Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 3.decembris
Godātie akadēmiķi, Latvijas Zinātņu akadēmijas
korespondētājlocekļi, ārzemju un goda locekļi, akadēmisko titulu kandidāti un
viesi! Esiet sveicināti Rudens pilnsapulcē, ar kuru tikai nedēļu pēc vēsturiskā
atceres datuma atzīmējam Latvijas valsts dibināšanas simto gadadienu, un,
piešķirot LZA Lielās medaļas, godinām mūsu zemes izcilākos pētniekus. Visu šo
gadu, bet it īpaši novembra mēnesi mēs vadām valsts jubilejas zīmē un ikviens
pārdomājam mijiedarbību ar valsti. Mēs labprāt salīdzinām tiesību un pienākumu
paradigmas, bet vai tikpat labprāt mēs izvērtējam savu kā pilsoņu lomu mūsu
valsts attīstīšanā? Un vai novērtējam, ko mums nozīmē valsts? Vai, salīdzinot
savu ieguldījumu šīs valsts dzīvē, mēs varam sniegt atbildes uz jautājumiem:
kādi procesi rada valstis un kādi mehānismi tās stiprina?
Ikvienai tautai, vai tā būtu Bībeles jūdu tauta ēģiptiešu gūstā
vai mūsu tauta vācu, poļu, zviedru vai krievu lielvaru atkarībā, trīs
pamatvērtības ir palīdzējušas sevi saglabāt un izdzīvot spaidu apstākļos. Tās
ir: sava zeme, vienādi just, domāt un strādāt radušu cilvēku kopums un VALSTS
GRIBA. Griba ir tas iracionālais un metafiziskais spēks, kas palīdz izciest
mokas un pazemojumus. Griba liek celties un attīstīt ikviena indivīda spēkus
kopīgam mērķim, un griba māca atjaunoties ģimenē, dzimtā un turpināties TAUTĀ
vēl pēc simtiem mūžu.
Lai šādu gribas stāvokli sasniegtu, bija jāpaiet daudziem
gadsimtiem, veļu valstī jānokāpj daudzām paaudzēm, atstājot mantojumā dzīvu
domu par stipru tautu, kura tāda var kļūt tikai kopībā. Laiks un tautas griba
pierādīja, ka ikvienas stipras un turpināties spējīgas kopības ideālā forma ir
VALSTS. Šī doma nenobrieda īsā laikā, bet gan tikai jaunā laika vēstures
koordinātēs, kuras veidoja modernais Renesanses cilvēks. Viņa gars bija rūdīts
humānisma atziņās un prāts - asināts Eiropas universitāšu auditorijās, bet
savstarpējās saskarsmes iemaņas trenētas merkantilos nolūkos attīstītās
amatniecības un tirdzniecības saitēs ar visu pasauli. Tikai tāds indivīds spēja
domāt par to, kā jaunu demokrātisku pārvaldes formu likt monarhijas vietā, un,
kā ikvienam attīstīt savas spējas saliedētas sabiedrības labā, ko saucam par
tautu.
Šogad savas pastāvēšanas 150. gadadienu atzīmē Rīgas Latviešu
biedrība, kuras pastāvēšanas vēsturiskā jēga ir bijusi mūsu priekšteču
VALSTISKĀS APZIŅAS veidošanā, kas 1918. gadā rezultējās ar Latvijas kā
valsts dibināšanu. Šis panākums nekad nav novērtējams par zemu. Mums ir sava
zeme, sava valsts un savi likumi, sava izglītība un zinātne, savas ražošanas un
kultūras attīstības programmas, kas tieši tāpat kā šo sasniegumu aizsardzība,
prasa nepārtrauktu valsts gribas un valstiskās apziņas stiprināšanu. Bet ar
kādām metodēm, kādiem līdzekļiem tas veicams 21. gadsimtā? Ar kādiem vārdiem ir
uzrunājams sarežģītus izglītības un informācijas piekļuves ceļus izstaigājušais
mūsdienu cilvēks? Uz šiem un vēl citiem ar laikmeta ātri mainīgo dabu un valsts
pastāvēšanai eksistenciāliem jautājumiem samērojamas atbildes ir jāmeklē un
jāatrod katrai sabiedrībai, katrai kopienai un akadēmiskā kopiena nu reiz ir
tā, uz kuru lūkojas ar vislielākajām gaidām un cerībām.
Vai un kā izdodas attaisnot šīs uz mums liktās cerības?
Latvijas Zinātņu akadēmijas Rudens pilnsapulce sniedz atbildes visai
sabiedrībai, izvirzot akadēmiskās karjeras priekšplānā pētnieka briedumu
sasniegušos īsteno un korespondētājlocekļu kandidātus - tos, kuri ir spējuši
piešķirt Latvijas zinātnei starptautisku spožumu, tos, kuri savu pētnieka
misiju īsteno valstiskās apziņas un valsts gribas vadīti. Ne jau politiķi vai
ierēdniecība, ievērojot iepirkuma vai kādu citu likumu, piešķirot vai pārdalot
budžetu spēj veicināt pilsoņu pienākumu pret valsti. Tikai pašu pilsoņu apziņā
izlolota valsts vērtības apziņa un kā aksioma nostiprinājies kategoriskais
imperatīvs - valsts griba - ir tas spēks un motivators, kurš augstāk par savu
personisko labklājību un komfortu nostāda pienākumu un atbildību pret savu
zemi, sabiedrību un tās nākotni.
Latvijas Zinātņu akadēmijas velte valsts dibināšanas simtgadei
ir tās nominanti Lielās medaļas saņemšanai. Šogad tie ir tiesību zinātnieks,
juridisko zinātņu habilitētais doktors un mūsu akadēmiķis Kalvis Torgāns un
farmakoloģe, habilitētā medicīnas zinātņu doktore, akadēmiķe Vija Zaiga Kluša.
Par viņiem vislabākos vārdus drīz sacīs akadēmiķi Tālavs Jundzis un Gunārs
Duburs. Bet no savas puses es vēlos piebilst pavisam nedaudz. Latvijas
Universitātes profesora un akadēmiķa K. Torgāna darbībā par visu augstāk es
vērtēju viņa atbildību pret Latvijas Zinātņu akadēmiju, koleģialitāti,
izpalīdzību un cieņu, ko viņš kā augstas inteliģences personība velta valsts
nozīmes intelektuālās elites institūcijai, patiesībā valstiskuma simbolam.
Akadēmiķim K. Torgānam kā nerimtīgam tiesību zinātnes attīstītājam, mācībspēkam
un daudzu pētījumu autoram pieder neatņemami fundamentāla loma Latvijas tiesību
sistēmas izpētē, Civilprocesa likumu analīzē un komentēšanā, vairāku juristu
paaudžu sekmīgā izglītošanā, par ko mēs viņu šodien godinām visas akadēmiskās
saimes, visas Latvijas priekšā.
Pilnīgi noteikti, ka akadēmiķes un Latvijas Universitātes
Medicīnas fakultātes profesores V. Z. Klušas daudzo nopelnu vidū Laudatio teicējs akadēmiķis Gunārs Duburs izcels vēl kaut ko daudz nozīmīgāku un pasacīs
to tikai mediķiem vien saprotamā valodā, taču manās acīs farmakoloģe V. Z.
Kluša ir ievērojama kā reģeneratīvās medicīnas pārstāve Latvijas zinātnē. Viņas
daudzo pētījumu vidū ir eksperimenti ar kaulu smadzeņu receptoru kairināšanas
procesu novērojumiem, pierādot seratonīna, dopamīna, gamma aminosviestskābes,
adrenalīna un citu vitāli svarīgu gēnu produktu veidošanās procesus un virkni
citu bioķīmisku reakciju dažādos smadzeņu veidojumos. Mūsdienās, kad visā
pasaulē notiek intensīvi pētījumi reģeneratīvās medicīnas jomā, ar V. Z. Klušas
un viņas kolēģu pētījumiem Latvija kļūst par starptautiski redzamu spēlētāju
šajā jomā.
Abu Lielās medaļas ieguvēju
labsajūtai lai kalpo LZA Goda locekļu Borisa un Ināras Teterevu fonda
piešķirtās prēmijas, par kuru esamību varam pateikties abu mecenātu
mecenātiskajai attieksmei gan pret Latvijas zinātni un akadēmiķiem, gan arī
pret Latvijas kultūru un mākslu.
Apkopojot jubilejas gada panākumus mēs varam izteikt
gandarījumu un prieku par to, ka valsts dibināšanas atceres dienā
18. novembrī Rīgas Dome piešķīra Rīgas balvu nominācijā "Zinātniskie
pētījumi Rīgai" LZA korespondētājloceklim, Organiskās Sintēzes institūta
ķīmijas doktoram Pāvelam Arsenjanam par starptautiski atzītiem pētījumiem
pretvēža preparātu izstrādē uz selēnu saturošu savienojumu bāzes.
Rudens pilnsapulcē šodien mēs ievēlēsim deviņus akadēmiķus, 16
korespondētājlocekļus, vienu goda locekli un no ārzemju zinātniski
pētnieciskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem izraudzīsimies četrus
pašus ietekmīgākos pārstāvjus, kuri kļūs par LZA ārzemju locekļiem. Vēlos
izsacīt vēlējumu, lai jaunie akadēmiķi pievieno savu institūtu, augstskolu un
laboratoriju prestižu Latvijas Zinātņu akadēmijas augstajam statusam un pelnīti
bauda sava jaunā karjeras pakāpiena augļus, neaizmirstot par atbildību par
šodienas nomināciju un kolēģu uzticības balsojumu.
Tuvojoties gadumijai ar ne mazāku prieku kā par iepriekš
uzskaitītajiem panākumiem mēs gaidīsim Latvijas zinātnes 2018. gada sasniegumu
konkursa rezultātus, ar kuriem pēc žūrijas lēmuma mēs varēsim iepazīstināt gan
medijus, gan Latvijas sabiedrību. Un es ticu, ka panākumi neizpaliks! Tam tic
arī daudzie mūsu atbalstītāji un sponsori, pateicoties kuriem jau divus
iepriekšējos gadus esam varējuši noorganizēt cienīgu godināšanas pasākumu.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas pateicība zinātnes misijas sapratējiem ir
LZA ēkas vestibilā uzstādītās marmora goda plāksnes ar uzņēmumu logo un
atbalstītāju vārdiem. To var kļūt vēl vairāk un es ticu, ka tā būs!
Gandarījuma piepildītu jums šo Rudens pilnsapulci!