Pasniegtas LZA un “ITERA Latvija” 2008.gada balvas

6-12-2008

zv/zv375-4.jpg 

No kreisās – Mārcis Auziņš, Juris Ekmanis, Oļģerts Nikodemus, Juris Savickis, Ivars Veidenbergs, Ivars Knēts, Imants Meirovics
J.Brenča foto

25.novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcējās Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes ļaudis, lai ar ziediem un sirsnīgiem vārdiem sveiktu savus kolēģus, kuriem pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA “ITERA Latvija” un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda gada balvas un stipendijas. Pēc nolikuma tiem jābūt ar vides, Zemes un ģeogrāfijas zinātnēm saistītiem zinātniekiem vai praktiķiem. Šogad tie ir LZA korespondētājloceklis, LU profesors Oļģerts NIKODEMUS par darbu kopu, “Ainavas izmaiņas un attīstība Latvijā” un RTU profesors Ivars VEIDENBERGS par mūža devumu vides zinātnes attīstībā Latvijā.

zv/zv375-3.jpg

Ivars Veidenbergs (no kreisās) Juris Savickis un Oļģerts Nikodemus
J.Brenča foto

Akadēmiķis Māris Kļaviņš par savu kolēģi Oļģertu Nikodemus teica, ka vides pētnieka objekts var būt, sākot no mikropasaules, līdz tādai lielai sistēmai kā ainava. Taču tas, ka mēs to varam saskatīt, nebūt nepadara pētnieka uzdevumu vieglāku, jo nepieciešams ainavu izanalizēt, izvērtēt un vispārināt, veikt dziļu un pamatīgu izpēti.

O. Nikodemus nav bijis ainavu pētnieks vien. Izteicis pateicību klātesošajam profesoram Guntim Ebehardam par ievadīšanu ainavu pētniecībā, atceroties savu pirmo skolotāju, Rīgas ainavu skolas izveidotāju Kamilu Ramanu un tencinot Latvijas Universitāti, kas viņam devusi brīvību pētniecībā un studentu apmācībā – O. Nikodemus ir Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes dekāns, viņš atzina, ka laikmetīgam zinātniekam ir jābūt ļoti dinamiskam un jāpielāgojas dzīves prasībām. O. Nikodemus ir pētījis vides piesārņojumu, it īpaši smago metālu nogulsnēšanos augu valstī, Skrundas radiolokatora, Černobiļas katastrofas un Možeiku naftas pārstrādes kombināta ietekmi uz Latvijas vidi. Taču atgriezies pie klasiskās Rīgas ainavu skolas. Šie pētījumi raisa interesi nevien Latvijā, bet visā pasaulē. Tā piemēram, nelielais darbs par Taurenes pagastu, kur pētītas ainavas izmaiņas, iedzīvotājiem novecojot, ir izrādījies ļoti interesants plašai zinātnieku auditorijai, par ko liecina augstais citējamības indekss.

Latvijas Universitātes rektors, akadēmiķis Mārcis Auziņš, sveicot laureātu teica, ka tādā izejvielām nabagā valstī kā Latvija ekonomika var attīstīties, ja ir zinātnes universitāte, riska kapitāls un brīvais tirgus. Šajā gadījumā tas viss ir – fundamentālas zināšanas, piesaistīti līdzekļi un biznesa partneru atzinībā, kā, piemēram, šī stipendija, un brīvā tirgus apstākļi brīvā valstī.

Profesoru O. Nikodemus sveikt bija atnācis kupls kolēģu pulks, kuru vidū bija šīs balvas iepriekšējo gadu laureāti Guntis Eberhards, Māris Kļaviņš un Viesturs Melecis. Balvu pasniegšanas ceremonijā klāt bija arī Aija Melluma, Gunārs Andrušaitis, Dagnija Blumberga.

Raksturojot profesoru Ivaru Veidenbergu, viņa jaunā kolēģe asociētā profesore Andra Blumberga teica, ka RTU Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūtā, sakot “profesors”, nav divu domu, ka runa ir vienīgi par Ivaru Veidenbergu. Aptaujājot kolēģus, raksturojumi bija šādi: smalkjūtīgs, gudrs, nopietns, pievilcīgs, sirdsgudrs, pamatīgs, stabils. “Profesors ir īsts aizgājušo laiku inteliģences pārstāvis, jūs zināt, par ko es runāju,” teica jaunā kolēģe. (Viņa pati ir dzimusi un augusi ģimenē, kur visi ir zinātnieki, jo viņa ir viena no profesores Dagnijas Blumbergas “trejmeitiņām” – zinātņu doktorēm.) Ja kāds sūdzas, ka ir grūti, profesors Veidenbergs par to var pasmaidīt, jo viņš tāpat kā citi bijušies izsūtītie zina, kā ir, kad patiešām ir grūti.

Profesors Veidenbergs ir no tiem, par kuriem, citējot Raini, saka: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”. Viņš ir studējis Dzelzceļa transporta institūtā Maskavā, strādājis

Rīgas Vagonu rūpnīcā, piedalījies pirmo elektrovilcienu izmēģinājumos, kas tikai formāli nav saistīts ar vides aizsardzību, jo energoefektivitāte ir viens no šodienas vides aizsardzības un resursu racionālas izmantošanas stūrakmeņiem. Vēlāk darbojies Fizikālās enerģētikas institūtā. Interesantais darbs pie slāpekļa oksīda samazināšanas ar gāzi kurināmajos tvaika katlos viņu aizveda uz Itāliju, kur tika veikti divi demonstrācijas projekti, lai itāļiem parādītu, kā latvieši risina šo jautājumu.

Kad 1997.gadā I. Veidenbergu RTU ievēlēja par vides zinātnes profesora grupas vadītāju, viņi bija divi ar profesori D. Blumbergu. Tagad Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūtā strādā pāri par 30 darbinieku, studentus apmāca pēc pilnas – bakalaura, maģistra, doktora – mācību programmas. “Bijušie doktoranti ir aizstāvējuši promocijas darbu un kļuvuši par maniem kolēģiem. Saņemot šo balvu, es negribu likt savai zinātniskajai darbībai punktu, bet daudzpunktus. Būs jauni darbi un jauni rezultāti,” solīja profesors I. Veidenbergs.

Akadēmiķis Ivars Knēts uzstājās divās lomās – gan kā RTU rektors, uzsverot vides zinātnes speciālistu lielo nozīmi, jo valsts viena vides zinātnes speciālista apmācībai atvēlējusi 3,2 reižu vairāk līdzekļu, nekā viena jurista apmācībai, gan kā RTU Attīstības fonda Valdes priekšsēdētājs, izteikdams lielu pateicību “ITERA Latvija” prezidentam, LZA Goda mecenātam Jurim Savickim par dažādu projektu sponsorēšanu. Viņam pievienojās profesors Imants Meirovics, īpaši uzsverot “ITERA Latvijas” ilggadējo atbalstu izglītībai un zinātnei.

Savukārt Juris Savickis aicināja zinātniekus nepagurt Latvijas vides un ainavas pētniecībā un aizsardzībā, jo ir bažas, ka Eiropas attīstītās valstis savas videi nedraudzīgās ražotnes var mēģināt aizvirzīt tālāk no pašu mājām, uz “provinci”, Latviju.

Z. Kipere

Pēdējā atjaunošana 9-12-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS