2018. gada 7.- 8. septembra II Ekonomikas Foruma "INDUSTRIĀLĀ rEVOLŪCIJA 4.0: digitālā ekonomika, datu drošība un atbilstības labā prakse" vadmotīvs "Pasaule vairs nebūs tāda kā iepriekš - tā būs labāka!" balstās uz šādiem iemesliem:

1. digitālā ekonomika nozīmē ne tikai biznesa efektivitātes un produktivitātes augšanu, bet kopumā ir vērsta uz katra cilvēka potenciāla un dzīves kvalitātes celšanu, jo digitalizācija ar viediem risinājumiem uzlabo dažādas visiem nozīmīgas jomas, piemēram, valsts pārvaldi, veselības aprūpi, izglītību, atbrīvojot cilvēkus no netīra, garlaicīga un bīstama darba intelektuālam un radošam darbam;

2. pāreja uz liela apjoma datu apstrādi, informācijas ēru un komunicēšanu tajā ir liels izaicinājums personības izaugsmei, jo liek katram no mums mainīties straujāk nekā līdz šim;

3. vienotajā informācijas telpā, kurā dzīvojam, arvien vairāk notiek zinātnes, uzņēmējdarbības, izglītības, patēriņa mijiedarbe un vienotība, kas straujāk virza visa veida attīstību. Digitālās jeb datos balstītās ekonomikas attīstība ir milzīgs izaicinājums izglītībai, zinātnei un industrijai.

Ekonomikas Foruma norise un rezultāti ir ieguldījums Eiropas izaicinājumā ieņemt līderpozīcijas digitālās ekonomikas attīstībā un viedo risinājumu ieviešanā tautsaimniecībā, kā arī ceturtās industriālās revolūcijas koncepcijas autora Klausa Švāba atziņās par progresējošo tehnoloģiju - mākslīgā intelekta, robotu, kvantu datoru, lietu interneta, nanotehnoloģiju - nozīmi pašreizējās ekonomikas sistēmas, sabiedrības, dzīvesveida izmaiņās.

Ekonomikas Foruma mērķis - apmainīties ar paraugpraksi un iezīmēt Latvijas kā ES valsts virzību uz konkurētspējas paaugstināšanu digitālās ekonomikas jomā - tika sasniegts.

Foruma dalībnieku no vairāk nekā 10 valstīm paustās atziņas ir pamatā šādiem secinājumiem un priekšlikumiem gan tehnoloģiskā izrāviena īstenošanai tieši Latvijā, gan Eiropā kopumā:

1. Latvijas ekonomiskajam izrāvienam ir būtiski veikt ieguldījumus galvenā nepieciešamā resursa attīstībā - izdomas bagātos un radošos cilvēkos, to vidū zinātniekos. Lielāks finansiāls atbalsts zinātnei sekmētu Latvijas zinātnieku starptautisko konkurētspēju, viņu ieguldījumu jaunuzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, kā arī ekonomikā kopumā;

2. starptautiskās sadarbības sekmēšana un atbalstīšana pētījumu un inovāciju jomā, veicinot Eiropas intelektuālo prātu strādāšanu kopā, ideju apmaiņu un praktisku sadarbību zinātnē. Ir nepieciešamas ne tikai Eiropas, bet arī nacionālās programmas lietišķo pētījumu un sadarbības projektu attīstībai starp akadēmiskās pētniecības struktūrām, ražošanas uzņēmumiem, pakalpojumu sniedzējiem un universitātēm;

3. Eiropas vienotā digitālā tirgus veidošanas atbalstīšana, likumdošanas sakārtošana šķēršļu novēršanai tiešsaistes darījumiem, vienotu un vienkāršotu standartu veidošana un vairāku noteikumu apvienošana, kas attiecas gan uz digitālo tirgus darbību, gan uz e-komerciju, gan uz telesakariem. Eiropas vienotais digitālais tirgus veidos tehnoloģiju izaugsmes un konkurētspējas balstu, vienlaidus dinamisku un drošu ekosistēmu jauno tehnoloģiju izmantošanai, ļaujot šķērsot Eiropu ar viena klikšķa palīdzību un radīt jaunus tehnoloģijas produktus, piemēram, finanšu produktus;

4. sakārtota Eiropas un nacionālā likumdošana, kas motivē un veicina pētniecību un tehnoloģiju attīstību;

5. datu drošības un kiberdrošības infrastruktūras veidošana - garants drošai un brīvai starptautiskai sadarbībai, tāpēc ir svarīgi investēt pasaules līmeņa datu ekonomikas infrastruktūrā un augstas kapacitātes savienojamībā;

6. tā kā digitālā ekonomika un datu aizsardzība pastāv līdzās un dati1 ir 4. industriālās revolūcijas galvenais izejmateriāls un viena no lielākajām vērtībām2, uz kā pamata tiek radīti inovatīvi produkti daudzās nozarēs, svarīgi rast līdzsvaru starp datu aizsardzību un inovācijām. Datu apstrādē un digitālās tautsaimniecības attīstībā svarīgi ieviest Vispārējo datu aizsardzības regulu, ietilpinot vērtības tehnoloģiju kopainā, veicinot digitālo privātumu, savstarpējo cieņu, cilvēktiesību ievērošanu un digitālo dividenžu taisnīgu sadalījumu;

