Šā gada 13.-14. decembrī vizītē pie valsts amatpersonām un projekta izpildītājiem Latvijā ieradīsies EUROfusion programmas izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné). Savas vizītes laikā T. Donē tiksies ar Latvijas Zinātņu (LZA) akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti, Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku, apciemos LU Akadēmisko centru, Izglītības un zinātnes ministriju un LU Cietvielu fizikas institūtu (LU CFI).  13. decembrī LZA akadēmiķiem tiks referēts par Eiropas kodolsintēzes pētniecības attīstību un perspektīvām, savukārt LU CFI telpās 14. decembrī zinātniekiem, studentiem un visiem interesentiem tiks nolasīta lekcija - Kodolsintēze: no zinātniskās fantastikas par zinātnes faktu.

2014. gada 9. oktobrī Eiropas Savienības dalībvalstis un Šveices zinātniskās institūcijas parakstīja vienošanos, kas reglamentē Eiropas sadarbību kodolsintēzes pētniecības jomā. Šīs vienošanās ietvaros EUROfusion programma sniedz zinātnisku un tehnisku atbalstu ITER (International Thermonuclear Experimental Reactor) - Starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskās sintēzes reaktora - attīstībai. Tas ir pirmais pasaulē eksperimentālais kodolsintēzes reaktors, kas pašlaik tiek būvēts Francijā. EUROfusion programma veicina arī nākamās paaudzes demonstrācijas kodolsintēzes reaktora - DEMO (Demonstration Fusion Power Reactor) - būvēšanu, kas kļūs par paraugu kodolsintēzes reaktoru ieviešanai visā pasaulē.

Šobrīd esošajos kodolreaktoros enerģija tiek iegūta kodoldalīšanās procesā, kurā smagāku atomu kodoli, piemēram, urāns sadalās vieglākos kodolos. Savukārt kodolsintēzes procesā vieglie kodoli, piemēram, deitērijs un tritijs (ūdeņraža izotopi), saplūst kopā un veidojas smagāks kodols - hēlijs. Gan kodoldalīšanās, gan kodolsintēzes procesā izdalās siltums, kuru izmanto elektroenerģijas iegūšanai. Atšķirībā no kodoldalīšanās reaktora, kodolsintēzes reaktori ir daudz drošāki, jo radioaktīvā materiāla daudzums tajos ir ievērojami mazāks nekā kodoldalīšanās reaktorā, tāpēc vides radioaktīvā piesārņojuma risks avārijas laikā ir minimāls, turklāt kodolsintēzes reaktoru darbības procesā nerodas CO₂ vai citi kaitīgu vielu izmeši. Tomēr kodolsintēzes reaktori joprojām ir izpētes un izstrādes stadijā.

Par Latvijas dalību EUROfusion

Latvijas zinātnieki LU CFI vadībā ir veiksmīgi piedalījušies kodolsintēzes problēmu risināšanā arī iepriekšējā Eiropas Savienības ietvarprogrammā Euratom. Šobrīd jaunajā Apvārsnis 2020 programmā Dr. habil.phys. Andra Šternberga koordinētā Latvijas EUROfusion Laboratorija apvieno zinātniekus no LU Cietvielu fizikas institūta, LU Ķīmiskās fizikas institūta (LU ĶFI) un LU Fizikas institūta (LU FI).

LU CFI vadošā pētnieka Dr. habil. phys. Jura Purāna vadībā tiek veikti pētījumi kodolsintēzes reaktoros izmantotu radiācijas un karstuma izturīgu tēraudu izpētei. Pētījumos ir iegūta unikāla informācija par atomu struktūru oksīdu nanodaļiņās šajos tēraudos un par šo oksīdu nanodaļiņu veidošanos plazmas izlādes laikā (informatīvs video par projektu https://www.youtube.com/watch?v=OGqi15WBl8A).

Savukārt LU CFI vadošā pētnieka Dr. habil. phys. Jevgēņija Kotomina laboratorijā pēta kodolsintēzes reaktoros izmantotu Mg-Al oksīdu materiālu radiācijas stabilitāti un radiācijas ietekmi uz šo materiālu struktūru, kā arī nodarbojas ar spēcīga magnētiskā lauka ietekmes datormodelēšanu.

LU CFI vadošās pētnieces Dr. phys. Jeļenas Butikovas uzraudzībā norisinās pētījumi, kas veltīti plazmu skarošo sienu materiālu diagnostikai reaktora kamerā, un iekļauj reaktora sienu materiālu piemaisījumu, kas rodas plazmas izlādes laikā, kvantitatīvā un kvalitatīvā sastāva un to iespiešanās dziļumu profilu noteikšanu ar lāzerinducētās caursites spektroskopijas metodi.

LU CFI vadošā pētnieka Dr. phys. Anatolija Popova projekts, kas veltīts kodolsintēzes reaktora materiālu defektu evolūcijas un struktūru nesakārtotības eksperimentālai un teorētiskai analīzei (Advanced Experimental and Theoretical Analysis of Defect Evolution and Structural Disordering in OpticalaAnd Dielectric Materials for Fusion Applications (AETA)), ir sācis darbu nesen, jo guvis EUROfusion finansējumu šā gada oktobrī.

LU ĶFI vadošā pētniece Dr. chem. Gunta Ķizāne ar kolēģiem pēta berilija saturu kodolsintēzes reaktora materiālos, tritija ķīmisko formu novērtēšanu un reaktora materiālu un putekļu analīzi.

LU FI vadošais pētnieks Dr. phys. Imants Kaldre kopā ar institūta pētniekiem izstrādā skaitliskos modeļus magnetohidrodinamiskās plūsmas aprakstam porainā vidē, kā arī veic siltuma bilances aprēķinus divertora (ierīce, caur kuru tiek izvadīti reaktora darbības laikā radušies atkritumi) efektivitātes novērtējumam.

Par Toniju Donē

Tonijs Donē laikā no 1985. līdz 2014. gadam strādāja Nīderlandes Enerģētikas fundamentālo pētījumu institūtā DIFFER (https://www.differ.nl). Savu karjeru institūtā viņš sāka kā pēc-doktorants, lēnām virzoties augšup pa karjeras kāpnēm - no pētnieciskās grupas līdz asociācijas EURATOM-FOM kodolsintēzes pētījumu vadītāja amatam. No 2009. līdz 2014. gadam T. Donnē koordinēja pasākumus kodolsintēzes pētniecības jomā Nīderlandē, kā arī izveidoja un vadīja Nīderlandes-Krievijas Kodolsintēzes fizikas un tehnoloģiju izcilības centru un bija ITER-NL konsorcija programmas direktors. Kopš 2014. gada jūnija viņš ir EUROfusion programmas vadītājs, kas ir viens no lielākajiem zinātniskās pētniecības konsorcijiem Eiropā. Gandrīz visa viņa zinātniskā karjera ir saistīta ar plazmas diagnostiku dažādos kodoltermiskās sintēzes reaktoros. 20 gadu laikā viņš ir cieši iesaistīts ITER projektēšanā un diagnostikas pētījumu izstrādē.