Š. g. 6. februārī tika izsludināts Latvijas Zinātnes padomes (LZP) 2018. gada Fundamentālo un lietišķo pētījumu konkurss. Projektu iesniegšanas termiņš noslēdzās 8. martā. Potenciālajiem projektu iesniedzējiem bija īss projektu sagatavošanas laiks, bet neraugoties uz to zinātnieki iesniedza 397 projektu pieteikumus.

Pirms iesniegšanas termiņa LZP organizēja sešus seminārus projektu iesniedzējiem, kuros detalizēti izklāstīja konkursa norisi, prasības projektu iesniedzējiem un saistošos normatīvos aktus. Seminārus apmeklēja 465 interesenti. Lai atbildētu uz biežāk uzdotajiem jautājumiem (ievietoti mājaslapā
www.lzp.gov.lv) un apkopotu informāciju par nepieciešamajām izmaiņām regulējumā, LZP lūdza visiem semināru apmeklētājiem aizpildīt aptaujas anketas. LZP saņēma 179 aizpildītas aptaujas anketas, kurās apmeklētāji labi novērtēja seminārus, kā arī uzdeva jautājumus un sniedza ieteikumus.

Latvijā rīkotos līdzīgos projektu konkursos parasti tiek iesniegts mazāks pieteikumu skaits, kaut to sagatavošanai atvēlētais laiks ir ilgāks. Kā piemērus var minēt - Centrālās finanšu un līgumu aģentūras 2016. gadā izsludināto Praktiskās ievirzes pētījumu (1. kārta) projektu konkursu (izsludināts 2016. gada 7. aprīlī, pieteikumu pieņemšana noslēdzās tā paša gada 15. jūnijā), kur tika saņemti 309 projektu iesniegumi, un Valsts izglītības un attīstības aģentūras Pēcdoktorantūras atbalsta (PostDoc Latvia, 1. kārta) konkursu (izsludināts 2016. gada 15. oktobrī, pieteikumu pieņemšana noslēdzās tā paša gada 30. novembrī), kur tika saņemti 246 pētniecības pieteikumi.

Lielais projektu iesniegumu skaits LZP rīkotajā konkursā saistāms ar to, ka zinātnei, lai tā varētu attīstīties, atjaunoties un radīt jaunas idejas, kuras pēc tam var pielietot praktiski, nepieciešami brīvi, zinātnieku iniciēti (botom-up) fundamentālie un lietišķie pētījumi. Pašreiz LZP granti ir vienīgais valsts budžeta finansētais šādu pētījumu avots, kas ir vērsts uz zinātnisko izcilību.

Pirmo reizi fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanā tiks ieguldīts tik liels finansējuma apjoms. 2018. gadā paredzēts otrs Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss, kuru LZP izsludinās pēc šajā konkursā iesniegto projekta iesniegumu izvērtēšanas. Latvijas fundamentālajos un lietišķajos pētījumos 2018. gadā tiks investēti 8 miljoni EUR, kā arī tiks pilnveidota LZP grantu sistēma, sniedzot iespēju zinātniskajām institūcijām katru gadu iesniegt projektus, tādējādi ievērojami stiprinot to kapacitāti, jaunu zināšanu radīšanu un zināšanu pārnesi izmantošanai praktiskos nolūkos.

2018. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā ieviestas vairākas iniciatīvas:

1. studējošo un jauno zinātnieku iesaiste, zinātniskās un studiju vides sasaiste;

2. zinātnieku un zinātnisko institūciju kapacitātes celšana;

3. uzsvars projektu sociālekonomiskajai ietekmei;

4. projektu rezultātu sasaiste ar prioritārajiem virzieniem;

5. pārskatāmas atskaitīšanās un finanšu izlietojuma sistēmas izveide, kas ļaus arī izvērtēt projektu rezultātu ilgtspēju;

6. administratīvā sloga samazināšana;

7. starpinstitucionālās sadarbības pilnveidošana.

LZP projektu konkurss bija pirmā reize, kad projekti tika iesniegti atbilstoši jaunajai zinātnes nozaru klasifikācijai, kas noteikta Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 49 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm".

Starp 397 projektu iesniegumiem tika norādītas visas zinātnes nozares (kopā 42), izņemot rūpniecisko biotehnoloģiju (taču tā tika norādīta kā papildnozare 3 projektos), līdz ar to projektu konkursā pārstāvētas visas zinātnes nozares. Projekti tika sadalīti sešās zinātņu nozaru grupās, ņemot vērā pirmo norādīto zinātnes nozari (sk. Diagrammu Nr. 1).

Diagramma Nr. 1

Projektu iesniegumos kopā pieprasīti 113 897 988 EUR. Pieprasītā finansējuma apmērs procentuāli starp zinātņu nozaru grupām ir identisks projektu skaitam, kaut projekta iesniegumā bija iespēja pieprasīt atšķirīgu finansējumu (no 150 000 līdz 300 000 EUR).

Projektu iesniedzēji pārstāv plašu zinātņu nozaru klāstu. Ņemot vērā, ka iesniegti 243 (ap 61%) starpnozaru projekti, redzams, ka Latvijas zinātniskā sabiedrība ir orientēta uz starpdisciplināru pieeju pētījumiem, kas risina sabiedrībai aktuālus jautājumus. Visievērojamākā pārklāšanās vērojama starp dabaszinātņu un inženierzinātņu un tehnoloģiju nozaru grupu projektiem.

