Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projekts (Nr. 1.1.1.2/16/I/001) ir nozīmīgs Eiropas Reģionālā attīstības fonda finanšu instruments, kas vērsts uz jauno zinātnieku (pēcdoktorantu) pētniecības kapacitātes un karjeras attīstību.

Pēcdoktorantūras pētniecības atbalstu piešķir, lai attīstītu jauno zinātnieku prasmes un palielinātu zinātnisko kapacitāti, nodrošinot jauno zinātnieku karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī, lai veicinātu pētniecības kompetenču pilnveidošanu, cilvēkresursu atjaunotni un kvalificētu speciālistu skaita pieaugumu.

Atbilstoši 19.01.2016. MK noteikumiem Nr. 50, kas nosaka 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta" īstenošanu, pēcdoktorants ir Latvijas vai ārvalstu jaunais zinātnieks, kurš doktora grādu ieguvis ne agrāk kā 5 gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa, būs nodarbināts pilna laika pētniecībā līdz 3 gadiem.

Finansējumu pasākumam "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" piešķirs ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) iesniedzot vienu projektu par visu plānoto finansējumu. VIAA līdz 2023. gadā nodrošinās pētniecības pieteikumu atlases organizēšanu, vērtēšanu un atbalstīto pieteikumu īstenošanu, kā arī sniegs nepieciešamo metodisko un konsultatīvo atbalstu pēcdoktorantu pētniecības pieteikumu iesniedzējiem. Šobrīd ir notikušas divas atlases kārtas un plānots, ka 2019. gada sākumā tiks izsludināta 3. atlases kārta.

Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikumus var iesniegt:

• Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēts zinātniskais institūts vai augstskola;
• LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts sīkais (mikro), mazais, vidējais vai lielais komersants, kas darbojas jebkurā zinātņu jomā, kas pieteikuma īstenošanai pilna laika pētniecībā nodarbinās pēcdoktorantu - Latvijas vai ārvalstu jauno zinātnieku, kurš doktora grādu ieguvis ne agrāk kā 5 gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas termiņa.

Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

Viena pētniecības pieteikuma maksimālais apmērs ir 133 806 eiro, paredzot atbalstu:

• fundamentālajiem vai rūpnieciskajiem pētījumiem;
• pēcdoktoranta kompetenču pilnveidei;
• starptautiskajai mobilitātei;
• tehnoloģiju pārnesei un tehnoloģiju tiesību aizsardzībai.

Pētniecības pieteikuma izmaksas pamatā ietver pēcdoktoranta algu līdz 2 731 eiro mēnesī (ieskaitot nodokļus), pētniecības, mācību un tīklošanās pasākumu izmaksas 800 eiro mēnesī un izmaksas administratīvajiem un infrastruktūras resursiem 185,83 eiro mēnesī.

Līdz 2018. gada oktobrim ir notikušas divas atlases kārtas. Pirmajā kārtā jau uzsākta pētniecības pieteikumu īstenošana, savukārt otrajā kārtā pieteikumi ir apstiprināti un ir uzsākta līgumu slēgšana.

Nozīmīgākie rezultāti pirmās kārtas pieteikumu īstenošanā ir sasniegti šādi:

• Zinātniskajās institūcijās un pie komersanta ir izveidotas 66 jaunas pētnieku amata vietas;
• Apgūts projekta finansējums 4,8 miljoni eiro apmērā;
• Piesaistītas privātās investīcijas 71562 eiro apmērā;
• Publicēti 85 zinātniskie raksti;
• Izstrādāta viena jauna produkta tehnoloģija;
• Gandrīz 50% pēcdoktorantu ir piedalījušies dažādās zinātnes komunikācijas aktivitātes, popularizējot pētniecību un savu pētījumu rezultātus plašā sabiedrībā.

Atbalstīti 196 pētījumi ar kopējo finansējumu 24,5 miljonu eiro apmērā

Kopumā abās kārtās tiks īstenoti 196 pēcdoktorantūras pētījumi vairāk nekā 24,5 miljonu eiro apmērā. Pirmajā kārtā jau ir noslēgts 131 līgums par pētījumu īstenošanu vairāk nekā 15,9 miljoni eiro apmērā un otrajā kārtā ir apstiprināti 65 pieteikumi vairāk nekā 8,6 miljoni eiro apmērā. Pirmajā kārtā bija iesniegti 246 pieteikumi, 2. kārtā - 140 pieteikumi.

Pētniecības pieteikumu īstenošana sekmēs jaunu pētnieku amata vietu izveidi, zinātnisku rakstu izstrādi, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, privāto investīciju piesaisti, kā arī sadarbību ar komersantiem.

