Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, atklājot akadēmiskā rakstu krājuma "Latvija un latvieši" atvēršanas svinīgo pasākumu 23. maijā, uzsvēra, ka ir īstenojusies zinātnieku vēlme veltīt kādu fundamentālu darbu Latvijas valsts simtgadei. Atgādinot, ka 2013. gadā iznākušais krājums "Latvieši un Latvija" jau veica savdabīgu dziļurbumu Latvijas kultūrā, vēsturē, arheoloģijā, izglītībā, zinātnē, ekonomikā, O.Spārītis izteica pārliecību, ka jaunais izdevums, iznākot trīs valodās - latviešu, angļu un krievu - , un saturiski saglabājot visplašāko tematisko aptvērumu, veiks arī ārpolitisku uzdevumu - stāstīs par Latviju ārvalstu lasītājam.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš, raksturojot krājuma saturu, atzīmēja, ka izdevums "Latvija un latvieši" ir tapis valsts pētījumu programmas "Letonika: Latvijas vēsture, valoda, kultūra un vērtības" ietvaros kā, iespējams, galvenais un būtiskākais šīs programmas darbs četru gadu garumā, un tā īstenošanā tika iesaistīti 49 autori.  "Latvija nav iedomājama bez latviešiem, un latvieši visur pasaulē, lai kur tie būtu, vismaz savās domās turas pie Latvijas, kas šobrīd ir brīva, neatkarīga, demokrātiska, nacionāla valsts. Latvijas valsts pirms simts gadiem radās, jo latvieši sevī nesa spēcīgu valstsgribu. Savukārt mūsdienās Latvijas valsts ir tā, kas kopīga visiem latviešiem - Latvija ir visu latviešu kopā turētāja un vienotāja," krājuma atvēršanas pasākumā teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Apsveikuma vārdiem pievienojās arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos Selga Laizāne. Videouzrunā klātesošos uzrunāja krājuma mecenāts Juris Savickis, aicinot nedzīvot pagātnē, bet koncentrēties uz risinājumu meklēšanu nākotnei.

Ilze Stengrevica,
LZA sabiedrisko attiecību speciāliste

Krājuma "Latvija un latvieši" autori, amatpersonas

Foto - Jānis Brencis