Projektus iesniedza 34 zinātniskās institūcijas, savukārt 46 no iesniegtajiem projektiem ir sadarbības projekti (iesaistītas vairākas zinātniskās institūcijas). Lielākoties sadarbības projektos iesaistījušās divas institūcijas, taču divos projektos iesaistījušās trīs institūcijas.

Diagrammā Nr. 2 redzams augstskolu iesniegto projektu skaits. Projektus iesniegušas 14 augstskolas. Visaktīvākās augstskolas ir vienlaikus arī vislielākās. Latvijas Universitātes lielais pārsvars projektu skaita ziņā skaidrojams ar to, ka tā pārstāv virzienus visās zinātņu nozaru grupās. Salīdzinot ar institūtiem, universitātēm ir proporcionāli mazāk projektu, kuros tās ir sadarbības partneris.

Diagramma Nr. 2

Trīspadsmit zinātniskie institūti kopumā ir iesnieguši mazāku daļu projektu, bet tas skaidrojams ar zemāku cilvēkresursu kapacitāti un šaurāku specializācijas jomu salīdzinājumā ar lielajām augstskolām. Visaktīvākie institūti ir LU CFI (25), LOSI (18) un BMC (14). Savukārt humanitāro un mākslas zinātņu nozaru grupā, kurā parasti projektu iesniegšanas intensitāte ir zemāka, LU LFMI ir iesnieguši desmit projektus. Zinātnisko institūtu grupā kā sadarbības partneris visbiežāk piedalījās BMC - 6 projekti (salīdzinājumam - LU ir sadarbības partneris 10 projektos).

Deviņas zinātniskās institūcijas no privātā un nevalstiskā sektora ir iesniegušas vismazāk projektu. Daļēji tas skaidrojams ar konkursa nosacījumiem, kas paredz projektu iesniedzēju atbilstību pētniecības organizācijas definīcijai, līdz ar to uzņēmumiem ar saimniecisku raksturu šajā konkursā piedalīties ir mazāk iespēju. Savukārt biedrībām un nodibinājumiem, kuri nav orientēti uz peļņu, sakārtojot grāmatvedību un finanšu plūsmas, ir daudz lielākas iespējas iegūt atbilstību pētniecības organizācijas statusam un veidot projektus, kas dos ieguldījumu Latvijas attīstībā.

Projektu iesniegumos kopumā plānots piesaistīt 3163 zinātniskos darbiniekus. Tas ir absolūtais skaitlis, realitātē katrs zinātniskais darbinieks varēja piedalīties vairākos projekta iesniegumos.

Kā minēts iepriekš, viena no galvenajām konkursa iniciatīvām ir studējošo iesaiste zinātnē. Konkursa nolikumā ir specifiski nosacījumi studējošo un doktora zinātniskā grāda pretendentu piesaistei. Kopā iecerēts piesaistīt 1185 studējošos.

Visos projektu iesniegumos iesniedzēji ir iezīmējuši skaidru vīziju par zinātnisko rezultātu izmantošanu un publicēšanos. Projektu iesniegumos norādītajiem prognozētajiem skaitļiem (skatīt diagrammu Nr. 3), kas attiecas uz plānotajām publikācijām un citiem zinātnisko rezultātu izplatīšanas veidiem, ir novērojamas vairākas tendences.

Piemēram, eksaktajās zinātnes nozarēs plānoto datubāzēs (Scopus, WoS CC un ERIH) indeksēto publikāciju skaits ir proporcionāli lielāks, salīdzinot ar citiem plānotajiem iznākumiem, savukārt sociālajās zinātnēs un humanitārajās un mākslas zinātnēs proporcionāli lielāks ir citu anonīmi recenzēto publikāciju skaits un monogrāfiju skaits. Tas skaidrojams ar to, ka pēdējās divas zinātņu nozaru grupas lielākā mērā orientējas uz lokāli nozīmīgiem tematiem. Tomēr vērojams, ka arī šajās zinātņu nozaru grupās ir lielāka orientācija uz starptautiski atzītām zinātnisko publikāciju datubāzēm, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem.

Nostiprināt zinātniskos rezultātus kā intelektuālo īpašumu visbiežāk plānots inženierzinātņu un tehnoloģiju projektos (lielākoties kā patentus), taču arī citās nozaru grupās plānots rezultātus nostiprināt kā intelektuālo īpašumu. Ņemot vērā, ka projekti lielākoties ir ar fundamentālu ievirzi, tas ir augsts rādītājs.

Ņemot vērā plānoto citu anonīmi recenzēto publikāciju un monogrāfiju skaitu, var secināt, ka projektos lielā mērā plānots arī stiprināt zinātnisko kapacitāti tieši Latvijas zinātniskajā sabiedrībā un pilnveidot studiju procesā izmantojamus materiālus. Vienlaikus dažās nozarēs daudzi nozīmīgi zinātniskie žurnāli netiek indeksēti minētajās datubāzēs.

Diagramma Nr. 3

Projekti (kopā 390), kas izturējuši atbilstības administratīvās atbilstības kritērijiem pārbaudi, turpina piedalīties konkursā, tie tiek nodoti starptautiskajiem ekspertiem zinātniskās izvērtēšanas veikšanai. Plašāku apskatu par konkursa rezultātiem LZP sniegs pēc zinātniskās izvērtēšanas beigām.

Ingmārs Kreišmanis, Latvijas Zinātnes padome