Otrdien, 18. septembrī, plkst. 14 Latvijas Zinātņu akadēmijas 2. stāva vestibilā atklāj latviešu glezniecības vecmeistara Alfeja Bromulta darbu izstādi. Izstādes kodolu veido Alfeja Bromulta darbi no viņa skolnieka un sekotāja Jūlija Lekūža privātkolekcijas.

Mākslinieks Alfejs Bromults dzimis 1913. gada 3. aprīlī zemnieka Jāņa un Minnas Bromultu ģimenē Madonas apriņķa Kusas pagastā. No 1923. līdz 1927. gadam mācījies Oļu I pakāpes pamatskolā. No 1928. gada līdz 1935. gadam strādājis gan par mūrnieku, būvstrādnieku, gan ceļu strādnieku uz Siguldas dzelzceļa.

1934. gadā iestājas Rīgas Tautas augstskolā un pie Romāna Sutas apgūst mākslas pamatus. Pēc tam darbojas mākslinieka Jēkaba Bīnes studijā, vingrinās arī veidošanā pie tēlnieka Gustava Šķiltera.

No 1935. līdz 1936. gadam atrodas obligātajā karadienestā, kur bijis rakstvedis armijas štābā, Rīgā. Pēc karadienesta uzsāk darbu Krastiņa fotodarbnīcā Rīgā un strādājis par retušētāju līdz pat 1940. gadam.

1938. gadā A.Bromults sāk darboties gleznotāja Jāņa Roberta Tillberga studijā un šajā laikā viņam nobriest pārliecība, ka jāturpina izglītoties mākslā. 1940. gadā Alfejs Bromults tiek uzņemts Latvijas Mākslas akadēmijas 2.kursā un studē pie profesora Konrāda Ubāna, Kārļa Miesnieka un Vilhelma Purvīša.

Diplomdarba „Gadatirgus" izstrādi uzsāk Ludolfa Liberta vadībā, kurš tolaik bija Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs.

Kopš 1943. gada sāk piedalīties izstādēs, taču iesāktās studijas un diplomdarbu nebija lemts pabeigt, jo 1944. gada martā A.Bromultu mobilizēja vācu armijā, kur Propagandas daļā pildīja mākslinieka uzdevumus. 1944. gadā viņš tika dzēsts no Latvijas Mākslas akadēmijas studentu sarakstiem.

Pēc Vācijas kapitulācijas no 1945. gada līdz 1946. gadam atradās PSRS filtrācijas nometnē Komsomoļskā pie Amūras un tika nosūtīts uz Baikāla Amūras maģistrāles celtniecības darbiem. Pēc filtrācijas nosūtīts uz dzīvesvietu Latvijas PSR.

No 1948. gada atsāk piedalīties izstādēs. No 1949. gada sāk strādāt kombināta „Māksla" Portretu nodaļā par portretistu un šo darbu veic līdz pat 1952. gadam. 1949. gadā A.Bromultam tiek dota iespēja piedalīties Vissavienības mākslas izstādē Maskavā un jau 1950. gadā tiek uzņemts par Latvijas PSR Mākslinieku savienības biedra kandidātu.

1957. gada Latvijas PSR Kultūras ministrijas pasūtījuma glezna „Reņģu vērējas" noderēja par apstiprinājuma zīmi, lai A.Bromultu uzņemtu Latvijas PSR Mākslinieku savienībā par biedru.

No 1958. gada aizsākas aktīva izstāžu darbība PSRS un ārzemēs: Rumānijā (1958), Austrijā (1969), Vācijas Federatīvajā Republikā (1970), Kanādā (1971), Šveicē (1973), Zviedrijā (1974), Itālijā (1975), Abhāzijas APSR (1977), Japānā (1978). 1972. gadā saņēmis Latvijas PSR Mākslinieku savienības Pateicības rakstu par sasniegumiem mākslā.

Mākslinieks Alfejs Bromults miris 1991. gada 11. janvārī Rīgā, apbedīts Rīgas I Meža kapos.

Informācija: http://www.archiv.org.lv/bromults/index.php?id=11