Latvijas Zinātnieku savienības IX kongress notika 2018. gada 16. maijā, LZA Portretu zālē. Tā darba kārtībā: LZS Valdes pārskats; Revīzijas komisijas ziņojums; LZS Padomes priekšsēdētāja Ivara Kalviņa referāts "Latvijas zinātne valsts simtgadi sagaidot"; Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidentes Baibas Rivžas uzstāšanās "2019. gads - Latvijas nacionālās augstākās izglītības un zinātnes gads"; Grozījumu LZS statūtos un Rezolūcijas pieņemšana; LZS Padomes un Revīzijas komisijas vēlēšanas.

Pārskatu par LZS Padomes un Valdes darbu sniedza Valdes priekšsēdētājs Uldis Grāvītis. Viņš atgādināja LZS pirmo, dibināšanas kongresu pirms 30 gadiem, 1988. gada 27. novembrī. Tobrīd, Atmodas pacēlumā, LZS bija 1235 zinātnieki, šobrīd - 340. Daudzi aizgājuši mūžībā, daudzi aizbraukuši vai beiguši darboties zinātnē. (Vēlāk I. Kalviņš piezīmēja, ka, salīdzinot ar septiņkārtīgo zinātnieku skaita samazināšanos Latvijā šajā pat laikā, LZS vēl ir priviliģētā stāvoklī.) LZS Padome pārskata periodā I. Kalviņa vadībā sanāca pēc vajadzības. Tās bija gan tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru R. Ķīli un atbildīgām ministrijas amatpersonām, labojumi Zinātnes likuma un Augstākās izglītības likuma projektos u.c. Regulāri reizi mēnesī notika LZS Valdes sēdes, kopā 49 sēdes, tostarp izbraukuma sēdes Ventspils Augstskolā un Starptautiskajā Radioastronomijas centrā Irbenē, Rucavas arborētumā, Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē Jelgavā. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika kopēja LZS un Latvijas Profesoru asociācijas valžu sēde, savukārt Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis LZS Valdes sēdē informēja par unikālā izdevuma tapšanu, kurā ar saviem rakstiem piedalās daudzi zinātnieki. Šogad 18. novembrī tiks prezentēts enciklopēdijas drukātais sējums, bet 28. decembrī - elektroniskā versija.

Laba sadarbība Latvijas Zinātnieku savienībai visu šo periodu bijusi ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, jo salīdzinoši mazskaitlīgie zinātnieki kaut ko ( teiksim, izmaiņas topošajos likumprojektos un MK noteikumos) var panākt tikai kopā ar daudzskaitlīgo izglītības darbinieku saimi.

LZS piedalījusies arī dažādu MK rīkojumu projektu izvērtēšanā un koriģēšanā kopā ar Latvijas Zinātnes padomi (piemēram, par zinātnes nozarēm un apakšnozarēm, fundamentālo un lietišķo pētījumu izvērtēšanas un administrēšanas kārtību u.c.; diemžēl 20 gadu laikā nav atrisināts priekšlikums par kopēja zinātniskā grāda nosaukumu, nesadrumstalojot to pa nozarēm).

LZS bija viena no Radošo savienību padomes iniciatorēm, taču pārsvaru ņēma mākslinieciskās organizācijas, kas panāca, ka Radošo personu un radošo orgaizāciju likums tika attiecināts tikai uz māksliniecisko jaunradi un zinātniskiem pētījumiem dažādās mākslas nozarēs.

U. Grāvītis izteica pateicību Latvijas Zinātņu akadēmijas vadībai un personīgi O. Spārītim, kas ļauj LZS izmantot LZA telpas bez atlīdzības. Viņš pateicās arī LZS Padomes un Valdes locekļiem, avīzes "Zinātnes Vēstnesis" bijušajai un esošajai redaktorēm, LZS ilggadīgajai sekretārei D. Govinčukai, kura nodrošināja LZS biedrus ar informāciju. Uz B. Rivžas jautājumu par sadarbību ar Lietuvas un Igaunijas Zinātnieku savienībām U. Grāvītis atbildēja, ka tas būs darbs jaunajai Padomei un Valdei.

Revīzijas komisija savā ziņojumā atzina, ka LZS Padomes un Valdes darbība notikusi atbilstoši valsts likumdošanai, nekādi finansiāli vai administratīvi pārkāpumi nav atklāti.

Ivars Kalviņš, ziņojot par zinātnes stāvokli valsts simtgadi sagaidot, atzina, ka viss labais Latvijas zinātnē pārskata periodā noticis tikai pateicoties Eiropas Savienības finansējuma pieplūdumam. Ir izdevies atjaunot zinātnes infrastruktūru un aparātu parku (tiem, kas nespēja nodrošināt līdzfinansējumu, no tā tika maz). Bija ES struktūrfondu nauda jauno zinātņu doktoru sagatavošanai, kas krasi saruka, šai naudai izbeidzoties, jo, kā atzīmēja B. Rivža, nelielā stipendija, ko doktoranti saņem šobrīd, spiež viņus papildus strādāt, nevis veltīt visus spēkus zinātnei. Tika veidoti valsts nozīmes pētniecības centri. Diemžēl 2013. gadā veiktās starptautiskās ekspertīzes novērtējums bija tāds, ka maksimālo punktu skaitu - 5 no 5, saņēma tikai viena zinātniskā institūcija; četru punktu vērtējumu - 14, trīs - 35, bet nesekmīgu novērtējumu (2 un 1) - 90 zinātniskās institūcijas vai struktūrvienības, tādēļ tās rekomendēja reorganizēt.

Neveicas arī ar līdzekļu atgūšanu, ko Latvijas iemaksā ES zinātnes fondos - no 100 miljoniem EUR tikai 50 milj. EUR, pusi. Iznāk, ka mēs no savas nabadzības finansējam citu valstu daudz bagātāko zinātni.

Bažas rada uzpūsti optimistiski dati, ko IZM ir iesniegusi ES, kuri paredz lielu valsts un privātā kapitāla finansējuma pieaugumu pētniecībai un inovācijām, kaut gan reālie dati rāda nepārtrauktu finansējuma lejupslīdi. Eiropas Komisija 2018. gadā ziņojumā par Latvijas zinātnes stāvokli atkārtoti vērš uzmanību uz nepieciešamību modernizēt augstāko izglītību, palielināt valst budžeta finansējumu pētniecībai un inovācijām, īstenot valstij nepieciešamus pētījumus. Bet, tā kā visiem šiem vērtējumiem un ekspertīzēm ir rekomendējošs raksturs, tad tie vienkārši netiek ņemti vērā.

B. Rivža informēja par iniciatīvu, kuru atbalstījušas daudzas izglītības un zinātnes institūcijas: pasludināt 2019. gadu par Zinātnes un augstākās izglītības gadu, jo tas ir mūsu nacionālās augstākās izglītības simtais gads - Latvijas augstskola (tagad LU), mākslas un mūzikas augstskolas dibinātas smagajā 1919. gadā. Runājot par nacionālo kopproduktu, - tas visu laiku pieaug, tikai valsts daļa zinātnes finansējumā visu laiku samazinās. No 0,44 % IKP, ko sastāda valsts, ES fondu un privātā kapitāla finansējums, tikai 0,16 % ir valsts daļa. Situācija valstī ar katru gadu uzlabojas, bet zinātnes finansējums ir palicis krīzes gadu līmenī.

Sastādot ES jauno valstu 53 universitāšu reitingu, pārliecinoši pirmo vietu ieņem Tartu Universitāte, kam seko Čehijas un Polijas universitātes, savukārt LU un RTU ierindojas starp 30. un 40. vietu. B. Rivža daļēji tam izskaidrojumu rod salīdzinājumā: Tartu Universitāte viena studenta apmācīšanai tērē 12 000 EUR, LU un RTU - 5000 EUR. Latvija pētniecībai atvēlē 0,4 % no IKP, Lietuva - 0,8 %, bet Igaunija - 1,3 % no IKP. Viņa iesaka 3 % no kapitālsabiedrību peļņas nodokļa novirzīt zinātnes finansēšanai.

Kongresa delegāti balsojot pieņēma LZS Statūtu izmaiņas: 7 Valdes locekļu vietā ievēlēt no 7 līdz 9 locekļiem, savukārt samazināt Revīzijas komisiju līdz 1 loceklim. (To varēs izdarīt pēc tam, kad būs apstiprināti Statūtu grozījumi.) Tika pieņemts Rezolūcijas projekts, ko precizēs jaunā LZS Padome.

Atklāti balsojot tika ievēlēta Latvijas Zinātnieku savienības Padome 26 cilvēku sastāvā. Pēc kongresa LZS Padome ievēlēja LZS Valdi.

LZS amatpersonu vēlēšanu rezultāti

LZS Padome - I. Kalviņš, U. Grāvītis, A. Āboliņš, I. Bondare, R. Bebre, Jānis Stradiņš, Imants Skrupskis, Egils Ginters, Jānis Grāvītis, Sergejs Hiļkevičs, J.R. Kalniņš, Ivars Šmelds, Gotfrīds Noviks, Arturs Puga, I. Volodko, Henriks Zenkevičs, Juris Grants, Juris Skujāns, Kaspars Vārtukapteinis, Tatjana Rubina, Daiga Kalēja Gasparoviča, Andra Fernāte, Gundars Dreija, Kārlis Krēsliņš, Gatis Krūmiņš un LJZA pārstāvis.

LZS Valde - Uldis Grāvītis (priekšsēdētājs), Ināra Bondare (priekšsēdētāja vietniece), Ivars Kalviņš, Aivars Āboliņš, Rita Bebre, Juris Roberts Kalniņš, Ivars Šmelds, Inta Volodko un LJZA pārstāvis.

LZS Revīzijas komisija - Andris Morozovs, Uldis Švinks, Aigars Atvars.

LZS kongresā pieņemtā rezolūcija tiks publicēta nākamajā "Zinātnes Vēstneša" numurā.

Z. Kipere