30. novembrī, ar nelielu novēlošanos (īstais datums būtu 27. novembris), Latvijas Zinātnieku savienība atzīmēja savu 30. jubileju. Pašā Trešās atmodas uzbangojumā, 1988. gada 27. novembrī, toreizējā Politiskās izglītības namā (tagad - Kongresu namā), sanāca 625 pārmaiņas alkstoši, romantiski noskaņoti un darboties griboši zinātnieki (119 zinātņu doktori, jeb, kā tagad teiktu, - habilitētie doktori), 443 zinātņu kandidāti, tagadējā izpratnē - doktori un 63 personas bez zinātniskā grāda, kuru anketās izteikto vēlmi kļūt par jaunās organizācijas biedriem bija akceptējusi LZS organizēšanas iniciatoru grupas izveidotā komisija RPI (tagad - RTU) profesores Emīlijas Gudrinieces vadībā. "Par LZS biedriem varēja kļūt zinātnieki, kuri apliecinājuši sevi zinātnē vai zinātniski pedagoģiskā darbā, veicinājuši zinātnes attīstību Latvijā, kā arī sabiedrībā pazīstami zinātnes popularizētāji," lasām Emīlijas Gudrinieces rakstā "Cik un kādi mēs bijām?" laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis" 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Zinātnieku savienības pirmo piecgadi. LZS dibināšanas kongresā, pēc jau pieminētās komisijas ierosinājuma, bez klātesošajiem tika uzņemti vēl 577 pretendenti, tādējādi kopējais LZS biedru skaits organizācijas dibināšanas brīdī bija 1202, kas tuvāko gadu laikā vēl pieauga (1989. gadā tika uzņemti 82 Latvijas zinātnieki un 1 ārzemju zinātnieks, 1990. gadā attiecīgi 59 un 11, 1991. gadā - 27 un 11, 1992. gadā - 6 un 9, 1993. gadā - 30 un laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" speciālizdevumā "Vispasaules latviešu zinātņu kongresa" (tā tolaik sauca vēlāko Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, kurš 2018. gada vasarā notika jau ceturto reizi) dalībniekiem 1991. gada jūlijā tika pavēstīts, ka "LZS ir neatkarīga, radoša sabiedriska organizācija, dibināta 1988. gadā un šobrīd pulcē ap 1400 zinātnieku Latvijā."

Taču atgriezīsimies pie "Zinātnes Vēstneša" numura, kas iznāca piecus gadus pēc LZS izveidošanas un kurā viens no LZS dibināšanas iniciatoriem un pirmā "amatpersona" (LZS valdes sekretārs) akadēmiķis Elmārs Grēns savas domas izteica rakstā "Latvijas Zinātnieku savienībai 5 gadi. Kā strādāsim tālāk?", lai labāk izprastu, kādēļ šodien daudz kas ir tāds, kāds tas ir.

"Tikai pieci gadi vien aizskrējuši, bet man šķiet - vesels laikmets. Vēl vakar - cīņa ar jau ļodzīgo, bet joprojām draudīgo impēriju par Latvijas neatkarības idejas atzīšanu. Šodien - atguvuši "brīvlaišanas grāmatu", tā īsti vēl neesam iemācījušies ar to apieties. Un LZS šai notikumu virpulī iekšā.

LZS izveidojās būtībā divu mērķu vai virsuzdevumu dēļ: visupirms, iesaistoties 1988. - 89. gadā izvērstajā tautas kustībā par Latvijas brīvību, otrkārt - pašu zinātnieku tieksmei atbrīvoties no autokrātiskās padomju zinātnes vadības sistēmas. Abi šie virsuzdevumi pulcēja vienkopus sociāli aktīvos un patriotiski noskaņotos zinātniekus. Tā rezultātā 1988. gada 27. novembrī tapa LZS. Šī Latvijas zinātnieku tieši sociālā un mazāk tīri profesionālā aktivitāte, sajūgta kopā ar nacionālās atmodas ideju, būtībā noteica LZS kā organizācijas darbības spektru un biedru sastāvu. Kaut vai tās visai izteiktais biedru nacionālais sastāvs, kas atbilda tā laika garam, ne tikai zinātnieku videi vien.

Vai LZS pārstāvēja zinātniekus kā profesionālu sabiedrības kopu? Būtībā ne visai, jo, veidojoties pēc zinātnieku sociālās aktivitātes principa, ne mazums talantīgu un zinātnē aktīvu cilvēku palika otrajā plānā vai pat ārpus LZS rindām. Taču minēto LZS toreizējo virsuzdevumu veikšanai šis apstāklis šķita mazāk svarīgs. Latvijas valstiskā neatkarība tika atgūta, un ne mazums Latvijā pazīstamu politiķu nāca no LZS rindām vai guva LZS atbalstu. Visai sekmīgi noritēja arī zinātnes vadības reforma, kurā izšķiroša loma bija tieši LZS. Lai minam kaut vai Latvijas Zinātņu akadēmijas reorganizāciju un Latvijas Zinātnes padomes izveidošanu.

