Latvijas zinātnei ir iemesls lepoties, jo tās attīstību un sasniegumus garantē izcilākie mūsu zemē strādājošie vecākās paaudzes un pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvijas augstskolu un starptautisku izglītību ieguvušie jaunie, akadēmiski spēcīgākie zinātnieki. Valsts simtajā gadskārtā esam situācijā, kad jādomā, kā nepazaudēt zinātniekus un kā veidot kvalificētu pēctecību. Statistikas dati ir nepielūdzami - ja 1991. gadā Latvijā strādāja 16 000 zinātnieku, tad mūsdienu Latvijā viņu skaits ir sarucis līdz aptuveni 7500 daļējā vai pilnā slodzē nodarbināto.

LZA prezidents O. Spārītis                    Foto J. Brencis

Latvijas Zinātņu akadēmija šī gada 16. februārī pasniedza balvas par 2017. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. Nominācijas ir Latvijas zinātnieku pabeigto pētījumu rādītājs, kas ļauj rezumēt vairāku iepriekšējo gadu darba rezultātu. Iepriecinoši ir tas, ka godalgotie sasniegumi un atklājumi liecina par Latvijas zinātnieku aktīvo sadarbību ar pētniekiem visā pasaulē un ka liela daļa no atzinību guvušajiem sasniegumiem ir radīti kopējiem spēkiem. Tas ceļ gan Latvijas zinātnes līmeni, gan ļauj Latvijas zinātnieku atklājumiem bagātināt pasaules intelektuālo pieredzi kā fundamentālajās, tā lietišķajās un humanitārajās zinātnēs.

Mēs varam lepoties ar to, ka tieši pēdējos gados Latvijas zinātnieku pētījumi pāraug šo atklājumu lokālo vai tikai nozares mērogā šauri centrēto nozīmi un kļūst par starpnozaru sasniegumiem ar ievērojamu komerciālu nozīmi, un šajos atklājumos ir paredzams perspektīvs ekonomiskais efekts. Jā, mēs lepojamies ar to, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ik gadus diviem izciliem zinātniekiem par ilggadējiem, ievērojamiem un starptautiski atzītiem sasniegumiem piešķir LZA Lielo medaļu. Tāpēc ar gandarījumu un prieku paziņoju, ka Latvijas dibināšanas simtajā gadskārtā LZA Senāts lielā vienprātībā nobalsoja par Lielās medaļas piešķīrumu akadēmiķiem - Latvijas Universitātes tiesību zinātņu profesoram Kalvim Torgānam un farmakoloģijas profesorei Vijai Zaigai Klušai.

Latvijas izglītības un zinātnes konkurētspēja ir tieši atkarīga no valsts attieksmes, kas ir izmērāma pieejamā finansējuma mērvienībās. Un, ja finansējums nav pietiekams un tā piešķīrumam ir nebeidzamu pārtraukumu un kavējumu raksturs, ja līdzekļu piekļuvi kavē vāja normatīvo dokumentu izstrāde un administrēšana, tad gan izglītības, gan zinātnes attīstība nevar būt nedz strauja, nedz sekmīga, un rada nevēlami sliktu iespaidu par zinātnes nozarēm kā perspektīvām darba jomām.

Latvijas zinātnieki atkārtoti, gadu no gada ir rosinājuši valdību atvērt acis un uzlūkot zinātni kā vienīgo drošo peļņas instrumentu mūsdienu pasaulē, kā ātrāko un godīgāko līdzekli ekonomiskās attīstības nodrošinājumam, kas izmantojams ar vienu nosacījumu - valsts sekmē zināšanu ietilpīgas rūpniecības atjaunošanu ar modernu tehnoloģiju palīdzību un tiecas pēc savas ekonomiskās patstāvības. Finanšu ministres radio intervijā teiktie vārdi, ka, pieņemot 2018. gada budžetu, "ugunsgrēki esot dzēsti...", attiecas tikai uz to, ka valsts simtgades kopējais budžets tika pieņemts bez garām politiskām debatēm un ķīviņiem. Taču arī šī gada budžetā zinātnei atvēlēts joprojām nepietiekams finansējums. Nav audzis arī zinātnes bāzes finansējums, kas nodrošinātu zinātnieku vienmērīgu darbu un saglabātu darba vietas, bet ir nedaudz palielināts konkursa kārtā iegūstamais fundamentālo un lietišķo zinātņu finansējums, kas būs pieejams tikai gada otrajā pusē. Tas ir iemesls, kāpēc kā burkāns zinātnieku acu priekšā tiek turēts lozungs par zinātnes kā prioritāri balstāmas tautsaimniecības nozares finansējuma palielinājumu 2019. gadā. Šobrīd tie ir tikai vārdi.

