EKOSOC-LV Kurzemes forums Ventspilī

Valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV sadarbībā ar partneriem reģionos divu gadu garumā organizētā forumu cikla (9 forumi) noslēdzošais pasākums novembra beigās norisinājās Ventspils Augstskolā (VeA). Lielā skaitā klātesošajiem studentiem forums dažās stundās sniedza īstu zināšanu koncentrātu - līdzās EKOSOC-LV rezultātiem un atziņām par viedās jeb zināšanu ekonomikas veidošanu Latvijā izskanēja uzņēmēju, uzņēmējdarbības atbalsta sniedzēju, izglītotāju pieredze. Vienlaikus pasākuma diskusijās īstenojās visu pārstāvēto pušu tik nepieciešamā domu apmaiņa un sadarbība.

Ventspils Augstskola galvenais spēks Kurzemes izpētē

Viens no EKOSOC-LV galvenajiem uzdevumiem - izpētīt esošo situāciju Latvijas ceļā uz viedo ekonomiku un atbilstoši tai iezīmēt turpmāko izaugsmi, cita starpā piedāvājot viedās attīstības indeksu ar iespējām mērīt mūsdienīgus parametrus. EKOSOC-LV vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža izcēla Ventspils Augstskolu kā galveno spēku, piepalīdzot arī Liepājas Universitātei, Kurzemes reģiona izpētē šajā programmā. Saskaņā ar 2017. gada datiem starp Latvijas 9 lielajām pilsētām Ventspils ar 2% sniedz labāko rādītāju augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanā (vidējais rādītājs - 0,96%, Jelgava - 0,76%, Rīga - 0,92%, Liepāja - 1,07%, Valmiera - 1,1%, Daugavpils - 1,27%); ar 24,98% ierindojas starp veiksmīgākajiem zināšanu ietilpīgo pakalpojumu sniedzējiem (vidējais rādītājs - 30,67%, Daugavpils - 20,76%, Liepāja - 21,19%, Jelgava - 24,06%, Valmiera - 25,23%, Rīga - 32,54%). Zināšanu ekonomikas kopējais rādītājs (ražošana un pakalpojumi kopā) Ventspilī ir 27% no pilsētu vidējā rādītāja 31,6%. Kurzemes reģionā šis zināšanu ekonomikas kopējais rādītājs ir 19,2%, paliekot aiz Rīgas (33,5%), Pierīgas (27,5%), kur tas augstāks uz pakalpojumu rēķina, un Zemgales (19,3%).

Citiem vārdiem, zināšanu ekonomikas rādītāji visā Latvijā ir diezgan līdzīgi un kopumā zemi, kas savukārt bremzē produktivitāti. Lai situāciju mainītu, pēc Quintuple Helix modeļa efektīvāk jāsadarbojas akadēmiskajam sektoram (t.sk. zinātnei), publiskajam un privātajam sektoram, NVO un medijiem. Masu saziņas līdzekļu loma ir nepārvērtējama informācijas apmaiņā - katrs veiksmes stāsts iedrošina, kā arī tieši neziņas kliedēšana mazina pesimismu "pie mums viss ir slikti" vai "pie mums nekas nenotiek".

VeA rektors Kārlis Krēsliņš reģionālās augstskolas lomu skatīja ne tikai no kadru sagatavošanas aspekta, bet dalījās arī mācību iestādes par uzņēmējdarbību Ventspilī veiktā pētījuma rezultātos. Tie uzrāda, ka lielāks par finansējuma trūkumu ir kvalificēta darbaspēka trūkums (norādījuši 27,7% komersantu) - vairāk nekā pusē gadījumu darbaspēka trūkums ir saistīts ar specifiskām amata prasmēm un zināšanām. Profesionālās zināšanas un prasmes, pieredze, darba disciplīnas ievērošana, kā arī personīgās īpašības, piemēram, iniciatīva, saskarsmes prasmes, patstāvība, ir galvenie darbā pieņemšanas kritēriji, rēķinoties, ka dažādas nepieciešamas papildu prasmes darbinieks var apgūt darba gaitā un tās ir sekundāras. Kopumā komersanti uzņēmējdarbības vidi Ventspilī ir novērtējuši kā labvēlīgu. Par virzītājspēku darbojas klasteri, kuros ar nozari centrā apvienojas valsts un pašvaldības iestādes, zinātniskās un izglītības institūcijas, finansējuma nodrošinātāji.