Rezultātā 1991. gadā abi LZS virsuzdevumi pamatā jau bija paveikti. Atjaunojās neatkarīga Latvijas valsts ar ne mazums valsts varas pārstāvjiem, kuri nākuši no LZS rindām. Par zinātnes politiku un finansēm galvenokārt lēma Latvijas Zinātnes padome, kuras izveidošanā vistiešāko dalību ņēma LZS biedri. Savu apogeju, vismaz popularitātes ziņā, LZS sasniedza un, lai man piedod, savu "gulbja dziesmu" nospēlēja Vispasaules latviešu zinātnieku kongresa laikā 1991. gada jūlijā. [..]

Vispārēju aktivitātes apsīkumu, pat zināmu apātiju, ar kuru šodien sirgst liela radošās inteliģences daļa pēc viņu "zvaigžņu stundas" Trešās atmodas kulminācijas laikā diemžēl neizbēga zinātnieki un LZS kā organizācija. Mēģinājumi aktivizēt LZS sabiedrisko un politisko darbību jaunajos apstākļos atdūrās vai nu pret to iniciatoru nepietiekamo profesionālo kompetenci, vai arī pret nepietiekošu sprausto uzdevumu motivāciju. Dažu visumā godprātīgu pasākumu neveiksmes (piemēram, LZS neatkarīgo ekspertīžu grupu darbība) mijās ar zinātnes sfērai visai tālām, kaut citādi visai aktuālām iniciatīvām (Tautas bankas dibināšana, a/s "Turība" atjaunošana u.tml.)." (Tā kā ir iespējams visus "Zinātnes Vēstneša" numurus lasīt internetā, iesaku ieskatīties Voldemāra Hermaņa "gandrīz nakts reportāžā" ar nosaukumu "Cerību banka" "ZV" Nr.11(39) 1992. gada septembrī, kas beidzas ar vārdiem "Latvijas Tautas banka savu darbību sāk kā latviešu uzņēmēju un zinātnes darbinieku, zemnieku un mākslinieku, kā daudzu Latvijas Tautas frontes dibinātāju cerību banka", kas savā turpmākajā darbībā vairāk atgādināja Pāvila Rozīša nemirstīgo "Cepli", apstiprinot Elmāra Grēna rakstīto par iniciatoru nepietiekamo profesionālo kompetenci.)

Elmārs Grēns savā rakstā tajos tālajos laikos, pirms 25 gadiem, nosauca principiāli jaunus iespējamos LZS darbības virzienus:

• Zinātnieku arodbiedrības un sociālās aizsardzības funkcija;
• Zinātnieku klubs un interešu kopas;
• Jumta organizācija zinātnieku saimnieciskajai darbībai (SIA, privātbizness u. tml.)
• Zinātnieku intelektuālā potenciāla datu bāze un darba birža.

Gadu gaitā dažas no šīm funkcijām ir izmēģinātas, daļu pārņēmušas citas institūcijas. Šobrīd LZS biedru skaits ir 398 (uz LZS IX kongresu 2018. gada 16. maijā). Savas aktivitātes LZS galvenokārt ir vērsusi uz dažādu, ar zinātnisko darbību un augstāko izglītību saistītu dokumentu izstrādi un apspriešanu, izsakot savu atbalstu vai korekcijas, kā arī pastāvīgi vēršot sabiedrības un vadošo institūciju uzmanību uz katastrofāli zemo zinātnes finansējumu un tā iespējamām sekām (skat. Latvijas Zinātnieku savienības IX kongresa Rezolūciju "ZV" Nr.11 (553) 2018. gada 4. jūnijā).

Svinību reizē 30. novembrī atmiņās dalījās Latvijas Zinātnieku savienības pirmās padomes locekļi: Baiba Rivža, Rita Bebre, Ināra Bondare, kā arī Juris Roberts Kalniņš (trīs pēdējie šobrīd ir aktīvi LZS valdes locekļi). Rita Bebre bija sarūpējusi LZS 30. jubilejas dalībniekiem saturiski interesantu zinātnisko konferenci "Kreatoloģija kā radošuma pētniecība no dažādu zinātnes nozaru aspektiem", kurā ar ziņojumiem uzstājās Dr.psych. Emīls Kālis, Dr.paed.Daiga Kalēja-Gasparoviča, Dr.psych. Rita Bebre, Dr.habil.paed. Daina Lieģiniece, kā arī notika Ritas Bebres monogrāfijas "Radošuma pētniecība Latvijā (1922 - 2018)" atvēršana.

Zaiga Kipere

LZS Valdes locekļi un viesi Foto - A. Atvars