Lai turpinātu diskusiju par zinātnes jomas attīstību Latvijā, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Augstākās izglītības un zinātnes politikas darba grupa ir izstrādājusi aprēķinos un citu valstu pieredzē balstītus priekšlikumus sistēmas pilnveidei. Aktualizējot šo jautājumu jaunās valdības veidošanas procesā, šī gada 22. oktobrī jaunie zinātnieki nosūtīja vēstuli ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Partiju atsaucība ļauj cerēt uz produktīva dialoga veidošanos aktuālo jautājumu risināšanā.

Vēstules teksts:

"Par zinātni medijos visbiežāk dzirdams saistībā ar tās nepietiekamo finansējumu. Tas tiek minēts kā galvenais iemesls tam, ka Latvijas augstskolas nav atrodamas TOP 100 un reitingos atpaliek no kaimiņiem, Latvijas zinātniskajām institūcijām ir vāji panākumi Eiropas pētniecības programmā Apvārsnis 2020, kā arī Eiropas Savienības Inovācijas rezultātu pārskatos Latvija ierindojas pēdējās vietās. Lai arī finansējuma trūkums ir pamatots arguments, tomēr vienlaikus būtu jāvērtē arī esošās finansējuma sadales sistēmas sasaiste ar zinātnisko rezultātu kvalitāti, zinātnisko institūciju starptautisko konkurētspēju un inovāciju veicināšanu caur sadarbību ar uzņēmumiem.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina jauno valdību kā vienu no prioritātēm izglītības un zinātnes jomā noteikt Latvijas zinātnes finansējuma palielinājumu un vienlaicīgu zinātnisko institūciju finansēšanas sistēmas pilnveidi (reformu), ar mērķi sekmēt aktīvu virzību uz kvalitatīvu zinātnisko rezultātu sasniegšanu, konkurētspējīgu zinātnieku piesaisti, noturēšanu un ataudzi, inovatīvo uzņēmēju pētniecības vajadzību nodrošināšanu, kā arī mērķtiecīgu valstij prioritāru jomu attīstību un koncentrāciju.

LJZA ieskatā esošā Latvijas zinātnisko institūciju finansēšanas sistēma ir novecojusi un nepietiekami mērķēta uz attīstību un starptautisku konkurētspēju. Sistēmai, kurā institūciju bāzes finansējumu nosaka galvenokārt pēc kopējā nodarbinātā personāla skaita, palielināt finansējumu bez tiešas sasaistes ar kvalitātes un konkurētspējas kritērijiem būtu neefektīvi un izšķērdīgi. Mūsuprāt, absolūti nepieciešamais finansējuma palielinājums zinātnei būtu jāsaista ar pāreju uz jaunu Latvijas zinātnisko institūciju finansēšanas sistēmu, kas tuvinātos Rietumeiropas modeļiem. Būtiski, ka šādi pārmaiņas iespējams ieviest pakāpeniski, ļaujot zinātniskajai videi mainīties nepieciešamajā virzienā.

Pēc dažādu finansējuma sistēmu izpētes un modelēšanas, un sekojot Pasaules Bankas ekspertu ieteikumiem, LJZA piedāvā Latvijas zinātnisko institūciju finansēšanas sistēmu, tāpat kā augstskolu finansēšanas sistēmu, balstīt uz trīs pīlāriem:

1) Bāzes finansējums (45% no kopējā), kas aprēķināms pēc nodarbinātā vadošo pētnieku skaita. Tieši vadošie pētnieki un viņu spējas nosaka zinātnisko institūciju pētniecības kvalitāti un konkurētspēju un viņu piesaistītais finansējums ļauj algot studentus, doktorantus un pēcpromocijas zinātniekus. Mūsuprāt, ar šo pīlāru nodrošinātā vadošo pētnieku finansējuma stabilitāte veicinās augstu konkurenci par vadošo pētnieku amata vietām, starptautisku zinātnieku piesaisti un noturēšanu, kā arī atļaus vienkāršāku pētniecības sasaisti ar studiju procesu.

2) Snieguma finansējums (45% no kopējā), kas aprēķināms pēc zinātnisko institūciju produktivitāti raksturojošiem kritērijiem, ņemot vērā pēdējo trīs gadu vidējās vērtības:

a. institūcijā aizstāvēto promocijas darbu skaita (svars 0,1), tādējādi veicinot zinātnieku ataudzi;

b. institūcijas piesaistītā finansējuma apjoma no ārzemju publiskajām institūcijām (svars 0,3), tādējādi veicinot papildus finansējuma iegūšanu starptautiskos konkursos (ES ietvarprogramma u.c. starptautiskās sadarbības programmas);

c. institūcijas piesaistītā finansējuma no Latvijas un ārzemju uzņēmumiem (svars 0,3), tādējādi veicinot sadarbību ar uzņēmumiem un inovācijas;

d. institūcijas kvalitatīvo publikāciju skaita (svars 0,3), tādējādi veicinot zinātniskās darbības galvenā rezultāta - publikāciju - skaita un kvalitātes pieaugumu.

3) Attīstības finansējums (10% no kopējā), kas paredzams augstu izmaksu pētniecības infrastruktūras attīstīšanai, koplietošanai (jeb resursu koncentrācijai) un uzturēšanai, kā arī pilnīgi jaunu pētniecības virzienu izveidei valstij prioritārās jomās (projektu veidā). Tas ļautu koncentrēt resursus atsevišķos Nacionālajos izcilības (ekselences) centros, kas būtu konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē, veicinātu šo pētniecības infrastruktūru pieejamību, kā arī novērstu aparatūras dublēšanos.

Mūsuprāt, piedāvātā zinātnisko institūciju finansēšanas sistēmas pilnveide (reforma) kopā ar finansējuma paaugstinājumu ilgtermiņā spēs nodrošināt Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju un ekonomikas transformāciju uz uzņēmējdarbību ar augstu pievienoto vērtību.

Esam gatavi izstāstīt un izdiskutēt piedāvātās sistēmas pilnveides (reformas) detaļas, aprēķinus un iespējamos pārejas procesa scenārijus."