Turpinājums. Sākums "ZV" Nr. 9

LZA starptautiskā sadarbība un sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem

LZA prestižs ir pozitīvi nostiprinājies gan zinātnieku vidē, gan plašākā sabiedrībā. Par to liecina vairāki piemēri:

LZA TOP 10 zinātnes sasniegumi pēdējo trīs gadu laikā ir kļuvuši par centrālo notikumu, kas vairo LZA atpazīstamību, tajā pašā laikā sniedzot pašiem zinātniekiem, konkursa uzvarētājiem tik nepieciešamo sabiedrības un mediju uzmanību. Šoreiz liela aktivitāte, sveicot kolēģus ar iekļūšanu nominantu skaitā, vērojama zinātnisko institūtu un universitāšu mājaslapās un sociālo tīklu profilos.

LZA HSZN organizētie ekspertu konsīliji (2017. gadā - seši), kas, neraugoties uz nereti ‘neērto', pat diskutablo tematiku, nodrošina LZA pozitīvu atpazīstamību, veido un nostiprina LZA kā sabiedrībā aktuālu jautājumu risinātājas lomu. Interneta portālā www.delfi.lv ir izveidota atsevišķa sadaļa, kas ir veltīta LZA ekspertu konsīlijiem. Informācija par konsīlijiem tiek plaši atspoguļota medijos. Par visiem līdz šim noturētajiem konsīlijiem ir pieejama apkopota informācija arī LZA mājaslapā.

Dažādi pasākumi, to vidū LZA Lielās medaļas pasniegšana LZA Rudens pilnsapulces laikā, LZA jaunievēlēto locekļu apsveikšana un diplomu piešķiršana, LZA vārdbalvu laureātu apbalvošana, LZA un sadarbības partneru kopīgie pasākumi. Mediju atsaucība ir apmierinoša un laba, sevišķi, ja sadarbības partneri aktīvi palīdz komunikācijas organizācijā.

Kā galvenie rezultāti ir minami:

1) LZA organizēto pasākumu vispusīgs atspoguļojums medijos; 2) sekotāju skaita pastāvīgs pieaugums LZA Twitter un Facebook kontos; 3) LZA mājaslapas regulāro apmeklētāju skaits ir pieaudzis. Vidēji mēnesī LZA mājaslapā tiek publicētas 4-11 oriģinālās preses relīzes, tiek veikti arī nozīmīgāko notikumu tulkojumi angļu valodā.

Riska faktoru vidū, kas atstājuši negatīvu ietekmi uz LZA reputāciju publiskajā telpā, pirmajā vietā joprojām ir tiesvedības process starp LZA un SIA "Rīgas Koncertzāle". 2017. gadā vērojama ziņu satura maiņa no nostāšanās SIA "Rīgas Koncertzāle" pusē uz neitrālu viedokļu paušanu, abu tiesvedības procesā iesaistīto pušu uzskatu atspoguļošanu. LZA sagatavotā informācija tika publicēta gandrīz pilnībā, bez interpretācijām. Sagaidāms, ka tiesvedības procesam ieejot beigu fāzē, SIA "Rīgas Koncertzāle" kā procesa zaudētājs aktivizēs darbības sevišķi sociālajos tīklos un sev pietuvinātajos medijos, tāpēc 2018. gadā LZA ir jābūt gatavai pārliecinoši sniegt argumentāciju, tai skaitā par zāles turpmākajiem ekspluatācijas plāniem u.tml. Par tiesvedības procesu 2017. gadā tika sagatavotas piecas preses relīzes, šogad - viena.

