Šī gada 8. oktobrī Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija Stokholmā paziņoja, ka "Sveriges Riksbank" Alfrēda Nobela piemiņas balva ekonomikas zinātnē 2018. gadā piešķirta diviem ASV zinātniekiem Viljamam Nordhausam (William D. Nordhaus) un Polam Romeram (Paul M. Romer). Tā piešķirta "par klimata politikas un inovāciju iekļaušanu ekonomiskā attīstībā". Zinātnieki ir izstrādājuši metodes, kas var līdzēt mūsdienu sabiedrības aktuālākā jautājuma - ilgtspējības un ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes - risinājuma meklēšanā.

Savā būtībā ekonomika darbojas ierobežotu resursu ap­stākļos. Daba, klimatiskie apstākļi definē šos ierobežojumus, bet mūsu zināšanas nosaka to, cik labi spējam tikt galā ar tiem. Šī gada laureāti V. Nordhauss un P. Romers ir nozīmīgi paplašinājuši ekonomisko analīžu apjomu, piedāvājot modeļus, kas skaidro tirgus ekonomikas mijiedarbību ar dabu un zināšanām.

Savos pētījumos P. Romers rāda veidu, kā zināšanas var darboties kā ilgtermiņa virzītājs ekonomiskai izaugsmei. Iepriekšējie makroekonomiskie pētījumi uzsvēra tehnoloģiskās inovācijas kā galveno virzītājspēku ekonomikas izaugsmei, bet tie netika modelēti kā ekonomikas lēmumi, lai gan tirgus apstākļi prasa arvien jaunu tehnoloģiju iesaisti. P. Romers atrisināja šo problēmu, parādot, kā ekonomiskie spēki regulē uzņēmumu vēlmi radīt jaunas idejas un inovācijas.

P. Romera piedāvātais risinājums, kas tika publicēts 1990. gadā, noteica to, ko tagad sauc par endogēno izaugsmes teoriju (endogenous growth theory). Teorija ir gan konceptuāla, gan praktiska, jo tā izskaidro, ar ko idejas atšķiras no citām precēm, un tās prasa konkrētus apstākļus, lai attīstītos tirgū. Romera teorija bijusi ietvars daudzām regulām un politikai veltītiem pētījumiem, kas savukārt veicinājuši jaunas idejas un ilgtermiņa labklājību.

V. Nordhausa zinātniskās intereses saistās ar jautājumiem par dabas un sabiedrības mijiedarbību. Šai problēmai viņš nolēma pievērsties 20. gs. 70. gados, kad daudzi zinātnieki bija noraizējušies par fosilā kurināmā izmantošanu un globālo sasilšanu. 20. gs. 90. gados viņš kļuva par pirmo zinātnieku, kurš radīja integrētā novērtējuma modeli, t.i. kvantitatīvu modeli, kas raksturo globālo mijiedarbību starp ekonomiku un klimatu. V. Nordhausa izstrādātais modelis integrē vairāku zinātņu nozaru - fizikas, ķīmijas, ekonomikas - teorētiskās un empīriskās atziņas. Šobrīd šis modelis ir plaši izplatīts un tiek izmantots, lai modelētu ekonomikas un klimatisko apstākļu attīstību. To izmanto, lai izpētītu klimata politikas iejaukšanās sekas ekonomikā, piemēram, oglekļa nodokļus.

Pola Romēra un Viljama Nordhausa ieguldījums ir metodoloģisks, sniedzot mums fundamentālu ieskatu tehnoloģisko jauninājumu un klimata pārmaiņu cēloņus un sekas. Šogad laureāti nesniedz pārliecinošas atbildes, taču viņu pētījumu rezultāti ir ievērojami pietuvinājušies atbildei uz jautājumu, kā mēs varam panākt ilgtspējību un ilgtspējīgu globālo ekonomisko izaugsmi.

LZA Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļas priekšsēdētājas akadēmiķes Dr.habil.oec. Baibas Rivžas komentārs par 2018. gada Nobela prēmiju ekonomikā

Uzzinot informāciju par ikgadējiem Nobela prēmijas laureātiem, protams, ir vēlme salīdzināt, kā apbalvojumu izpelnījušās idejas korelē ar mūsu pētniecisko darbību un tās devumu valsts attīstībai. Nobela prēmijai ekonomikā izvirzīto ASV zinātnieku Viljama Nordhausa un Pola Romera piedāvātie risinājumi arvien aktuālākajai cilvēku vajadzību pieauguma un resursu ierobežotības problēmai cieši sasaucas ar izaugsmes skatījumu Valsts pētījumu programmā EKOSOC-LV un apstiprina, ka pētījumi veikti pareizajā virzienā, ieskaitot starpdisciplināro pieeju.

Endogēnā izaugsmes teorija nosaka to, ka ekonomiskā attīstība nav atnesama no ārpuses, bet ir radāma sistēmas iekšienē līdz ar cilvēkkapitāla stiprināšanu (t. sk. zinātnieku potenciāla) un atbilstoši tam jaunu tehnoloģiju radīšanu un izmantošanu, resursu saimniecisku izlietojumu. EKOSOC-LV tika veikta Latvijas, īpaši lauku un reģionu, izpēte šajā kontekstā, viedās izaugsmes iespējas skatot telpas attīstības un t. sk. ekoloģijas principu ievērošanas, sabiedrības attīstības un tiesiskā regulējuma griezumā. Tikai tas viss kopumā spēj dot viedu tautsaimniecības transformāciju, kā postulēts VPP pilnajā nosaukumā - "Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai - jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai".

Uz ilgtspēju tendēta konkurētspēja ir gan Nobela prēmijas laureātu devuma mērķis, gan tas jāpatur par virsuzdevumu mūsu tālākajiem vietējiem makroekonomiskajiem pētījumiem, kādiem jau gatavojamies. Nekādā ziņā nedrīkstam atteikties no starpdisciplināras pieejas un dažādu jomu mijiedarbībā notiekošas sistēmas endogēnās attīstības skatījuma.

Sagatavoja I. Boldāne-Zeļenkova