Viens no iemesliem ieguldīt augstākajā izglītībā un izglītībā kopumā ir tās ietekme uz ekonomisko izaugsmi valstī. Savā darbā "Izglītības kvalitāte un ekonomiskā izaugsme" [Education Quality and Economic Growth], pētnieki Ēriks Hanušeks un Ludgers Vosmans padziļināti pētīja saistību starp izglītību un ekonomisko izaugsmi. Analizējot vairākas attīstītās un attīstības valstis, abi pētnieki atklāja, ka būtisks ir ne tikai izglītības sistēmā pavadīto gadu skaits, bet arī iegūtās izglītības kvalitāte. Tas ir pašsaprotams secinājums, jo būtu grūti pamatot to, ka viens izglītības gads Somijā ir pielīdzināms vienam izglītības gadam Somālijā. Tas noved pie viena no darba galvenajiem secinājumiem - nepietiek ar to, ka izglītība ir plaši pieejama, tai jābūt arī kvalitatīvai. Hanušeks un Vosmans savā pētījumā piedāvā trīs būtiskākos izglītības kvalitāti noteicošos aspektus: (1) Izglītības iestāžu autonomija jeb spēja brīvi izvēlēties veidu, kā sasniegt savu institucionālo misiju; (2) Konkurence starp izglītības iestādēm; (3) Rīku pastāvēšana, kas nodrošinātu izglītības iestāžu atbildības nešanu pret sabiedrību.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) iestājas par to, ka ir nepieciešama pilnīga pāreja uz valsts dotēto augstāko izglītību līdzīgi kā to darījušas vairākas Eiropas augstākās izglītības telpas valstis. LSA ieskatā, valsts dotētā augstākā izglītība ir labākais veids kā pilnveidot augstākās izglītības pieejamību, nodrošināt tās atbilstību darba tirgus prasībām, mazināt talantu aizplūšanu uz ārvalstīm un veicināt to ieplūšanu Latvijā. Tomēr, ņemot vērā esošo situāciju un vēsturiskās augstākās izglītības finansējuma apmēra izmaiņas, LSA apzinās pēkšņas pārejas uz valsts dotēto augstāko izglītību nelielo varbūtību. Šī iemesla dēļ LSA ir izvērtējusi veidus, kādos varētu pilnveidot šībrīža augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, lai pēc iespējas tuvotos pilnībā valsts dotētās augstākās izglītības sistēmas sniegtajiem ieguvumiem.

2014. gadā notika augstākās izglītības finansēšanas sistēmas reforma un tika ieviests trīs pīlāru modelis, kas darbojas šobrīd. Šī modeļa ietvaros augstākās izglītības finansējums tika piešķirts caur pirmo pīlāru jeb t.s. "studiju bāzes finansējumu", ko pārsvarā veido valsts finansētajām studiju vietām piešķirtie līdzekļi un zinātnes bāzes finansējums. Otrais pīlārs jeb "snieguma finansējums" tiek piešķirts, balstoties uz augstākās izglītības iestāžu sniegumu iepriekš noteiktos kritērijos. Trešais pīlārs jeb "attīstības finansējums" finansēšanas modeļa oriģinālajā izpratnē nepastāv, bet tiek aizstāts ar struktūrfondu līdzekļiem, kas katra specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tiek piešķirti dažādos veidos.

Aplūkojot augstākās izglītības finansēšanas modeļus dažādās valstīs, iespējams fiksēt vairākus tā veidus. Lielākajā daļā sistēmu izmanto vairāku veidu kombināciju. Tie ir:

• Pēc nepieciešamības - finansējums tiek piešķirts, balstoties uz pārrunām starp ministriju un augstskolu par nepieciešamo finansējuma apmēru, pamatojoties uz augstskolas iesniegtajiem budžeta aprēķiniem.
• Pēc vēsturiskā principa - finansējuma apmērs ir balstīts uz piešķīrumu iepriekš.
• Formulas finansējums - finansējums tiek piešķirts, balstoties uz formulu, tātad - iepriekš noteiktiem kritērijiem un īpatsvaru, kas vienādi attiecināms uz visām augstskolām.
• Finansējums pēc vienošanās - finansējums ir atkarīgs no tā, vai augstskola izpilda iepriekšējās vienošanās ar ministriju, kas nozīmē, ka katra augstskola un ministrija iepriekš pārrunā un vienojas par konkrētiem stratēģiskajiem mērķiem, kas augstskolai būtu jāsasniedz (piemērām, noteikta līmeņa un jomas absolventu skaits), un apmaiņā pret to augstskola saņem finansējumu. Lai izvērtētu progresu, tiek vērtēti augstskolas sasniegumi dažādos kritērijos.