Kopš 2016. gada nogales publiskajā telpā sevi pozicionē LZA Zinātnes fonda (ZF) pārstāvji, paužot tai skaitā personīgus viedokļus. Un tomēr ZF pārstāvji tiek asociēti ar LZA, kas dažkārt vieš bažas. Piemēri: ZF prezidents rosina rīkot referendumu par praida norisi, tā dalībniekus dēvējot par slimiem - http://www.delfi.lv/news/national/politics/zinatnes-fonda-prezidents-rosina-rikot-referendumu-par-praida-norisi-dalibniekus-deve-par-slimiem.d?id=49599895 (30.12.2017.). "Manabalss.lv" atsakās vākt parakstus pret Baltijas praidu Rīgā - https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.01.2018-manabalss.lv-atsakas-vakt-parakstus-pret-baltijas-praidu-riga.id114564/ (LTV1 "Panorāma", 02.01.2018.). Par šiem izteikumiem LZA prezidents O.Spārītis tika lūgts sniegt skaidrojumu minētajā TV raidījumā. ZF prezidents Valentīns Jeremejevs ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs, kur pauž personiskos, politiskos un cita rakstura viedokļus (https://www.facebook.com/zalaisvalentins). V. Jeremejevs administrē ZF kontu FB (https://www.facebook.com/ZinatnesFonds/), kur tiek plaši popularizēta kriptovalūtas tēma. ZF mājaslapa http://www.fundofsciences.org/lv tika publiskota ar latviešu valodas pareizrakstības kļūdām. Pēc akadēmiķes R. Karnītes iniciatīvas, kļūdas tika labotas.

ZF pārstāvis Igors Zlotņikovs intervijās NRA (08.01.2018.) "Kļūsim reiz viena Latvijas tauta!" - http://nra.lv/latvija/233507-igors-zlotnikovs-klusim-reiz-viena-latvijas-tauta.htm/komentari (08.01.2018.) un "BitLats kā savas nākotnes projekts"  - https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/intervijas/_bitlats_-ka-savas-nakotnes-projekts-14193723 (21.03.2018.) pauž pagaidām LZA vadības līmenī neizdiskutētus viedokļus, kaut gan tie netieši var tikt attiecināmi arī uz LZA attīstību. LZA ZF pārstāvju publiski paustie viedokļi nav tikuši LZA pietiekami skaidroti, sevišķi tai aspektā, kādi ir ZF uzdevumi saistībā ar LZA lomu sabiedrībā (izņemot informāciju LZA Gadagrāmatā 2017: http://www.lza.lv/images/stories/LZA_GG-2018.pdf, 56.-57. lpp.).
Šādas informācijas trūkums rada potenciālu risku LZA reputācijai.

Vēl joprojām realizācijas stadijā ir jaunas LZA mājaslapas projekts. 2017. gada rudenī LZA Prezidijā, izvērtējot kārtējo izveidoto demo versiju, tā tika noraidīta kā neatbilstoša LZA statusam un specifikai. Mājaslapas izstrādei nepieciešami gan atbilstoši finanšu resursi, gan profesionāla izstrādātāja piesaiste.

Akadēmijas locekļi

Kā pozitīvu ievirzi 2017. gada LZA jauno locekļu vēlēšanās var atzīmēt faktu, ka atšķirībā no iepriekšējā gada ir būtiski palielinājusies pretendentu konkurence uz izsludinātajām vakancēm. Tā uz 9 akadēmiķu vakancēm bija pieteicies 21 pretendents (rezultātā ar kopsapulces lēmumu ievēlēti 11 jauni akadēmiķi), un uz 11 korespondētājlocekļu vakancēm pieteicās 24 kandidāti (visas vakances vēlēšanu rezultāta tika aizpildītas). Tomēr Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā divās no trim korespondētājlocekļu vietām bija pieteicies tikai viens kandidāts un Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļa konkurence nebija vienā no trim pozīcijām. Akadēmiķu vēlēšanas notiek kopējā konkursā bez kvotu sadalījuma pa nodaļām. Jauni akadēmiķi tika ievēlēti visās nodaļās, t. sk. Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā - 4, Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā - 3, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā - 3 un Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļā - 1, kas ir proporcionāls attiecīgo nodaļu kopējo locekļu skaita sadalījumam.

Vidējais ievēlēto akadēmiķu vecums (uz ievēlēšanas brīdi) ir 53,6 gadi, ko var uzskatīt par optimālu, jo šajā vecumā zinātnieki jau ir pierādījuši savu ilggadīgo devumu zinātne, bet ir vēl aktīvi gan zinātniskā, gan arī organizatoriskā darbā. Ievēlēto akadēmiķu vecums svārstās no 43 līdz 68 gadiem (abi Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā). Savukārt jaunievēlēto korespondētājlocekļu vidējais vecums ir 49 gadi, no viņiem jaunākajam ir 33 gadi (Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā) un vecākajam - 59 gadi (Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļā). Ņemot vērā LZA sastāva atjaunošanas nepieciešamību, nodaļām būtu vairāk jāpievērš uzmanība perspektīvu un jaunu (vecuma ziņā) korespondētājlocekļu kandidātu izvirzīšanai.

Valsts emeritēto zinātnieku padome

Valsts emeritēto zinātnieku padomi vada akadēmiķe Baiba Rivža, padomē darbojās arī sekojoši LZA locekļi: akadēmiķi G. Duburs, I. Knēts, R. Kondratovičs, O. Spārītis, korespondētājlocekļi V. Melecis, L. Vīksna, kā arī LZA goda doktore I. Ozolanta.

2017. gadā pēc ilgāka pārtraukuma konkursa kārtībā no 82 pretendentiem 26 Latvijas zinātniekiem tika piešķirts valsts emeritētā zinātnieka statuss, no tiem četriem LZA īstenajiem locekļiem un septiņiem LZA korespondētājlocekļiem. 2017. gada beigās mūža grantu maksāja 233 zinātniekiem. Lielā konkursa dēļ statuss nav piešķirts daudziem nopelniem bagātiem zinātniekiem, kuri to būtu pelnījuši. Par nožēlu, IZM attieksme attiecībā uz potenciālo atbalstu palielināšanu valsts emeritētiem zinātniekiem ir negatīva.

LZA paspārnē un ar tās materiālo un organizatorisko atbalstu aktīvi darbojas Valsts emeritēto zinātnieku biedrība "Emeritus" (valdes priekšsēdētājs - akadēmiķis Īzaks Rašals). 2017. gadā notikušas četras pilnsapulces, kurās nolasītas lekcijas par jaunumiem Latvijas un pasaules zinātnē, sveikti jubilāri, svinēti Ziemassvētki. Organizētas divas ekskursijas uz Latvijas dabas un vēstures objektiem. Biedrības darbība dod iespēju zinātniekiem cienījamā vecumā uzturēt savstarpējus kontaktus un justies piederīgiem zinātnei.

Uzraudzības padome ierosina

Turpināt jaunāka gada gājuma zinātnieku piesaisti LZA. Plašākai diskusijai izvirzāms jautājums par faktiski ievēlamo īsteno locekļu skaitu uz pilnsapulces lēmuma pamata, kaut gan vakanču izsludināšanas tiesības piešķirtas Senātam pēc atbrīvojušos vakanču apzināšanas.

Aktualizēt jautājumu par LZA atjaunotu vienotu stratēģiju un rīcības plānu, par LZA mērķiem un galvenajiem uzdevumiem, ko pauž gan LZA vadība, gan darbinieki, gan asociētās organizācijas. 2018. gada janvārī izveidotai darba grupai mērķtiecīgi strādāt pie LZA tālākās attīstības redzējuma izstrādes.

"Zinātnes Vēstnesī" u.c. LZA izdevumos vairāk popularizēt zinātnieku viedokli par sabiedrībā aktuālām problēmām, iekļaut intervijas ar atzītiem zinātniekiem par dzīves vērtībām un zinātnes izaicinājumiem. Panākt žurnāla "LZA Vēstis" lielāku starptautisku atpazīstamību.

LZA nodaļām aktīvāk iesaistīties komunikācijas veidošanā ar sabiedrību par aktuāliem jautājumiem, izmantojot LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas organizatoriskā darba pieredzi.

Turpināt darbu pie LZA Augstceltnes attīstības saskaņā ar sagatavoto attīstības koncepciju, būvnoteikumiem un būvnormatīviem, optimizēt esošo telpu izmantošanu. Panākt LZA kopbudžeta ieņēmumu daļas pieaugumu, dodot iespēju palielināt personāla atalgojumu un paredzēt vairāk resursu attīstībai.

Pastiprinātu uzmanību pievērst tiesvedības pabeigšanai ar SIA "Rīgas koncertzāle", šī tiesvedības procesa un līgumsaistību izpildes gaitas atspoguļojumam masu informācijas līdzekļos. Gādāt par koncertzāles turpmākas izmantošanas iespējām.

Ziņojums apstiprināts Uzraudzības padomes sēdē 2017. gada 3. aprīlī.

Juris Krūmiņš,
LZA Uzraudzības padomes priekšsēdētājs