TURPINĀS REĢIONĀLO FORUMU CIKLS

7-04-2018

"UZŅĒMĒJDARBĪBA KĀ STŪRAKMENS CEĻĀ UZ ZINĀŠANU EKONOMIKU" DOBELĒ

Ar forumu "Uzņēmējdarbība kā stūrakmens ceļā uz zināšanu ekonomiku"  Dobelē 7. martā  jau otrajā aplī turpinājās 2016. gadā aizsāktais EKOSOC-LV, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas pašvaldību savienības kopā ar vietējām organizācijām reģionos organizētais forumu cikls, šoreiz izvēloties ne vairs centrus, bet mazākas apdzīvotas vietas. Kā pasākumā uzsvēra Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, nevajag fokusēties tikai uz lielajām pilsētām, attīstība nepieciešama visur, turklāt nekas nav lētāks par gudri izmantotiem vietējiem resursiem. Taču nepieciešama, LZA prezidenta Ojāra Spārīša vārdiem, uzņēmēju un zinātnieku sadarbība, lai svešzemnieki pie Gudeniekiem nepumpē mūsu resursus, lai lauksaimniecības un citu nozaru produkcijas pārstrādei netiktu meklētas ārvalstu tehnoloģijas, bet sadarbībā ar LLU, RTU u.c. institūciju zinātniekiem tiktu veidotas un ieviestas vietējās, nepieciešamības gadījumā piesaistot ārvalstu partnerus un pašiem ar tehnoloģiju sasniegumiem izejot pasaulē.

Zināšanu ekonomika spēj augt arī ārpus pilsētas

EKOSOC-LV ietvaros ar AHP (T. L. Sātī Hierarhiju analīzes metode / Analytic hierarchy process) analizējot viedo attīstību visā Zemgales reģionā, starp viedo ekonomiku, viedo pārvaldību un viedajiem iedzīvotājiem priekšplānā izvirzījās viedā ekonomika. Tā ir vērojama arī Dobeles novadā, tajā skaitā augsto un vidēji augsto tehnoloģiju uzņēmumiem un zināšanu ietilpīgajiem pakalpojumiem lauku telpā attīstoties straujāk nekā pilsētvidē. Taču pagaidām  Latvijā kopumā zināšanu ekonomikas un visas ekonomikas proporcija ir apgriezta salīdzinājumā, piemēram, ar Vāciju, kur zināšanu ekonomika veido lielāko daļu, un arī Zemgalē un Dobelē tā ir izteiktā mazākumā. Bet minami spilgti pozitīvi piemēri.

 

AS "Spodrība" ir viens no tiem uzņēmumiem Latvijā, kas ir izturējis pārmaiņu laikus, saglabājis uzņēmuma darbību un veiksmīgi uzsācis attīstības un izaugsmes procesu, 2017. gadā uzņēmuma produkcijai ar "Seal" zīmolu iegūstot Zaļākā zīmola titulu. SIA "TENACHEM" ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā, sadarbojas ar RTU zinātniekiem.

Uzņēmēja, LLU doktorante Ina Gudele dalījās pieredzē, ka bijusi lepna, ieraugot SIA "Alfa Agro" ražotās augstvērtīgās lopbarības maisus arī kamieļu fermā Apvienotajos Arābu Emirātos. Uzņēmums atradis veidu, kā ražot eksporta preci no lucernas, pļavās augošas zāles. Savukārt attiecībā uz mājražošanas un amatniecības attīstību I. Gudele kā galveno minēja spēju produktu komercializēt, to veicot arī ar kooperācijas palīdzību, bet pāri visam - sadarbība ar LLU Zināšanu pārneses centru, citiem zinātniekiem, ar LIAA, citām valsts institūcijām. Mācīšanās, jaunas tehnoloģijas un dažāda veida sadarbība ir atslēgas vārdi zināšanu ekonomikas audzēšanā. Kā forumā izskanēja, "pa vienam nevar vinnēt".

Lai mašīnu plūsma pretējā virzienā, ārzemnieku nauda mūsu kabatās

Modelējot perspektīvu, I. Gudele rosināja rast kardināli jaunus risinājumus. Piemēram, ierasts, ka cilvēki no reģioniem brauc strādāt uz galvaspilsētu, bet novada uzņēmējiem sadarbībā ar pašvaldībām jāpanāk, lai gan augsto tehnoloģiju uzņēmumi vēlētos izvietoties lauku teritorijā, gan Rīgas iedzīvotāji būtu ieinteresēti braukt strādāt uz reģionu, un tādējādi risināt darbaspēka jautājumu - pagriezt mašīnu plūsmu pretējā virzienā. Plašāka mēroga analoģijā - lai mūsu produkti ir visā pasaulē un ārzemnieku nauda mūsu kabatās, nevis esam tirgus placis visai pasaulei, kā uzsvēra O. Spārītis, minot Singapūras piemēru ceļā no atpalicības uz izvirzīšanos pirmajās rindās.

Andrejs Spridzāns akcentēja, ka valsts politika mašīnu plūsmu pretējā virzienā gan nesekmē, jo, piemēram, valsts budžeta iestādes "aiziet no reģioniem", cilvēki seko darbavietām centrā. Novada domes priekšsēdētājs pretrunu saskata arī starp diviem principiem "nauda seko skolēnam" un "tuvāk dzīvesvietai" izglītības iestādi sākumskolas bērniem - jāmaina finansēšanas modelis, lai mazā skola tuvu mazā bērna dzīvesvietai var pastāvēt. Pretējā gadījumā bērns jau no mazotnes tiek pieradināts braukt prom no dzimtās vietas...

Rūpēties par uzņēmējdarbības attīstību nozīmē tai tuvināt skolēnus, gādājot arī par viņu profesionālo orientāciju, nodrošinot papildu apmācības programmas ar izvēles priekšmetiem - robotika, materiālzinātnes, grafiskais dizains u.c. Svarīgas ir mācību ekskursijas uzņēmumos. Visi tiekamies uzņēmumos - zinātnieki, pašvaldību pārstāvji, bērni un jaunieši! Savukārt O. Spārītis uzsvēra, ka tāda tikšanās vieta var būt arī zinātniskā laboratorija. Reiz sarunā Izraēlas vēstniece paudusi izbrīnu par Latvijā novēroto, ka uzņēmēji "nesēž blakus" zinātniekiem un ar nepacietību negaida sev noderīgus izgudrojumus, pretēji Izraēlā notiekošajam.

Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte iepazīstināja ar sava novada uzņēmējdarbības attīstības programmu un atbalstu uzņēmējdarbībai. Stāstot arī par LLU Zināšanu pārneses centra lielo lomu uzņēmējdarbības attīstībā, viņa uzsvēra, ka, izmantojot zinātniskas metodes uzņēmējdarbībā, var tikt tālāk par Latvijas tirgu, ar ko bieži vien ir par maz sekmīgam biznesam. Starp pašvaldību un uzņēmējiem jānotiek regulārai divvirziena komunikācijai, pašvaldībai nemitīgi jāpilnveido uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti, tajā skaitā apmācību jomā, tur iekļaujot zināšanas par sadarbību ar zinātniekiem, LIAA, ALTUM u.c. atbalsta institūcijām.  Jelgavā ir mērķis novada preču zīmi "Vietējais ražotājs - novada lepnums" padarīt vēl daudz populārāku.

LEAN sistēma efektīvākam biznesam

Paneļdiskusijā uzņēmēja Dace Freimane pievērsa uzmanību organizācijas efektivitātes paaugstināšanas gudrībām, ko ietver LEAN sistēma. Šis termins netiek precīzi tulkots, bet ar to apzīmē ilgtermiņa veiktspējas filozofiju, proti, kā nodrošināt tādu darba organizāciju, kas sekmē darba ražīgumu, kvalitāti un ekonomisko efektivitāti, no kā izriet arī augstāka peļņa un konkurētspējīgs atalgojums. LEAN aizsākums rodams Japānas autobūves uzņēmuma "Toyota" rūpnīcās, kurās zinātnieki, pētot auto industrijas produktivitāti, konstatēja ievērojamas pozitīvas atšķirības no citiem nozares uzņēmumiem. Viena no LEAN iezīmēm ir vēršanās pret dažādu resursu izšķērdēšanu, tajā skaitā laika neefektīvu tērēšanu, liekām darbībām un procesiem. Liela vieta ierādīta darbinieku izglītošanai un motivācijai. Biznesa efektivitātes asociācija, kurā ir apvienojušies uzņēmumi, kas praktizē LEAN metodoloģiju, par to ir izdevusi latviešu valodā pirmo grāmatu.

Visi šie lielumi, kam uzmanību pievērš LEAN, ir saistāmi arī ar zināšanu ekonomiku. Augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošana un zināšanu ietilpīgie pakalpojumi var padarīt reģionu, novadu stiprāku, dzīvotspējīgu.

Baiba Rivža, EKOSOC-LV vadītāja


 

PIERĪGAS FORUMS OLAINĒ

Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Olaines novada domes kopīgi organizētais uz uzņēmējdarbības attīstību vērstais Pierīgas forums 2018. gada 27. martā norisinājās Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā (OMTK).

Jāvirzās uz ilgtermiņa uzņēmējdarbību - rezultatīvu un efektīvu

VPP EKOSOC-LV valdītāja Baiba Rivža savā prezentācijā uzsvēra, ka Pierīga nav tikai reģions ap galvaspilsētu, bet plešas no Tukuma līdz Ainažiem. Tajā ir 0,46 miljoni iedzīvotāju ar ekonomikai labvēlīgu dominējošo vecumu 25-49 gadi, ar ātrāko uzņēmumu skaita augšanas tempu Latvijā 2009.-2016. gadā (tieši zināšanu ekonomikas uzņēmumi aug ātrāk par pārējiem), bet ar ievērojami atšķirīgu nodarbinātības līmeni un attiecīgi neto apgrozījumu dažādās vietās - piemēram, ar augstu Mārupes, Ķekavas, Olaines, Ogres, Tukuma novadā un viszemāko Sējas, Jaunpils, Alojas novadā. Ieguldījumus pētniecībā prasošo augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanu arī veiksmīgākajās vietās vairākkārt pārsniedz pakalpojumi, tajā skaitā zināšanu ietilpīgie (KIS, Knowledge-intensive services).

