Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa

FTZN sēde 24. janvārī. Tajā nodaļas locekļi apsprieda priekšsēdētāja akadēmiķa Jāņa Spīguļa pārskatu par nodaļas darbību 2017. gadā, atzina to par sekmīgu un akceptēja ierosinājumus nodaļas darbībai 2018. gadā. Cikla LZA FTZN sasniegumi ietvaros noklausījās akadēmiķa Ulda Roguļa doktorantes
Mg.phys. Meldras Ķemeres referātu "Oksifluorīdu stikla keramikas infrasarkanā starojuma pārveidotājiem un baltās gaismas luminoforiem". Sēdes noslēgumā notika diskusija par FTZN iekšējām problēmām, kas saistās ar Nodaļas pasākumu apmeklētību un individuālo atskaišu iesniegšanu.

FTZN sēde 21. februārī. Cikla LZA FTZN sasniegumi ietvaros sēdes dalībnieki noklausījās LU Fizikas institūta vadošā pētnieka Dr.phys. Imanta Bucenieka referātu "Šķidro metālu elektromagnētisko indukcijas sūkņu uz pastāvīgiem magnētiem parametru optimizācija", LZA goda locekļa Jāņa Oša zinātnisko ziņojumu "Topoloģiskā UML modelēšana: uzlabota domēna modelēšanas un programmatūras izstrādes pieeja" un RTU doktorantes Zanes Brokas, doktoranta Kārļa Baltputna un asoc. prof. Gata Junghana prezentāciju "Energosistēmas un tās sastāvdaļu modelēšanas, režīmu izvēles un attīstības lēmumu atbalsta datubāzu un programmatūru kompleksa izveide un pielietošana praktiskajā un zinātniskajā darbā". Sēdes diskusiju sadaļā Jānis Osis ierosināja mainīt LZA Statūtu punktu 3.2.1 par īsteno locekļu ievēlēšanu LZA, lai tas nediskriminē zinātniekus vecuma dēļ. Aktuālajā redakcijā tas skan sekojoši - " Par LZA īsteno locekli zinātnieku var ievēlēt, ja viņš nav sasniedzis 70 gadu vecumu."

23. februārī FTZN pārstāvji piedalījās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) 40 gadu pastāvēšanas jubilejas pasākumos. LU CFI dibināts 1978. gadā, apvienojoties divām LU laboratorijām - Pusvadītāju fizikas problēmu laboratorijai un Segnetoelektriķu un pjezoelektriķu fizikas problēmu laboratorijai. Sveicot LU CFI kā zinātnes līderi cietvielu fizikā, materiālu zinātnē un starpdisciplinārās nozarēs ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, LZA prezidents pasniedza Pateicības rakstus CFI bijušajiem direktoriem - LZA akadēmiķiem Andrejam Siliņam (1984-1992), Andrim Krūmiņam (1992-1999) un Andrim Šternbergam (1999-2016). Ar LU CFI ir saistīti 20 FTZN locekļi.

FTZN un ĶBMZN kopsēde 7. martā. Tā veltīta projektā "Skola-2030" plānotajām izmaiņām fizikas un ķīmijas pasniegšanā skolās. Vairāk par to lasiet "Zinātnes Vēstneša" 2018. gada 9. aprīļa numurā.

FTZN sēde 21. martā. Tajā savu pētījumu rezultātus prezentēja Tallinas Tehnoloģijas universitātes vadošais pētnieks Dr.habil. Heiko Herrmans (Herrmann). Viņa zinātniskā ziņojuma tēma - "Ar īso šķiedru pastiprināta dzelzsbetona teorija un simulācija" ("Theory and simulation of short fiberrein forced concrete"). Betons ir trausls, tāpēc ir nepieciešams pastiprinājums. Autors ir izstrādājis jaunu, ar īso šķiedru pastiprināta dzelzsbetona teoriju. Šķiedrvielu betona īpašības ir atkarīgas no vairākiem faktoriem: matricas un šķiedru materiāla; šķiedru proporcijām un lieluma, šķiedru un matricas saites un porainības, šķiedru telpiskās un orientālās izplatības, jo materiāls nav viendabīgs. Heiko Herrmans iepazīstināja klausītājus ar iespējam izmērīt šķiedru orientācijas parametrus dzelzsbetonā ar ārstnieciskā datorizētā tomogrāfijas skenera palīdzību un skaidroja, cik svarīgi izmantot apgūtos datus betona īpašību modelēšanas teorijā.

