Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 12.marts
Ceturtdien, 22. februārī Eiropas mājā notika Eiropas Komisijas sagatavotā ziņojuma par Latvijas zinātnes finansēšanas un pārvaldības sistēmu prezentācija. Ziņojuma autori - starptautiska ekspertu grupa, kurā ietilpa Doroteja Šturna (Dorothea Sturn, priekšsēdētāja), Ēriks Arnolds (Erik Arnold, referents), Susana Boras (Susana Borrás), un Hose Hiness Mora Ruiss (José-Ginés Mora Ruiz).
Ziņojuma analītiskajā daļā ir apkopoti pētījuma rezultāti, kas iegūti gan analizējot Latvijas zinātnes tiesisko regulējumu, gan intervējot ministriju, zinātnisko institūciju un augstskolu pārstāvjus, kā arī sociālos partnerus. Ziņojuma secinājumu daļā ir sagatavotas rekomendācijas zinātnes un inovāciju efektivitātes paaugstināšanai.
Zinātnes finansējumu eksperti rekomendē risināt šādos veidos: nozaru ministrijām daļa no sava budžeta jāinvestē pētniecībā un inovācijās. Tas nodrošinās katras ministrijas prioritārās jomas attīstību, veidojot tai nepieciešamo zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu. Otrkārt, ņemot vērā, ka valsts kapitālsabiedrības ieņem nozīmīgu lomu uzņēmējdarbības sektorā (nodrošina 30% no iekšzemes kopprodukta), tām daļa no savas peļņas, sadarbojoties ar zinātniskajām institūcijām, ir jāinvestē pētniecībā un inovācijās. Tas nodrošinātu uzņēmējdarbības sektora produktivitātes paaugstināšanu, ļaujot esošos resursu izmantot augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā.
Zinātnes un inovāciju pārvaldības fragmentācijas novēršanai eksperti rekomendē konsolidēt zinātni un inovācijas administrējošās institūcijas vienā stiprā un kompetentā pētniecības un inovāciju finansēšanas aģentūrā. Aģentūra ļautu stiprināt saikni starp pētniecību un uzņēmējdarbības inovācijām, kā arī veidotu nepieciešamo pētniecības un inovācijas politikas īstenošanas kapacitāti, sadarbojoties ar visām ministrijām, uzņēmējiem un citām ieinteresētām institūcijām.
Vērtējot Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas pārvaldes iestādēm ieteikts apsvērt LZA lomu un funkcijas un atbalstīt institūcijas centienus kļūt par zinātnisku biedrību (learned society) un mazināt tās ietekmi uz Latvijas Zinātnes padomes pārvaldi.
Ziņojumā ir identificētas divas būtiskas problēmas, kas ir saistītas ar zinātnes finansēšanu un pārvaldību: nepietiekamais zinātnes finansējums nespēj nodrošināt valsts ekonomisko izaugsmi un zinātnes konkurētspēju, ko apliecina Latvijas ieguldījumi pētniecībā (2016. gadā tie sastādīja 0,44% no iekšzemes kopprodukta, kas ir vairāk nekā piecas reizes zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā) un zinātnes un inovāciju pārvaldības fragmentācija, ko raksturo plašs zinātnes un inovāciju administrēšanā iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu skaits.
Informācijas avots: www.izm.gov.lv
Ziņojuma teksts pieejams: http://www.izm.gov.lv/images/aktualitates/2018/H2020-PSF_Specific-Support-Latvia_Final-report.pdf