Akadēmiķim, profesoram, Dr. habil, chem., Dr. h.c. hist. un vienkārši Jānim Stradiņam pēc pāris dienām būs pienākusi vērā ņemama gadskārta. “Vienkārši” – tādēļ, ka vārdi JĀNIS STRADIŅŠ arī bez zinātniskiem grādiem un vēlētiem amatiem ir kļuvuši par Latvijas zīmolu.

Dace apstiprinās, ka nepaiet diena, kad četri vai pieci cilvēki gan pa tālruni, gan personīgi nepaģērētu tikšanos ar Jāni Stradiņu. Turklāt uz karstām pēdām un personīgi! Vai tas būtu no ārzemēm iebraucis sen nesatikts zinātnieks, vai “Pasaules valdnieks”, kas atnācis brīdināt par pasaules bojāeju, vai, kas arī nereti mēdz būt, kāds, kura organizētajam pasākumam akūti nepieciešama Jāņa Stradiņa klātbūtne, lai piedotu vajadzīgo svaru. Tie ir iepriekš neparedzēti apmeklētāji, bet kur tad neskaitāmās komisijas, komitejas, padomes, biedrības ar saviem plānotajiem pasākumiem!

Ko lai dara, popularitāte ir smaga nasta. Nu jau 20 gadus, kopš Trešās atmodas sākuma (starp citu, arī Jāņa Stradiņa ieviests termins) viņš nemainīgi ir visu popularitātes reitingu augšgalā. Par to, ko tas maksā, jubilārs ir rūgti rakstījis savā “Curriculum vitae” grāmatā “Tāds bija mūsu laiks”: “Visa mana dzīve tik un tā ir bijusi nepārtraukta izmainīšanās sīknaudā, turklāt pēdējos gados šis process ir kļuvis vēl intensīvāks. Žēl to zinātnē nepadarīto darbu, bet varbūt izvēlētais tomēr ir bijis Latvijai vajadzīgāks?”

Nevis “varbūt”, profesor, bet “noteikti”! Gan jau atjaunotā Latvija būtu nonākusi pie sava vecā sarkanbaltsarkanā karoga un “Dievs, svētī Latviju!”, bet tas nebūtu noticis tik intelektuāli, ar tādu dzelžainu zinātnisko loģiku un faktu segumu, ko emocionāli kaismīgi atbalstīja tauta. Atgūtais karogs vien jau varēja būt tas “mazais darbiņš”, kas atsver mūža “garos gadus”, taču tādu ir bijis daudz. Tik bieži ir bijis nepieciešams “garainis, kas veicina vārīšanos” un, par laimi, tā Jānim Stradiņam vienmēr ir pieticis.

Vēlam jubilāram uzturēt garaini vienmēr karstu!

“Zinātnes Vēstnesis”