Pirmkārt, vēlamies izteikt atzinību Latvijas Studentu apvienībai par kvalitatīva un noderīga ziņojuma sagatavošanu! Novērtējam ieguldīto laiku un darbu, veicot svarīgu pilsonisko aktivitāti.

Otrkārt, vēlamies atzīmēt, ka ziņojums sāpīgi parāda augstākās izglītības nozares ilgstoši nepietiekamo finansējumu, kas, neskatoties uz dažādiem solījumiem, plāniem un pat pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, saglabājas zems un nepietiekams. Aicinām uz kopēju darbību aktualizējot nepieciešamo finansējuma pieaugumu un piedāvājot pamatotus tā scenārijus, tuvojoties 2019. gadam, ko ceram aizvadīt Latvijas Nacionālās augstākās izglītības un zinātnes sistēmas simtgades gada zīmē.

Treškārt, atbalstām un par ārkārtīgi svarīgu uzskatām virzību uz kopēju studiju un zinātnes finansējumu augstākās izglītības institūcijām, kas vismaz vārdos sakrīt ar Izglītības un zinātnes trīs pīlāru finansēšanas modeli. Šīs virzības realizācijai nepieciešams kopējais finansējuma pieaugums, tai skaitā studiju bāzes likmes pieaugums šī brīža izpratnē, jo jau šobrīd finansējums neatbilst reālajām izmaksām. Virzības rezultātā nepieciešams veidot kopējas pasniedzēju-zinātnieku pozīcijas ar stabilu atalgojumu, tādējādi radot priekšnosacījumus konkursam pēc būtības. Tas arī nepieļautu šobrīd bieži pastāvošo praksi, kurā pasniedzējiem, jo īpaši karjeru sākošajiem, atalgojumu sastāda tikai kontaktstundas, nenodrošinot laiku kursu sagatavošanai, zinātniskajai darbībai un profesionālajai pilnveidei.

Tāpat vēlamies īsi komentēt trīs piedāvātos rīcības scenārijus:

Atbalstām pilotprojekta īstenošanu, pārbaudot konkurences principus budžeta vietu piešķiršanā, izmantojot kvalitātes kritērijus. Vienlaikus, aicinām kvalitātes kritērijus attiecināt uz konkrēto nozaru grupu (piemēram, publikācijas un ārvalstu studējošie tikai konkrētajās nozarēs, utml.). Tāpat uzskatām, ka izmaiņu periodam jābūt saprātīgam, ļaujot augstskolām veikt plānošanas darbus. Savukārt, par pārējām nozaru grupām vērts runāt pēc pirmajiem pilotprojekta rezultātiem.

Piebilstam, ka atbalstām Augstākās izglītības padomes nostāju, ka resursietilpīgām nozaru grupām nebūtu jāveido konkurence, drīzāk specializācija. Savukārt pārējām nozarēm tā būtu lietderīga ilgtermiņā.

Konceptuāli atbalstām sociālo aspektu ņemšanu vērā finansējuma pieejamībā. Tomēr būtiska ir diskusija par noteikumiem, kas to ļauj realizēt.

Stingri atbalstam vienas tematiskās jomas finansēšanu no viena avota. Uzskatām, ka tikai šādā veidā iespējams centralizēti jomai īstenot pamatotu politiku, nosakot sagatavojamo speciālistu apjomu un prasības, kā arī veicot vienotu kvalitātes kontroli.

Pie iespējas, vēlamies atgādināt par izaicinājumiem augstākās izglītības doktorantūras posmā, kuru risināšanā, mūsuprāt, arī nepieciešama aktīva rīcība. Tas ietvertu gan doktorantūras apvienošanu ar promocijas procesu, gan pāreju uz vienotu doktora grādu, par ko akadēmiskā vidē jau ir gana diskutēts, gan ārkārtīgi būtisku izmaiņu - doktorantūras uztveršanu un realizēšanu kā pilna laika darbu. Šāda izmaiņa, saglabājot esošo budžeta vietu skaitu nemainīgu, pieprasītu krasu finansējuma pieaugumu, tāpēc piedāvātu studiju vietu organizēšanu citādāk. Pamatu, ko veidotu pašreizējais studiju finansējums, nodrošinātu mazāku, bet pilnvērtīgi apmaksātu doktorantūras vietu skaitu (ļautu veidot pamatotu konkursu pēc būtības). Tāpat pamata daļa ļautu nosegt doktorantūras procesa kopējo administrācijas un studiju daļu. Savukārt, pārējās doktorantūras pozīcijas tiktu automātiski izveidotas, ja pētniecības iestādes vai uzņēmumi nodrošinātu doktoranta darbam nepieciešamo finansējumu uz visu studiju periodu, piemēram, izcīnot finansējumu doktoranta pozīcijai projekta ietvaros.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība