Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) ikgadējā pilnsapulcē 2018. gada 9. februārī ieskanējās mūsu valsts simtgades nots vairākos aspektos. Kā uzrunā teica Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, šis ir brīdis, kad jāpārdomā tālākie darbi, kad visām izglītības pakāpēm jāsasniedz kalna virsotne, ne tikai augstākajai izglītībai un zinātnei. Vienprātīgs atbalsts tika pausts Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājas Dr. oec. Laimdotas Straujumas iniciatīvai noteikt 2019. gadu par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, tam atbalsi rodot arī 2019. gada valsts budžetā. Bet kopumā Latvijas profesūra ir sākusi attīstīties krietni agrāk nekā pirms simts gadiem - ieskatu profesūras attīstībā Latvijā sniedza pētniece Alīda Zigmunde. Paldies kolēģiem par man izrādīto godu un LAPA ikgadējās balvas piešķiršanu.

Mēnesis laika pētniecības projektu iesniegšanai

Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns atsaucās uz Pasaules Bankas pētījuma rekomendācijām Latvijas augstākās izglītības un zinātnes sistēmas ne vien konkurētspējai, bet arī dzīvotspējai. Viens no ieteikumiem, lai tiktu pārskatīts valsts budžeta ieguldījuma procents augstākajā izglītībā un zinātnē.

Augstākās izglītības normatīvo aktu valodā runājot, netiek pildītas Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normas par bāzes finansējumu. Tālab arī LAPA aicinājums ir ņemt vērā, ka Latvijas IKP (faktiskajās cenās) prognoze 2018. gadam sasniegs 28,36 mljrd. eiro, pārsniedzot pēdējā pirmskrīzes gada kopproduktu par vismaz 5 mljrd. eiro, un pildīt likumu normas: nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās (VDA) ne mazāku par 0,25% no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām VDA sasniedz vismaz 2% no IKP; un nodrošināt ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai ne mazāku par 0,15% no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums zinātniskajai darbībai sasniedz vismaz 1% no IKP. Patlaban pētniecības budžets veido 0,16% jeb 46 milj. eiro no IKP. Attiecīgi augstskolām 2018. gadā budžeta finansējums veido 0,37% no IKP jeb 106 milj. eiro. Tās ir ievērojami mazākas summas nekā augstākajai izglītībai un zinātnei tika atvēlēts pirms krīzes. Bet jaunās tehnoloģiskās revolūcijas iespaidā tagadējie uzdevumi izglītībai un zinātnei ir krietni lielāki.

Šībrīža aktualitāte ir tāda, ka 2018. gada 2. februārī stājies spēkā Nolikums par fundamentālo un lietišķo pētniecības projektu (FLPP) finansēšanas kārtību, kopējais finansējums trīs gadiem ir 18 900 000 eiro. Izdevumi plānojami no 50 līdz 100 tūkst. eiro gadā, projekta galvenie izpildītāji (iesniedz CV) viena konkursa ietvaros var startēt tikai vienā projektā, noteikti projektā ir jāiesaista studējošie vai doktora zinātniskā grāda pretendenti. Vēršu uzmanību uz to, ka plānots īss projektu sagatavošanas un iesniegšanas termiņš - 2018. gada 8. marts, bet šo zīmīgo datumu nebūs grūti atcerēties...

Lielākas algas un profesora statuss uz mūžu

Eiropas Komisijas pētniecības un finansēšanas ekspertu komisija gala ziņojumā (29.01.2018.) par Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēmas uzlabošanu arī rekomendējusi palielināt finansējumu pētniecībai un inovācijai, jo īpaši no valsts budžeta; kā arī veikt augstākās izglītības modernizāciju, t.sk. vairāk iesaistot ārvalstu profesūru. Savukārt attiecībā uz pašmāju profesūru rekomendēts apsvērt iespēju profesorus amatā vēlēt uz mūžu. Tiešām Latvijā pastāvošā kārtība, ka profesoram ik pēc sešiem gadiem jāpiedalās konkursā, lai viņš no jauna tiktu ievēlēts, nepastāv citās ES dalībvalstīs. Kā ziņoja profesore, AIP locekle Tatjana Volkova, arī profesora darba novērtējums Latvijā nevar sacensties pat ar Polijas 30 000 eiro gadā, nemaz nerunājot par 90 000 eiro gadā Šveicē. Taču Latvijas profesoriem ar studiju kvalitātes nodrošinājumu, ar zinātnisko publikāciju sagatavošanu ir jākonkurē starptautiskajā mērogā.