7. ir atbalstāma ES iniciatīva likvidēt šķēršļus datu pārrobežu plūsmām, nodrošinot brīvu nepersonalizēto datu pārvietošanu arī pāri ES valstu robežām, tādējādi Eiropas iekšējais tirgus līdz ar cilvēku pārvietošanos, preču, pakalpojumu, naudas brīvu apriti tiek papildināts ar datu apriti;

8. ir atbalstāmas Latvijas zinātnieku iestrādnes bezvadītāju transportlīdzekļu savietojamības programmatūras izveidē, kam ir liels komerciālais potenciāls;

9. Latvijā, kā arī visā Eiropā, izmaksu samazināšanai un ekonomikas stimulēšanai svarīgi turpināt pētījumus un to komercializāciju mākslīgā intelekta jomā, kas ir stūrakmens jaunai digitālajai ekonomikai un Eiropas konkurētspējai3;

10. 5G savietojamības attīstība un izmantošana ir viena no EP un Latvijas prioritātēm, kas nozīmē ne tikai ātrumu un pārklājumu, bet arī virkni funkciju, kuras tiks nodrošinātas sensoriem un citām iekārtām digitālajā vidē;

11. Eiropas un tajā skaitā Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai digitālās ekonomikas jomā ir nepieciešama konkurētspējīga izglītība, tajā skaitā budžeta vietu nodrošinājums Informācijas tehnoloģiju studiju programmās, digitālo prasmju un programmēšanas apguves veicināšana labā līmenī;

12. Latvijā ir būtiski atbalstīt pētījumus par digitalizācijas procesu ieviešanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas tā sauktajās tradicionālajās nozarēs - lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā u.c., piem., apsekošana ar dronu un satelītu palīdzību, sensoru tehnoloģiju izmantošana lopkopībā;

13. industrijas 4.0. attīstība neatgriezeniski ietekmē darba tirgu un norāda uz nepieciešamību sagatavot jauna tipa darbaspēku un izglītības saturu, sagatavojot jauno paaudzi spējai konkurēt ne tikai savā starpā, bet arī ar robotiem4;

14. ieguldījums cilvēka radošuma attīstībā ir ieguldījums cilvēces attīstībā, jo cilvēka radošums, kas ir dabiska cilvēka būtības daļa, nav aizstājams ar mākslīgo intelektu. Uzņēmuma individualitāti un atšķirīguma priekšrocības spēs nodrošināt cilvēku radošums, kam attīstīties palīdz starpdisciplināra pieeja izglītībā un uzsvara likšana uz cilvēciskajām vērtībām;

15. svarīgi celt sabiedrības digitālās izglītotības līmeni5, iesaistot sabiedrību zināšanu pārnesē, veicinot tās izpratni par digitalizācijas nozīmīgumu un izmantojot tehnoloģijas arī sociāliem mērķiem, piemēram, palīdzot iedzīvotājiem socializēties;

16. Latvijai ir jāturpina uzturēt līdera pozīciju sakaru infrastruktūras veidošanas ziņā, kas būtiski ietekmē valsts budžetu6.

Tādējādi, digitalizācija kļūst par visās tautsaimniecības nozarēs izmantojamu attīstības instrumentu, kas Latviju tuvina izvirzītajam viedvalsts mērķim.

Ceļā uz viedvalsti Latvijai ir jāturpina atbalstīt iniciatīvas un pasākumus, kas kalpo par ieguldījumu Eiropas un pasaules tehnoloģiskajā attīstībā un rosina zinātnieku, uzņēmēju un politiķu kopīgu sadarbību, lai ilgtermiņā veicinātu Latvijas tautsaimniecības transformāciju, produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas, eksporta ieņēmumu palielināšanos un panāktu Latvijas izaugsmes spēju nokļūt starp 10 Eiropas ekonomiski attīstītākajām valstīm!

¹ No visiem pasaules datiem 90% ir radīti pēdējo divu gadu laikā.

² Eiropas datu ekonomikas vērtība līdz 2020. gadam varētu sasniegt 700 miljardus eiro, kas veido 4% no visas ES ekonomikas.

³ Ķīna un ASV kopā veido 86% globālo investīciju mākslīgajā intelektā, bet ES tikai 14%.

⁴ Pēc ekspertu vērtējumiem apmēram trešdaļa tagadējo profesiju pēc 20 gadiem vai pat mazāk vairs nebūs vajadzīgas, bet radīsies arī jaunas profesijas.

⁵ 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir attīstīta digitālā vide.

⁶ IKT nozares maksājumi Latvijas valsts budžetā dažādos nodokļu veidos ir pieaugusi no 289 miljoniem eiro 2015. gadā līdz 356 miljoniem eiro 2017. gadā, kā arī IKT nozares eksports piedzīvo strauju izaugsmi.