Atbalsts, krīt rekordi

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks kā svarīgāko pašvaldības uzdevumu uzsvēra reģionālās uzņēmējdarbības vides veidošanu, attīstot ekonomiku, pilsētvidi un sabiedrību. Ventspilī prioritārās jomas ir osta un transports, apstrādes rūpniecība, IKT nozare, tūrisms un kurortoloģija. Jau 90. gadu beigās tika pieņemts stratēģisks lēmums ekonomiku diversificēt, kas strauji mainīgajos apstākļos nodrošinājis iespējas manevrēt un saglabāt līdzsvaru. Biznesa atbalsta ekosistēmu līdzās VeA un Ventspils tehnikumam veido Biznesa atbalsta centrs, Augsto tehnoloģiju parks u.c. Vēlme ir pilsētā kā darbaspēku noturēt arī tagadējos studentus, kas apmēram pusē gadījumu ieradušies no Rīgas un citām vietām - pašvaldības dzīvokļu programmā uzņēmumu speciālistiem, lai atbalstītu komersantus kvalificētu darbinieku piesaistē, dzīvokļa izīrēšana pieejama arī augstskolas beidzamo 3 gadu absolventiem. Atbalsta nozares ir IKT, kokapstrāde, metālapstrāde, elektronika, plastmasas izstrādājumu ražošana. Inovatīvus risinājumus darbaspēka nodrošināšanai (Nākotnes karjeras birojs, talantu piesaiste, pārkvalifikācija darbam IKT nozarē u.c.) paredz Ventspils sadarbībā ar Valmieru īstenotais projekts "Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas".

Vēl starp pašvaldības atslēgas darbībām izvirzīto mērķu sasniegšanai minamas, piemēram, mārketinga aktivitātes - intensīva reklamēšanās, kāpēc būtu jābrauc uz mežu iejozto pilsētu gan mācīties, gan strādāt, gan atpūsties (viesi atstāj Ventspilī līdz 18 milj. eiro gadā); ražošanas un biroja ēku būvniecība - 8 jaunas ēkas, sakārtotas vecpilsētas degradētās ēkas, kurās iespējams nomāt biroja telpas, ja tiek radītas 37 jaunas darbavietas IKT nozarē. Iecerēts 2021. gadā atklāt daudzfunkcionālu zinātnes un inovāciju centru ar 100 jaunām darbavietām IKT nozares komersantiem. Ventspils tiek postulēta kā starta vieta biznesam IKT nozarē, piemēram, Biznesa atbalsta centrs nodrošina bezmaksas koprades (co-working) biroja telpas, STEM zinātņu studentiem VeA tiek piešķirtas pilsētas domes stipendijas, tiek atbalstīti IKT pilotprojekti izstrādei, testēšanai un ieviešanai Ventspilī, tā 2017./2018. gadā atbalstīti 10 projekti par 167,5 tūkst. eiro. Izcilība IKT jomā ir starp 6 nominācijām Uzņēmumu gada balvai.

Ventspilī 2018. gada vasarā tika fiksēts mazākais bezdarbnieku skaits pēdējos 10 gados - 3,9%. Kritis vēl viens rekords 2018. gadā - sasniegts vēsturiski lielākais apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides apjoms 182,6 milj. eiro pirmajos 9 mēnešos, kas nozīmē 57% pieaugumu attiecībā pret 2017. gada pirmajiem 9 mēnešiem.

Kopā var spēt vairāk, bet neatlikt uz 1. janvāri...

Ventspils Augsto tehnoloģiju parka, Viedo un zaļo tehnoloģiju klastera valdes loceklis Salvis Roga komentēja iepriekš minētos Ventspili raksturojošos skaitļus un ieņemto vietu zināšanu ekonomikā valstī - tas ir labi uz kopējā fona, bet šiem rādītājiem jābūt daudzkārt lielākiem. Stratēģijas un plāni ir tālredzīgi, bet jāstiprina to realizācija, taču, "ja nevar Ventspils, tad nevar neviens Latvijā". Reģionos aktīvi ir jāatbalsta un jāaizstāv katra biznesa ideja. Ir jāņem vērā komersantu ieteikumi, jo nauda taču rodas uzņēmumos.

Komercijas pamatā ir pētniecība, zinātniskas atziņas un tehnoloģijas. Šajā ziņā augstskolām jākļūst jaudīgākām, gan studentiem studiju darbos pētot reālas vajadzības, nevis "tukšu gaisu", gan mācību laikā vairāk praktizējoties uzņēmumos un sadarbojoties ar tiem. Augstskolas klients ir komersants - arī Kurzemes reģiona augstskolām sadarbību ar komersantiem ir iespējams vairākkārtīgi palielināt. Tas tiek veicināts arī ar Kurzemes inovāciju grantiem studentiem - Kurzemes Biznesa inkubators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks atbalsta studentu iesaisti uzņēmumu izaicinājumu risināšanā, studentu potenciālā biznesa izveidi un attīstību (pirmsinkubatora posms). Augstskolas ieguvumi: noteikts skaits studentu nepārtraukti iesaistīti praktisku uz rezultātu orientētu jautājumu šķetināšanā, komunicējas ar komersantiem, saņem stipendijas, stiprina R & D kapacitāti, veicot uzņēmumu uzdevumus.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas Biznesa inkubatora vadītājs Gints Reķēns uzsvēra, ka atbalsta struktūrām kā magnētam ir jāpievelk jaunas biznesa idejas, lai to īstenotājus spēcinātu ar informāciju, konsultācijām, apmācībām, telpām, grantiem, mārketingu, mentoru, kā arī ar kopienu. Tā ir atslēga daudz kam, pleca sajūta, kad, piemēram, inkubatorā kopā ar padomdevēju iespējams uzrakstīt pieteikumu finanšu institūcijai. Efekts ir arī iedrošinošiem psiholoģiskiem pamudinājumiem un nostādnēm kā pretmetam tradicionālām atrunām, lai kaut ko atliktu un nesāktu, piemēram, "Man nav laika", "Ko par mani teiks citi", "Sākšu 1. janvārī". Aktuāli ir pavisam citi vadmotīvi, piemēram, "Ja ne tu, tad kāds cits", "Arī negatīva pieredze ir pieredze", "Trenē disciplīnu", "Šis ir vislabākais laiks", jo visi laiki ir pārmaiņu laiki, un "Jo ātrāk sāksi, jo ātrāk sapratīsi".

Koka rokas pulksteņu izgatavošanas uzņēmuma "Ovi Watch" un pārnēsājamo grilu ražošanas firmas "Gizzo" pārstāvis Dāvis Paipa, kura prezentācijas sākuma slaids vēstīja - "Neveiksme nav pretrunā ar panākumiem, tā ir veiksmes daļa", vaļsirdīgi dalījās savā veiksmes stāstā un daudzās biznesa attīstīšanas gaitā gūtās atziņās. Tajā skaitā - vienmēr uzrodas kāds interesents par tavu biznesu, kontaktu skaits aug un notiek tīklošanās, un "sava ballīte" var sākties, bet ar nosacījumu, ka ir radīts piedāvājuma kvalitatīvs saturs, kā arī ir nepieciešams moderns mārketings, video pārspējot visas citas formas. Kopumā cilvēkus vairāk jāiedrošina nebaidīties no kļūdām, būt atvērtiem komunikācijai.

Pacelt galvu, lai redzētu perspektīvu

VeA asoc. profesores Unas Libkovskas vadītā kopējā diskusijā par to, kas darāms Latvijas reģionu stiprināšanai, kā viena no svarīgām atziņām izskanēja - nevajag uz kādu gaidīt, pašiem jāsāk darīt. Uzņēmējs Gvido Grīnbergs starp augstskolas plusiem jauno uzņēmēju sagatavošanā izcēla to, ka izglītības iestāde iemāca ievērot termiņus, kas ir ļoti būtiski uzņēmējdarbībā. Ventspils novada pašvaldības projektu koordinatore un Ziemeļkurzemes Biznesa asociācijas pārstāve Evita Roģe atgādināja, ka daudz vairāk jāizmanto un jānovērtē dabas dotie resursi, kādi ir arī meži, ūdeņi, un ar to nav jāsaprot tikai Latvijā neesošais zelts un dimanti. Projektus tomēr labāk palīdz īstenot tas, ja tie ir iezīmēti stratēģiskos dokumentos.

Paustajā pieredzē izskanēja, ka nereti, biznesa uzsākšanā koncentrējoties tikai uz finansēm, pietiekama uzmanība netiek pievērsta komunikācijai un tādām kategorijām kā pārliecība, uzņēmības un drosmes pilna iekšējā nostāja, paskatīšanās uz pierastām lietām neierastāk, kas būtībā ir trenējamas un maināmas opcijas, un ar laiku iespējams iegūt jaunus paradumus un priekšstatus, ko pārvērst uzņēmējdarbībā un viedajā jeb zināšanu ekonomikā. Jautājums diskusijā, vai tad pirms šī posma varēja iztikt bez zināšanām un vai tad tā nebija zināšanu ekonomika, tikai rāda, ka sabiedrībā daudz vairāk jāuzsver zinātnes un augsto tehnoloģiju nozīme darba ražībā, produktivitātē, darba roku un cilvēkkapitāla atbrīvošanā radošiem, efektīviem procesiem. Bet viens no pamudinājumiem bija vispirms pacelt galvas uz augšu, lai vispār saskatītu esošās iespējas un redzētu perspektīvu.

Uz Latvijas perspektīvu apzināšanos ir vērsta arī valsts pētījumu programmas EKOSOC-LV pamata monogrāfija "Simtam pāri. Viedā Latvija", kurā līdzās pētījumu rezultātu apkopojumam ir doti secinājumi un ieteikumi, problēmu uzstādījumi un risinājumi, kas plaši izmantojami studijās, turpmākajā lēmumu pieņemšanā un darbībā. Monogrāfiju saņēma arī foruma referenti un diskusiju dalībnieki.

Sagatavoja Ausma Mukāne