Akadēmiskajā zinātnē rūdītie zinātnieki ir sīksta un gudra tauta. Kā rentgenā viņi redz valsts attieksmi gan pret zinātni, gan pret Latvijas Zinātņu akadēmiju, kuras lomu Eiropas Savienības institūcijas nemitīgi mudina kāpināt un celt. Mūsu zinātnieki ir bezalgas eksperti gan nozaru ministriju komisijās, gan bez atlīdzības strādājoši entuziasti Saeimas dokumentu un likumdošanas izmaiņu vērtēšanā. Ar savu redzējumu, argumentiem un konceptuālajiem priekšlikumiem LZA intelektuāļu elite piedalās Latvijas Pētniecības un inovāciju padomes darbā, kas pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām ir izveidota pie Ministru prezidenta kā ekspertīzes un padomdevēja struktūra, kas strādā tāpēc, ka nestrādāt nedrīkst. Vai gan grūti uzminēt, kurš šajā pozīciju karā paliek uzvarētājs un kurš - zaudētājs? Protams, uzvar tas, kurš dala naudu un kārtējo reizi informē zinātniekus: "Šoreiz atkal neiznāca, bet nākamreiz jau nu noteikti". Un tā kopš 2008. gada krīzes gaidām jau desmit gadus, kad valdība deklarēs zinātni par prioritāru tautsaimniecības virzienu.

Vai es ticu nācijas un Latvijas izglītības un zinātnes uzplaukumam turpmākajos gados? Atbildei būs zināma fatālisma pieskaņa, jo esam skaitliski dilstoša nācija. Jā, cauri gadsimtiem mēs esam pierādījuši savu izturību, sīkstumu, pielāgošanās un izdzīvošanas prasmi, bet 20. gadsimts un neatkarības laika pirmais gadsimta ceturksnis ir paveikuši savu melno darbu. Jau pagājušā gadsimta divos karos, deportācijās un emigrācijā no nāciju veidojošā kodola tika atšķelta kritiski liela inteliģences, politiskās un ekonomiskās elites daļa. Un mūsdienu ekonomiskās emigrācijas dēļ nežēlīgi sarucis darba tirgū aktīvo iedzīvotāju skaits, kam labvēlīgos apstākļos vajadzētu atražot jauno paaudzi, kas alkst mācīties, strādāt, pētīt un celt Latviju. Ja no 100 aptaujātiem vidusskolēniem vien daži atbild, ka saista savu nākotni ar izglītību un darbu Latvijā, tad šeit skaidri iezīmējas gan mūsu valsts, gan nācijas perspektīva. Ja mēs kā nācija zaudējam spēju uzņemt un radoši izmantot jaunās zināšanas, kas rodas pasaulē, tad attīstības spirāle sāk vērpties pretējā virzienā gan zinātnei, gan ekonomikai, lai cik izmisīgi mēs censtos to aizkavēt. Pēc 1991. gada mūsu politiķu rokās bija instrumenti, ar kuriem vajadzēja šo procesu vadīt izaugsmes virzienā. Rezultātu viņi paši mēdz raksturot: "Ir sanācis - kā sanācis".

Valsts simtgadē novēlu ikvienam - gan zinātniekam, gan ierindas pilsonim - sekot Latvijas valstij kā ideālam un rīkoties tā, lai šim mērķim tuvotos!

Ojārs Spārītis, LZA prezidents