Olaines novada Uzņēmējdarbības atbalsta centra direktore Edīte Alksne uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir arī jāpārvar nesadarbošanās ar pašvaldību, kura var sniegt atbalstu uzņēmējiem un investoriem, piemēram, grantu programmas "Iedvesma", Zemgales reģiona Kompetenču centra,  NĪN atlaižu, LIAA Biznesa inkubatora veidā.

Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš, kā risināmos jautājumus Pierīgas un Rīgas metropoles areāla attīstībā un uzņēmējdarbības izaugsmei izcēla: pārvaldību, t.sk. vienotu izpratni par iekšējo telpu (Rīgai piegulošās un tuvākās teritorijas) un ārējo telpu (Tukuma, Jelgavas, Ogres, Siguldas un Limbažu novada pašvaldības un tuvākās teritorijas), pētnieciski analītisko bāzi, sadarbību, kopprojektus, finansēšanas mehānismus; starptautisko konkurētspēju, t.sk. mārketingu un zīmolvedību, kompleksu tūrisma piedāvājumu, ražošanu metropolē ar atbilstīgu infrastruktūru; urbānās izplešanās un vienlaidus apbūves ierobežošanu; transportu un mobilitāti; publiskos pakalpojumus; dabas vides, t.sk. zaļo un zilo teritoriju saglabāšanu.

Biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe pievērsās mūsdienu uzņēmējdarbības izaicinājumiem - mainīgai ārējai videi, digitalizācijas attīstībai, eksporta veicināšanai, zināšanu uzņēmējdarbībai, ražošanas procesu transformācijai, attālinātajam darbam u.c. "Jaunajā pasaulē" realitāte ir mākslīgais intelekts, roboti, 4D printēšana un biznesam ir jāvirzās roku rokā ar zinātni.

OMTK direktora vietniece Marita Strādere informēja, ka izglītības iestādē 2017. gadā ir uzsākts un līdz 2020. gadam norisināsies ES projekts studiju mācību vides uzlabošanai, galvenais, notiks laboratoriju modernizācija. Tas ir ļoti būtiski, lai sagatavotu kvalitatīvus speciālistus arī Olainē izvietotajām ražotnēm, t.sk. farmaceitisko un ķīmisko vielu ražošanas uzņēmumiem.

Augsto tehnoloģiju ražošanā nepieciešamākās ir eksaktās un tehniskās zināšanas

Foruma diskusiju daļu uzsāka sterilo farmaceitisko produktu ražošanas privātuzņēmuma SIA "PharmIdea" valdes loceklis Vitālijs Skrīvelis akcentējot, ka Latvijas zinātnieki ir ļoti gudri sintēzē, kas apvienojumā ar ārzemnieku ražošanas organizēšanas prasmēm ļāvis 2005. gadā izveidot šo veiksmīgi strādājošo firmu: šobrīd 70 darbinieki, produkcijas eksports uz 24 valstīm un 5,5 milj. eiro apgrozījums. Uzņēmumā par mērķi izvirzīta darba efektivizēšana un produktivitātes celšana, turklāt tas panākams vairākkārtīgā apjomā, lai sasniegtu "normālos" 200-250 tūkstošus eiro uz nodarbināto gadā līdzšinējo 80 tūkstošu vietā, kas nozīmētu arī augstākas algas, tagad pie konveijera varot nopelnīt 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Diskusija izvērtās par eksakto priekšmetu mācīšanu skolā, līdzšinējā praksē saredzot draudus vēl lielākam darbaspēka trūkumam augsto tehnoloģiju ražošanā, kur nepieciešamākās ir tieši eksaktās un tehniskās zināšanas. Pēc V. Skrīveļa domām, kāda zināšanu ekonomika ar vietējo darbaspēku var attīstīties, ja no 12000 vidusskolas absolventu ķīmijas un fizikas eksāmenu kārto pustūkstotis un nepilns tūkstotis?! Vidusskolā eksāmeniem šajos priekšmetos jākļūst par obligātiem, diagnosticējošus pārbaudes darbus veicot jau pamatskolas līmenī. Protams, nepieciešami arī prasmīgi šo priekšmetu skolotāji. Pašiem uzņēmējiem aktīvāk jāpopularizē, kādi speciālisti tiem nepieciešami, lai notiek "spiediens" uz vecāku un bērnu domāšanu - inženieriem ir nākotne!

LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe uzsvēra valsts politikas veidotāju atrautību no dzīves realitātes daudzos gadījumos, rezultātā veidojoties divām paralēlām informācijas un rīcības telpām un nelietderīgiem līdzekļu tēriņiem. Kā viens no piemēriem tika minēts reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns. Daudz vērtīgāk tam paredzētos līdzekļus būtu investēt izglītībā un zinātnē.

Baiba Rivža, EKOSOC-LV vadītāja

Powered by Elxis - Open Source CMS