Ir pagājuši septiņi gadi kopš Pasaules Latviešu zinātnieku trešā kongresa un šoreiz kongress notiek par godu mums visiem tik svarīgam notikumam - Latvijas neatkarības simtgadei. Pēdējais kongress notika laikā, kad Latviju bija smagi skārusi ekonomiskā krīze, un tas nevarēja neatsaukties arī uz zinātnes attīstību. Kopš šī laika ir notikušas daudzas neatgriezeniskas izmaiņas ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, kas ir atnesušas jaunus izaicinājumus arī zinātniekiem.

Bieži vien tieši grūtības ir tās, kas spiež mainīt ierasto lietu kārtību un meklēt jaunus, pareizākus risinājumus. Daudzas lietas, kas skar zinātni diemžēl nav mainījušās. Vēl joprojām zinātne un inovācijas nav kļuvušas par Latvijas prioritāti, par ko liecina katastrofāli mazais finansējuma līmenis, kas attiecīgi neļauj uzplaukt daudziem talantīgiem zinātniekiem un jauniem zinātnes sasniegumiem Latvijā. Tomēr ir notikušas daudzas izmaiņas un zinātnieki ir par spīti visām grūtībām turpinājuši  radīt jaunas zināšanas un sasnieguši ievērojamus rezultātus, daudzi no kuriem tiks prezentēti IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā. Ir pagājis jau ilgs laiks kopš Latvija atjaunoja savu neatkarību un mums, Latvijas zinātniekiem, ir iespēja izvērtēt šajos gados paveikto, arī saprast tās kļūdas, kas, iespējams tika pieļautas stratēģiski plānojot visas zinātnes un katras zinātniskās institūcijas attīstību. Ticu, ka arī šīs tēmas, gan kopumā, gan dažādu zinātnes nozaru kontekstā tiks plaši apspriestas kongresā.

Manuprāt, šodien Latvijas zinātne ir stabili un nenovēršami nostājusies uz progresīvā un modernā attīstības ceļa un atzinusi zinātnisko izcilību un pētījumu kvalitāti kā galveno kritēriju kā fundamentālajos, tā arī lietišķajos pētījumos. Kā apliecinājums tam ir fakts, ka Latvija ir pilnībā pārgājusi uz starptautisko ekspertīzi zinātnisko projektu, institūciju un to stratēģiju izvērtēšanā. Gribas ticēt, ka Latvijas Zinātnes padomes stratēģijā nodefinētās vērtības: kvalitāte, neatkarība, atbildība un objektivitāte ir arī katra zinātnieka pamatvērtības, veicot bieži vien nepateicīgo darbu zinātnes attīstīšanā. Tāpat pamazām Latvijā ne tikai zinātnieku vidū rodas sapratne par ilgtermiņa redzējuma nepieciešamību, lai īstenotu sarežģīto zināšanu pārneses un izmantošanas procesu, kas nepieciešams nopietnai ekonomikas attīstībai.

Man ir prieks kongresa dalībnieku vidū redzēt arī jaunus zinātniekus un esmu pārliecināts, ka nākošajā kongresā mēs redzēsim, daudzas jaunus un panākumiem bagātus pētniekus, kas šodien vēl tikai sāk savu neatkarīgo ceļu zinātnē un centīgi strādā katrs savā zinātnes lauciņā. Manuprāt, tieši šiem jaunajiem zinātniekiem arī kongresam ir jāpauž vislielākais atbalsts, lai Latvijā izaugtu jauni zinātnes līderi.

Vēlos no sirds apsveikt visus zinātniekus - kā pieredzējušus, tā jaunus, kuri piedalās šai Latviešu zinātnes kongresā. Novēlu visiem izturību un radošumu, spēju priecāties par jau sasniegto un nebaidīties izvirzīt vēl grandiozākus mērķus!

Jānis Kloviņš,
Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs