Valsts simtgadei veltīto pasākumu programmā zinātnieku saimei īpaši nozīmīgs ir IV Pasaules Latviešu zinātnieku kongress, kas laikā no 18. līdz 20. jūnijam notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā. Šī ir pirmā reize kongresa pastāvēšanas vēsturē, kad to organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Iepriekšējo kongresu sagatavošanu vadīja Latvijas Zinātņu akadēmija. Šoreiz LZA ir viena no daudzām kongresa rīcības komitejas darbā iekļautajām zinātniskajām institūcijām, tās atbildības jomas ir Latvijas vēsturnieku II kongress un Pasaules latviešu juristu III kongress. Šajā numurā neliels ieskats vēsturnieku veikumā un akadēmiķa Gunta Zemīša īss pārskats par nozarē paveikto kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas (skat. 4. lpp.).

Kopš 2017. gada vasaras LU Latvijas vēstures institūtā direktora, akadēmiķa Gunta Zemīša vadībā notikušas vairākas Latvijas vēsturnieku II kongresa rīcības komitejas sēdes, gan pamatsastāvā, gan, pieaicinot plašāku zinātnes nozares profesionāļu loku. Rīcības komitejas kodols - G. Zemītis (priekšsēdētājs, LU LVI), Kristīne Beķere (LZA BSPC) un Jānis Taurēns (LU VFF). Paplašinātajās rīcības komitejas sēdēs kopā ar nozares ekspertiem, t.sk. zinātniekiem Kasparu Zelli (LU FSI), Aleksandru Ivanovu un Irēnu Salenieci (DU), Jāni Ķerusu un Gvido Straubi (LU VFF) u.c., un praktiķiem, muzeju darbiniekiem, t.sk. Viju Stikāni, Ilonu Auderi (Latvijas muzeju biedrība), Valdu Ārdavu (LU SAPC), kā arī citiem pilnvērtīga un konstruktīvā pasākumā norisē ieinteresētiem nozares speciālistiem daudzās diskusijās, tostarp virtuālās, tika apzinātas vēsturnieku vēlmes kongresā analizējamo problēmjautājumu un pieaicināmo vieslektoru jomā. Sadarbības rezultātā tapusi nozares speciālistiem un praktiķiem saistoša kongresa programma.

Latvijas vēsturnieku II kongress savu darbību sāks 19. jūnijā.

I. Boldāne-Zeļenkova