Labā ziņa, ka atalgojums pamazām kāpj - Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs atgādināja, ka 2018. gadam tas ir 3,8 milj. eiro pieaugums, un Ministru kabinetā ir apstiprināts grafiks (09.01.2018.) par algu paaugstinājumu arī no 2019. gada līdz 2022. gadam (skat. tabulu).

Joprojām jāmācās sadarboties - to vērtēs arī akreditācijā

Debatēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs profesors Jānis Vucāns pievērsa uzmanību tam, ka profesūras kapacitāte netiek izmantota vispārējās izglītības reformās, pārejot uz kompetencēs balstīto apmācību. Diskusijas par to norisinās vispārējās izglītības slēgtā vidē. Tas var novest ne vien pie kļūmēm saturā, bet arī infrastruktūras jautājumos. Noteikti ir jāizmanto profesionālās izglītības kompetenču centru labiekārtotā materiālā bāze, tehnoloģijas. Prasmīgi jālieto esošā infrastruktūra. Veicot pārmaiņas vienā izglītības līmenī, jādomā plašākas sistēmas mērogā, jo visi izglītības līmeņi ir cieši saistīti. Iesaistot augstākās izglītības spēkus, profesūru citu izglītības līmeņu reformu īstenošanā, pēc tam augstskolās nebūs jākonstatē, ka skolēni atnāk bez zināšanām, kuras vajadzēja apgūt jau skolā.

Visāda veida sadarbības mācīšanās jāturpina arī augstskolām, uz ko regulāri norāda ārvalstu eksperti. Tas ir aktuāli arī gaidāmās studiju virzienu akreditācijas sakarā. Kā minēja Akadēmiskā informācijas centra pārstāve Jolanta Silka, centrā drīzumā viesosies starptautiskie eksperti, vērtējot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstību Eiropas standartiem. Līdzās tādām rekomendācijām kā aktīvāku iesaistīšanos starptautiskajā pētniecībā, mācību spēku noslodzes mazināšanu, savu absolventu sasniegumu novērtēšanu un to izmantošanu augstskolas tēla un pievilcības radīšanā eksperti allaž min arī sadarbības uzlabošanu - ar darba devējiem, augstskolām un studiju programmām savstarpēji.

Augstskolas likuma grozījumi (papildu pārejas nosacījumi) paredz akreditācijas grafiku, sākot no 2019. gada studiju virzieniem "Psiholoģija" un "Tiesību zinātne", un noslēdzot 2023. gadā, t.sk. ar virzienu "Izglītība, pedagoģija, sports". Kam ilgāk, kam mazāk laika gatavoties nozīmīgajai akreditācijai, kas varētu arī izšķirt, kā nākotnē norisināsies augstākās izglītības reformas, resursu konsolidācija, līdz tādiem soļiem, ka augstskolām pašām jau laikus jāizvērtē un jāatsijā vājās, nepieprasītās programmas u.tml.

Gara aristokrātija un nācijas zelts

Latvijas jubilejas gada pacēlums bija jūtams arī LAPA pilnsapulcē, līdzās ikdienišķiem darba jautājumiem ļaujot vaļu apcerīgām domām. Uz to rosināja pētnieces Alīdas Zigmundes sniegtais ieskats Latvijas profesūras vēsturē, kuras pirmsākumi rodami 1862. gadā līdz ar Rīgas Politehnikuma darbības sākumu un pirmo profesoru Ernestu Nauku. Latvijā ir strādājuši daudzi pasaulslaveni profesori, pēc Laspeiresa formulas joprojām aprēķina inflāciju, Vilhelms Ostvalds ir vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Baltijas, viņa skolnieks Pauls Valdens ir Nobela prēmijai visvairāk nominētais zinātnieks no Latvijas, un tā varētu turpināt līdz mūsdienām - katrā laikā ir savas profesūras izcilības.

Ne velti uz profesūru ir attiecināti tādu izcilu vērtējumu vēstoši vārdi - gara aristokrātija un nācijas zelts. Bet profesūras uzdevums ir to atkal un atkal no jauna apliecināt. Nosakot 2019. gadu par Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gadu, kas ir arī LU simtās jubilejas gads, nav runa tikai par finansējumu un citām praktiskām lietām, bet arī par tām augstākajām garīgajām vērtībām, kurām pateicoties, vispār savulaik tika dibināta Latvija.

Vēlos atgādināt, ka profesors, daloties zināšanās un pieredzē, dodot un kalpojot, vienlaikus arī sev nodrošina laimes sajūtas priekšnosacījumus. Domāju, man pievienosies daudzi profesori.

Dr. habil. oec. Baiba Rivža,

LAPA valdes priekšsēdētāja, akadēmiķe