Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta zālē 27. septembrī tika atvērtas vēl divas Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV („Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai") ietvaros sagatavotas monogrāfijas, tādējādi papildinot no 10 projektiem sastāvošās VPP vienoto grāmatplauktu.

Kolektīvā monogrāfija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesora Sergeja Kruka redakcijā "Pluralism Anxiety. Acting Socially in Latvia" ("Plurālisma trauksme. Sociālā rīcība Latvijā") sagatavota un izdota EKOSOC-LV projektā "Refleksija par vērtībām un rīcības modeļi sociālo un ekonomisko pārmaiņu laikā". Otra kolektīvā monogrāfija "Sociālais kapitāls un darbinieku finansiālā līdzdalība uzņēmuma konkurētspējas un inovāciju veicināšanā" RSU profesores Innas Dovladbekovas un Latvijas Universitātes (LU) profesores Ērikas Šumilo redakcijā sagatavota un izdota EKOSOC-LV projektā "Sabiedrības iesaiste sociālās inovācijas procesos Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai". Šo projektu īstenošanas un monogrāfiju veidošanas zinātniskā darba viena no lielajām vērtībām, tāpat kā visā EKOSOC-LV, ir starpdisciplinaritāte un starpinstitucionalitāte. Projektu un monogrāfiju komandās kopā ir strādājuši sociologi, psihologi, filozofi, sociālantropologi, komunikācijas speciālisti, ekonomisti.

Kā uzsvēra Sergejs Kruks, izdevumā skats uz sabiedrību plurālisma kontekstā nebūt nav  pesimistisks, jo neviendabīgā Latvijas sabiedrība nereti pati rod risinājumus, kā veidot darbavietas un uzturēt ģimenes, kā attīstīt dzīvi kopienā, vairot sociālo kapitālu u.tml., necerot uz reālu valsts atbalstu un resursiem. Valdības līmenī pasivitātes un iniciatīvas trūkuma mazināšanai un tomēr kopumā zemā sociālā kapitāla vairošanai tiek piedāvāta cilvēku audzināšanas un rakstura mainīšanas programma, lai gan ir nepieciešama sakārtota vide ar atbalstošām un saprotamām tiesiskajām normām, komunikāciju u.tml.  Proti, analizējot aptauju un interviju datus, pētnieki secināja, ka attieksme pret sociālo aktivitāti lielākoties ir atkarīga nevis no indivīdu rakstura, bet gan no lomas un resursiem, ko viņiem piešķir sociālā struktūra. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un RSU lektors Ksavjē Lands (Xavier Landes) pozicionēja viedokli, ka risinājums nav arī kultūras socializācijā vai piederības valstij panākšanā ar integrāciju kultūrā. Īpaši tāpēc, ka RSU doktorantes Diānas Kalniņas pētījuma rezultāti ļauj secināt - Latvijas sabiedrība ir nehomogēna galvenokārt pēc vecuma, izglītības, nodarbošanās un mazāk pēc etniskā principa, neapstiprinot ierastā latviešu un krievu pretnostatījuma pamatojumu. RSU profesore Kristīne Mārtinsone no psiholoģijas viedokļa akcentēja, cik svarīgi ir cilvēkiem iesaistīties sociālajās aktivitātēs, jo tad viņi nejūtas atsvešināti, ir laimīgāki. To veicinās sociālo aktivitāti rosinoša vide.

Darbinieku finansiālā līdzdalība uzņēmumā būtu konkrēts iesaistīšanās, sociālā kapitāla vairošanas veids, bet Latvija šajā ziņā krietni atpaliek no Rietumu pasaules. Profesores Inna Dovladbekova un Ērika Šumilo gan varēja gandarīti informēt, ka, pateicoties projektam, ir jau pieņemti likuma grozījumi lielākām iespējām darbinieku finansiālajai līdzdalībai uzņēmumā, tas ir solis nepieciešamā institucionālā ietvara, tiesiskā regulējuma un atbalsta mehānisma, sakārtošanā. Pētījums parāda, ka ar darbinieku finansiālo iesaisti ir iespējams uzlabot attieksmi pret darbu, lojalitāti uzņēmumam, attiecīgi tālāk uzņēmuma veiktspēju un inovāciju radīšanu.

Līdzās abām monogrāfijām bija redzams vēl viens izdevums Sergeja Kruka redakcijā "Ekonomiskā krīze Latvijā: "veiksmes stāsta" pēcgarša", kas bija tapis projektā ārpus EKOSOC-LV, bet tematiski sasaucās ar tajā pētītajiem jautājumiem.

EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža izcēla atvērto monogrāfiju tematisko saistību un savstarpējo papildinājumu, kā arī atgādināja pāvesta Franciska nesenajā vizītē Latvijā uzsvērto par sabiedrības locekļu noslāņošanās, pretnostatīšanas, atstumtības mazināšanu, kam lieti noder sociālās aktivitātes atraisīšana un sociālā kapitāla vairošana. Sveicot pētniekus grāmatu atvēršanas svētkos, akadēmiķe skāra arī zinātnieka misiju - palīdzēt citiem un just par to gandarījumu, jo, kā vēsta kāda tautas gudrība: ja gribi būt laimīgs vienu stundu, dodies pagulēt; vienu dienu - makšķerē, iepērcies; vienu gadu - laimē loterijā; visu mūžu - palīdzi citiem.

EKOSOC-LV kopējā grāmatplauktā līdzās tikko atvērtajiem izdevumiem jau iepriekš iznākuši: visai VPP veltītā autoru kolektīva monogrāfija "Simtam pāri. Viedā Latvija. Valsts pētījumu programma EKOSOC-LV"; "Nemateriālais kultūras mantojums pasākumos. Padomnieks pasākumu rīkotājiem", kas tapis EKOSOC-LV projektā "Kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesi Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā"  kā Vidzemes Augstskolas (ViA) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieku un maģistrantu darba rezultāts; autoru kolektīva monogrāfija "Zināšanu ekonomika Latvijas lauku un reģionu dzīvotspējai", kas tapusi projektā "Lauku un reģionālā attīstība zināšanu ekonomikas kontekstā" kā LLU, ViA, Ventspils Augstskolas (VeA), Daugavpils Universitātes (DU) pētnieku kopdarbs; vairāki izdevumi tiesību zinātņu jomā.

Sagatavoja Ausma Mukāne