Šā gada 10. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas Politikas pētījumu institūta (EPPI) atklāšanas pasākums - diskusiju forums "Latvijas tautsaimniecības attīstība un izaicinājumi".

Foruma mērķis bija iepazīstināt plašāku organizāciju loku un ekspertus ar Eiropas Komisijas (EK) Eiropas Semestra ietvaros izstrādāto Ziņojumu par Latviju 2018. gadam (Country Report Latvia 2018), kā arī pārrunāt Latvijas tautsaimniecības attīstības izaicinājumus, aicinot foruma dalībniekus izteikt savus viedokļus, kā arī dalīties savā redzējumā par Latvijas veiksmīgas nākotnes attīstības iespējām. Diskusija norisinājās 5 tematiskajās sadaļās: ekonomikas attīstība, investīcijas, produktivitāte, darba tirgus un demogrāfija, nodokļu reformas un ēnu ekonomika,  finanšu sektors - naudas atmazgāšanas novēršana, strukturālā politika - veselība, izglītība, labklājība (nabadzības un nevienlīdzības novēršana).

Foruma ievadā LZA akadēmiķe Baiba Rivža iepazīstināja klātesošos ar jauno LZA Eiropas politikas pētniecības institūtu, kā arī īsumā informēja par izaicinājumiem ekonomikas pētījumu jomā. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, LZA akadēmiķe Inna Šteinbuka prezentēja Eiropas Komisijas izstrādātā Ziņojuma par Latviju 2018. gadam galvenos secinājumus.

Eiropas Komisijas vērtējumā Latvija 2017. gadā reformu ieviešanā ir panākusi lielāku progresu nekā 2016. gadā. Latvija saglabā teicamu fiskālo disciplīnu un ir panākusi zināmu progresu ēnu ekonomikas samazināšanā un publiskā sektora efektivitātes uzlabošanā. Komisija pozitīvi novērtē arī atsevišķus nodokļu reformas elementus tostarp nodokļu sloga samazinājumu zemo algu saņēmējiem, galvenokārt pateicoties neapliekamā minimuma palielināšanai. Tomēr Eiropas Komisija turpina norādīt uz būtiskām problēmām Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmā - pārāk zemiem sociālajiem pabalstiem un pensijām, kā arī salīdzinoši nelielo finansējumu veselības aprūpei, kas joprojām ir zem 40% no ES vidējā līmeņa. Atbilstoši EK ziņojumam, Latvijai nopietni jādomā par savu nākotnes izaugsmes modeli, jo "zemu karājošies augļi ir noplūkti".

Turpmākajā diskusijas gaitā raisījās polemika par investīcijām, produktivitāti, darba tirgu, nodokļu reformu, finanšu sektoru un sociālo palīdzību, secinot, ka šīs jomas savā starpā ir cieši saistītas un ietekmē Latvijas izaugsmi un iedzīvotāju labklājību. Īpaši karstas diskusijas izvērtās par Latvijas demogrāfisko situāciju un darba tirgu, jo Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās kļūst par arvien lielāku problēmu darbaspēka nodrošināšanai Latvijas tautsaimniecībai. Savukārt ekonomikas attīstības kontekstā par aktuālu problēmu tika atzīts nepietiekami straujais produktivitātes pieaugums, kas šobrīd ir divkārt lēnāks, nekā pirmskrīzes pediodā. Domnīcas "Certus" vadītājs V.Dombrovskis rosināja izvēlēties un mērķtiecīgi atbalstīt Latvijas perspektīvākos attīstības virzienus, nedaudz ironiski piebilstot, ka vienīgais stabilais attīstības virziens līdz šim bijis bioekonomika (lauksaimniecība, mežsaimniecība). Latvijas bijušais premjers - Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis - I.Emsis pauda atziņu, ka IKP nedrīkstētu būt vienīgais ekonomiskās attīstības kritērijs, jo neņem vērā vides (ilgtspējas) un sociālos faktorus. Sociālekonomisko jautājumu nozīmību Latvijas iedzīvotājiem uzsvēra arī citi runātāji, piemēram Tiesībsarga biroja pārstāve I.Rezevska. Komercbanku pārstāvji norādīja uz iedzīvotāju relatīvi zemo vēlmi un spēju aizņemties, ēnu ekonomikas ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstītības iespējām, izmantojot komercbanku finansējumu, skarot arī banku reputācijas, kā arī naudas atmazgāšanas novēršanas svarīgumu.

Pasākuma noslēgumā akadēmiķe B.Rivža atgādināja par valdības izvirzīto mērķi novirzīt izglītības, zinātnes un inovāciju attīstībai 1,5% no IKP publiskā un privātā finansējuma līdz 2020. gadam, līdz kuram, atbilstoši EK ziņojuma novērtējumam, vēl tāls ceļš ejams.

Foruma dalībnieki apsveica LZA ar jauna institūta (EPPI) izveidošanu un izteica atzinību par diskusiju foruma rīkošanu, kas aptver plašu dalībnieku loku un ļauj vispusīgi apmainīties ar viedokļiem.  Forumā piedalījās ap 50 dalībniekiem, kas pārstāvēja Latvijas Zinātņu akadēmiju, augstskolas, valsts un nevalstiskās institūcijas, kā arī privāto sektoru un masu medijus.

Diskusiju foruma audioierakstu klausieties šeit .

Diagnoze noteikta. Vai recepte pareiza? (I.Bušmanis. Latvijas Avīze, 2018. gada 13. aprīlis, pdf)

Informācija:
Zane Zeibote
LZA EPPI izpilddirektore
E-pasts:
Tālr.: 29417214