Sēdes otrajā daļā ar referātu "Digitālais zenītteleskops vertikāles novirzes tiešiem mērījumiem" uzstājas Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūta vadošais pētnieks Ansis Zariņš. Zenītteleskopi vēsturiski tikuši izmantoti precīzai vietas ģeogrāfisko koordināšu noteikšanai, taču bijuši samērā reti sastopami to izmēru un sarežģītās mērījumu procedūras dēļ. Mūsdienās, balstoties uz GPS tehnoloģiju sniegto iespēju vienkārši, ātri un precīzi iegūt ģeocentriskās koordinātas, radusies iespēja izmantot zenītteleskopa mērījumu principu, lai veiktu citu uzdevumu - tieši izmērītu leņķi starp Zemes referencelipsoīda normāli un gravitācijas lauka virzienu (vertikāles novirzi), kas ļautu GPS mērījumus tieši izmantot ģeodēzijas vajadzībām. Bez tam, tos var pielietot ģeoloģisko struktūru izpētei. LU GGI uzbūvēts ierīces prototips. Eksperimenti ar to ļāva izstrādāt mērījumu procesa matemātiskos modeļus, mērījumu un datu apstrādes programmatūru. 2017. gadā uzsākta mērījumu programma, kurā iegūtie dati tiks izmantoti Latvijas gravitācijas lauka modeļa (reģionālā ģeoīda) parametru uzlabošanai. Šāda rakstura instrumenti pasaulē pagaidām ir tikai nedaudzi. Pirmie 2004. gadā bija Hannoveres Universitātes un Cīrihes Tehniskās Universitātes speciālisti. Ir zināms, ka aktivitātes šajā virzienā notiek arī ASV (militārā resora ietvaros) un Ķīnā. LU izveidotais instruments ir pēc veiktspējas un precizitātes salīdzināms ar pasaules analogiem, taču ievērojami mazāks izmēros un svarā.

Sofja Negrejeva, FTZN zinātniskā sekretāre

Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa

ĶBMZN sēde 15. martā. Sēdes ievaddaļā ĶBMZN priekšsēdētājs, akadēmiķis Dr.chem. Pēteris Trapencieris informēja klātesošos par Nodaļā veiktās aptaujas, kuras mērķis bija noskaidrot cienījamāko pretendentu uz 2018. gada LZA Lielo medaļu, rezultātiem. Vislielāko atbalstu (60%) ieguvusi akadēmiķe Vija Zaiga Kluša.

ĶBMZN sēdes tēma bija "COST akcijas". Apstiprinātās darba kārtības ietvaros notika iepazīšanās ar COST akcijas programmu, dalības nosacījumiem un iespējām. Nacionālā COST programmas koordinatore Latvijā Dr. Maija Bundule ziņoja, ka COST programma jau 4 gadus ir vienīgā programma, kas atļauj sadarboties visām ES valstīm ar citām pasaules valstīm. Piemēram, vienas valsts zinātnieki var sadarboties ar 7 valstu zinātniekiem. Katrā valstī var būt 4 dalībnieki, vidēji ir 19 dažādi sadarbības pārstāvji. Finansējums ~ 129 000 eiro /gadā jāizmanto konferencēs, zinātniskās vizītēs, organizējot vasaras skolas, iesaistot jaunos zinātniekus utt. Jaunā COST akcija tiek izsludināta š. g. 20. aprīlī pl.12.00. Katras Cost akcijas finansējums ir 5000 eiro/gadā.

LZA akadēmiķe Dr.med. Modra Murovska ziņojumā iepazīstināja ar saviem pētījumiem un pieredzi: sākumā projektā piedalījās 11 valstis, vēlāk 19 valstis, kuras dalībnieki brauca viens pie otra uz sēdēm un dalījās ar saviem datiem par "Mialģiskā encefalomielīta/hroniskā noguruma sindroma slimības gaitu", diagnostikas metodikām, biomarķeriem un imunoloģiskajiem un neiroloģiskajiem datiem; izvērtēja dažādu valstu klīniskos kritērijus. Projektā iegūtos rezultātus beigās izvērtēs lielā kopīgā konferencē!

LZA akadēmiķis Pēteris Trapencieris dalījās savā pieredzē par diviem COST projektiem sadarbībā ar Itālijas un Holandes kolēģiem. COST projektus var izmantot studentu īstermiņu zinātniskām vizītēm uz dažādām pasaules valstīm un piedaloties zinātniskās konferencēs.

Sēdes turpinājumā Nodaļas priekšsēdētājs P. Tarpencieris aicināja profesori Ilgu Urtāni, kā LZA goda doktores kandidāti, iepazīstināt ar sevi un saviem sasniegumiem. Pēc Padomju Savienības zobārstniecības perioda, 1992. gadā profesore, sadarbojoties ar Amerikas latviešiem, devās uz ASV un Kanādu iepazīties ar pasaules standartiem. Pēc vizītes Ziemeļamerikā sadarbībā ar kolēģiem no Skandināvijas, Lielbritānijas un ASV viņa izveidoja Eiropas un pasaules standartiem atbilstošu studiju programmu. 1994. gadā pie Latvijas Medicīnas akadēmijas I. Urtāne izveidoja Stomatoloģijas institūtu, bet 1998. gadā - Ortodontijas katedru. Profesore ir koordinatore daudziem projektiem un sadarbojas ar vairākiem Eiropas un pasaules pētījumu centriem, ieviešot Latvijā dažādas diagnostikas un ķirurģijas metodes un tehnoloģijas.

LZA akadēmiķi A. Siliņš, A. Lejnieks, M. Dambrova norādīja, ka profesori Ilgu Urtāni raksturo viņas devuma augstais zinātniskais līmenis, ka viņa aktīvi organizē sadarbību starp Latvijas un pasaules institūtiem un klīnikām un kā sieviete skaisti vada labu komandu, un apmāca studentus un docētājus. Aizklātās balsošanas rezultātā ĶBMZN izteica savu atbalstu RSU Zobārstniecības fakultātes dekānei un ievēlēja profesori Ilgu Urtāni par LZA goda doktori (Dr.h.c.med.).

Daina Daija, ĶBMZN zinātniskā sekretāre