No 196 pētījumiem 131 ir rūpnieciskie pētījumi un 65 - fundamentālie pētījumi.

Pētījumus īsteno 27 organizācijās, no tām 24 zinātniskās institūcijas un 3 komersanti (viens - 1. kārtā un divi - 2. kārtā). Visvairāk pēcdoktorantūras pētījumus īsteno Latvijas Universitāte (44 pētījumi 1. kārtā un 10 pieteikumi 2. kārtā) un Rīgas Tehniskā universitāte (29 pētījumi 1. kārtā un 19 pieteikumi - 2. kārtā).

Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikumu sadalījums RIS3 jomās

Pēcdoktorantūras pētniecības pieteikumu ir saistīti ar Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanu, izaugsmes prioritāšu īstenošanu vai specializācijas jomu attīstību, kā arī ar zinātnisko institūciju attīstības stratēģijās noteiktajiem pētniecības virzieniem.

Aplūkojot abu kārtu pieteikumu sadalījumu atbilstoši viedās specializācijas jomām, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas ir tā joma, kurā tiek īstenots vislielākais pētniecības pieteikumu skaits 28% jeb 55 pieteikumi. Tam seko biomedicīnas, medicīnas, biofarmācijas un biotehnoloģiju joma ar 23% jeb 45 pieteikumiem. Izaugsmes prioritātēm (t.sk. sociālo un humanitāro zinātņu jomā) tiks īstenoti 15% jeb 29 projekti, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās - 14% jeb 27 pieteikumi, zināšanu ietilpīgā bioekonomikā - 13% jeb 25 projekti un viedajā enerģētikā 0 7% jeb 15 projekti.

Pētniecības pieteikumu finansējums RIS3 jomās

Abu kārtu finansējuma sadalījums ir šāds: 7,2 miljoni ir piešķirti viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu pētniecības pieteikumiem, 5,3 miljoni - biomedicīnas, medicīnas, biofarmācijas un biotehnoloģiju jomas pieteikumiem, 3,4 miljoni - izaugsmes prioritātēm (t.sk. sociālo un humanitāro zinātņu jomā) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, 3 miljoni - zināšanu ietilpīgā bioekonomikas pieteikumiem un 2 miljoni - viedās enerģētikas pieteikumiem.

Pēcdoktorantu raksturojums

Vecums

Abās kārtas pēcdoktorantu vidējais vecums ir 34,5 gadi. Jaunākajam pēcdoktorantam ir 27 gadi un vecākajiem - 59 gadi. Vislielāko īpatsvaru (66) veido pēcpēcdoktoranti vecumā 32-34 gadi.

Pēcdoktorantu izcelsmes valsts

No 196 pēcdoktorantiem 177 ir Latvijas izcelsmes un 19 ārvalstu izcelsmes jaunie zinātnieki. Pirmajā kārtā pieteikumus īsteno 5 ārvalstu izcelsmes pēcdoktoranti, savukārt otrajā kārtā ir piesaistīti 14 ārvalstu izcelsmes pēcdoktoranti. Visvairāk ārvalstu pēcdoktorantu ir no Lietuvas (4), Igaunijas (3), Ukrainas (3).

Dzimums

No 196 pēcdoktorantiem 99 ir sievietes un 97 - vīrieši.

Doktora grāda iegūšanas gads un vieta

Vairums pēcdoktorantu (45) doktora grādu ir ieguvuši 2015. gadā, tam seko 2014. gads (39).

Latvijā doktora grādu ieguvuši 45 pēcdoktoranti un 20 - ārvalstīs, to starp ASV - 4, Francijā, Igaunijā - 3, Vācijā, Ukrainā, Somijā, Japānā, Lietuva - pa 2, Šveicē, Dānijā, Norvēģijā, Ķīnā, Marokā, Indijā, Brazīlijā, Čīlē, Serbijā, Baltkrievijā, Krievijā - pa vienam.

No 165 pēcdoktorantiem, kuri doktora grādu ieguvuši ir Latvijā, 81 - Latvijas Universitātē, 51 - Rīgas Tehniskajā universitātē, 14 - Latvijas Lauksaimniecības universitātē, 7 - Rīgas Stradiņa universitātē un 4 - Daugavpils Universitātē, 8 - citās Latvijas augstskolās.