LSA arī ir izvērtējusi šībrīža finansēšanas sistēma atbilstību politikas plānošanas dokumentiem, kā arī to, vai tā veicina augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību. LSA ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:

• Netiek izpildīti vai lēni tiek pildīti Izglītības attīstības pamatnostādnēs uzstādītie rīcības virzieni, piemēram, nav nodrošināta pāreja uz pilnībā no valsts budžeta finansētām pilna laika doktorantūras studijām. Uz to norāda arī Valsts kontrole savā revīzijā "Vai augstākās izglītības finansēšanas sistēma Latvijā ir efektīva?".
• Sociāli mazaizsargātajām grupām nav piešķirtas papildu iespējas iegūt budžeta vietas, kaut arī to pārstāvjiem, uzsākot studijas, vidēji ir zemākas atzīmes nekā citiem.
• Doktorantiem un maģistrantiem nav pieejamas budžeta vietas nepilna laika programmās. Ņemot vērā studiju specifiku, jau 75% no studējošajiem maģistrantūrā strādā paralēli studijām. Tas norāda uz samazinātu augstākās izglītības pieejamību augstāko studiju līmeņa studējošajiem.
• Šobrīd Latvijas augstākajā izglītībā vēl aizvien nepastāv konkurence par valsts budžeta finansētajām studiju vietām, jo tās lielā mērā tiek piešķirtas, balstoties uz vēsturisko precedentu.

Šī iemesla dēļ tiek piedāvāti potenciālie augstākās izglītības finansēšanas scenāriji, kas varētu novērst konstatētās problēmas un veicināt augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību. Pirmais no risinājumiem ir ieviest plašāku un paredzamāku konkurenci starp augstākās izglītības iestādēm par finansējumu, ieviešot valsts budžeta finansētās studiju vietas, kas katrā tematiskajā jomā tiktu piešķirtas, balstoties uz kvalitātes kritērijiem. LSA ieskatā šādiem kritērijiem jābūt noteiktiem plašu publisku diskusiju rezultātā un jābūt saskaņā ar sabiedrības vēlmēm. Šādi kritēriji mudinās augstākās izglītības iestādes darboties kādā noteiktā virzienā. Uz kvalitātes kritērijiem balstīto budžeta vietu piešķiršanu LSA aicina veikt ar papildus finansējumu, kas tiktu ieguldīts 2. pīlārā, tādā veidā garantējot to, ka šībrīža studējošie netiek pakļauti riskam zaudēt no valsts budžeta finansētās studiju vietas, kā arī nodrošinot finansējuma pieaugumu Latvijas augstākajai izglītībai. Būtiski ir arī apsvērt šādu izmaiņu ieviešanas procesu, un nepieciešamību tās izmēģināt atsevišķā sektorā, pakāpeniski pārejot uz šādu modeli visā sistēmā.

Otrs risinājums, ko LSA piedāvā augstākās izglītības pieejamības veicināšanai, ir tādu valsts finansēto studiju vietu izveide, kas tiktu balstīta uz sociāliem kritērijiem. Pētījumi ir pierādījuši to, ka mācību sasniegumi tiešā veidā korelē ar socioekonomisko stāvokli, tātad, piešķirot valsts dotētās studijas tikai tiem, kam ir vislabākie mācību sasniegumi, tās pārsvarā tiek piešķirtas turīgākajiem. Tas rada sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, jo augstākās izglītības iegūšana būtiski palielina ienākumus mūža garumā, kas nozīmē to, ka nepiešķirot papildu iespēju studēt sabiedrības grupām, kas nevar atļauties maksāt par studijām un kurām ir arī zemākas izredzes iegūt valsts budžeta finansēto studiju vietu, sarūk iespēja mazināt ienākumu nevienlīdzību valstī.

Trešais risinājums, ko LSA aicina apspriest, ir viena finansējuma avota ieviešana resursietilpīgajos studiju virzienos (tādos, kuru tematiskās jomas koeficienta, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumiem Nr. 994, optimālā vērtība ir 3 vai vairāk), nosakot to, ka katra šāda studiju virziena finansēšanā no valsts budžeta var tikt iesaistīts tikai viens resors. Tādā veidā tiek atrisināta finansējuma koordinēšanas problēma par vienu studiju virzienu starp dažādām ministrijām, nodrošināta efektīva valsts līmeņa konkrēto studiju virzienu pārraudzība, veicināta augstākās izglītības finansējuma piešķīruma efektivitāte, caurskatāmība, kā arī nodrošināta augstākās izglītības salāgotība ar darba tirgus un sabiedrības prasībām.

LSA aicina sākt diskusijas par augstākās izglītības finansēšanas sistēmu un tās iespējamo pilnveidi. LSA ieskatā vienīgais veids, kā ieviest reformas, kas nav tikai simboliskas, ir iesaistītajām pusēm vienojoties par to nepieciešamību un darbību.

Arkādijs Zvaigzne, Latvijas Studentu apvienība

Trīs pīlāru modelis. Avots - IZM.


Augstākās izglītības finansēšanas zināšanu sabiedrības attīstības scenārijs Latvijā. Avots - Pasaules banka.
 

Augstākās izglītības finansēšanas faktiskā situācija. Avots - LSA.