūst par Latvijas Universitātes aģentūru, bet kopš 2015. gada ir tās struktūrvienība. Jauno vēsturnieku sagatavošana notiek LU Vēstures un filozofijas fakultātē un Daugavpils Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis, viena gadsimta laikā ir piedzīvojusi valsts dibināšanu, pieredzējusi gan demokrātijas un autoritārisma periodus, pārdzīvojusi divu totalitāru režīmu okupācijas. Pasaulei saistoša ir Baltijas unikālā pieredze, atgūstot neatkarību nevardarbīgas pretošanās ceļā. Līdz ar to Latvijas vēsturnieku darba lauks ir bezgala plašs. No tā arī izriet Baltijas vēsturnieku īpašā misija - pētīt savu vēsturi un iepazīstināt ar to pārējo pasauli.

Dr. hist. Guntis Zemītis,
LU LVI direktors, akadēmiķis

Powered by Elxis - Open Source CMS