Ārvalstu pēcdoktoranti

No 196 pēcdoktorantiem 25 ir uzskatāmi par ārvalstu pēcdoktorantiem, to vidū 9 Latvijas izcelsmes zinātnieki, kuri šobrīd strādā ārvalstīs un/vai tur ir ieguvuši doktora grādu, un 16 ārvalstu izcelsmes zinātnieki: no Ukrainas - 3, no Igaunijas un Lietuvas - pa 3, no Vācijas, Pakistānas, Indijas, Marokas, Serbijas, Baltkrievijas un Krievijas - pa vienām.

Pēcdoktorantu darba pieredze

No 196 pēcdoktorantiem vairumam 150 pēcdoktorantiem ir darba pieredze tikai Latvijā (to vidū arī ārvalstu izcelsmes pēcdoktoranti), 23 - šobrīd strādā Latvijā, bet iepriekš ir strādājuši ārvalstīs, 18 ir tikai ārvalstu darba pieredze, 4 - šobrīd strādā ārvalstīs, bet iepriekš guvuši pieredzi Latvijā, vienam ārvalstu pēcdoktorantam nav darba pieredzes.

Pēcdoktorantu dalība zinātnes komunikācijā

Lai popularizētu zinātnes un pētniecības sasniegumus, pēcdoktoranti piedalās dažādās zinātnes komunikācijas aktivitātēs. Viens no šādiem pasākumiem šogad notika Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros š.g. 28. septembrī. Lai plašāku sabiedrību iepazīstinātu par Latvijas pēcdoktorantu pētījumiem un sasniegumiem, Valsts izglītības attīstības aģentūra rīkoja "Jauno zinātnieku staciju" Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Pasākumā 11 jaunie zinātnieki iepazīstināja ar saviem pētījumiem plašāku sabiedrību. Jānis Cīmurs, Latvijas Universitātes pētnieks, stāstīja par to, kā savaldīt magnētiskas daļiņas un likt tām kārtoties noteiktās struktūrās, lai tās liktu lietā. Jana Andžāne, Latvijas Universitātes pētniece, stāstīja, kā nanoslāņainu topoloģisku dielektriķu laminātu pārvērst elektrībā, Andris Bērziņš, Latvijas Universitātes pētnieks, stāstīja par mikroskopisku magnētisko lauku izpēti magnētiskās plānās kārtiņās un to no elektronikas līdz medicīnai, Ieva Pīgozne, Latvijas Universitātes pētniece, stāstīja par apģērba attīstību Latgalē 19. gadsimtā. Elīna Makarova, Organiskās sintēzes institūta vadošā pētniece, stāstīja par savu pētījumu, kas varētu palīdzēt atrast jaunas iespējas, lai uzlabotu veselības stāvokli pacientiem ar hroniskām slimībām, kas saistītas ar mazkustīgu dzīvesveidu. Oskars Grīgs, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieks, stāstīja par mikroorganismu kultivēšanas procesu kontroles izstrādi bioreaktoriem, kuru procesos iegūst tādus produktus kā, piemēram vakcīnas, antibiotikas, maizes raugs, bio-degradablā plastmasa un daudzus, daudzus citus, cilvēkiem nepieciešamus produktus. Agris Bērziņš, Latvijas Universitātes pētnieks, stāstīja par savu pētījumu, kas veltīts farmaceitisko vielu kristālisko formu nozīmībai gan saistībā ar farmaceitisko preparātu iedarbību, gan intelektuālā īpašuma jautājumiem. Ģirts Būmanis, Rīgas Tehniskā Universitātes Būvmateriālu un būvizstrādājumu katedras pētnieks, meklē alternatīvas tradicionālajām izejvielām, jo ražošanas nozarē arvien ierobežotāki un izsīkstošāki kļūst neatjaunojamie dabas resursi. Ģ. Būmanis stāstīja par to, kāds ir rūpnieciskās ražošanas blakusproduktu potenciālais pielietojums būvmateriālu ražošanā. Angelika Voronova, LVMI Silava pētniece, stāstīja par priedes genoma noslēpumiem un gēnu tīklošanās ar lēkājošo elementu starpniecību, Agnese Gailīte, LVMI Silava pētniece, stāstīja par trīs labi zināmu un pazīstamas melleņu ģints sugu - mellenes, brūklenes un zilenes molekulāri ģenētisko izpēti.

PostDoc Latvia programma ir radīta, lai veicinātu jauno zinātnieku karjeru zinātniskās institūcijās un komercuzņēmumos, kā arī uzlabotu Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu. Vairāk informācijas VIAA mājaslapā http://viaa.gov.lv/lat/pecdoktoranturas_atbalsts .

VIAA pasākums "Jauno zinātnieku stacija" tika īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.5/17/I/002 "Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvniecības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā" un 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" ietvaros.