Zinātnes Vēstnesis
- 2018.g. 17.decembris
2018. gada 7.- 8. septembra II Ekonomikas Foruma "INDUSTRIĀLĀ
rEVOLŪCIJA 4.0: digitālā ekonomika, datu drošība un atbilstības labā prakse"
vadmotīvs "Pasaule
vairs nebūs tāda kā iepriekš - tā būs labāka!" balstās uz šādiem iemesliem:
1. digitālā ekonomika nozīmē ne tikai biznesa efektivitātes un
produktivitātes augšanu, bet kopumā ir vērsta uz katra cilvēka
potenciāla un dzīves kvalitātes celšanu, jo digitalizācija ar
viediem risinājumiem uzlabo dažādas visiem nozīmīgas jomas, piemēram, valsts
pārvaldi, veselības aprūpi, izglītību, atbrīvojot cilvēkus no netīra,
garlaicīga un bīstama darba intelektuālam un radošam darbam;
2. pāreja uz liela apjoma datu apstrādi, informācijas ēru un
komunicēšanu tajā ir liels izaicinājums personības izaugsmei,
jo liek katram no mums mainīties straujāk nekā līdz šim;
3. vienotajā informācijas telpā, kurā dzīvojam, arvien vairāk
notiek zinātnes, uzņēmējdarbības, izglītības, patēriņa mijiedarbe un vienotība,
kas straujāk virza visa veida attīstību. Digitālās jeb datos balstītās
ekonomikas attīstība ir milzīgs izaicinājums izglītībai, zinātnei un
industrijai.
Ekonomikas Foruma norise un rezultāti ir ieguldījums Eiropas
izaicinājumā ieņemt līderpozīcijas digitālās ekonomikas attīstībā un viedo
risinājumu ieviešanā tautsaimniecībā, kā arī ceturtās industriālās revolūcijas
koncepcijas autora Klausa Švāba atziņās par progresējošo tehnoloģiju - mākslīgā
intelekta, robotu, kvantu datoru, lietu interneta, nanotehnoloģiju - nozīmi
pašreizējās ekonomikas sistēmas, sabiedrības, dzīvesveida izmaiņās.
Ekonomikas Foruma mērķis - apmainīties ar paraugpraksi un iezīmēt
Latvijas kā ES valsts virzību uz konkurētspējas paaugstināšanu digitālās
ekonomikas jomā - tika sasniegts.
Foruma dalībnieku no vairāk nekā 10 valstīm paustās atziņas ir
pamatā šādiem secinājumiem un priekšlikumiem gan tehnoloģiskā izrāviena īstenošanai
tieši Latvijā, gan Eiropā kopumā:
1. Latvijas ekonomiskajam izrāvienam ir būtiski veikt ieguldījumus
galvenā nepieciešamā resursa attīstībā - izdomas bagātos un radošos cilvēkos,
to vidū zinātniekos. Lielāks finansiāls atbalsts zinātnei sekmētu
Latvijas zinātnieku starptautisko konkurētspēju, viņu ieguldījumu jaunuzņēmumu,
mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, kā arī ekonomikā kopumā;
2. starptautiskās sadarbības sekmēšana un atbalstīšana pētījumu un
inovāciju jomā, veicinot Eiropas intelektuālo prātu strādāšanu kopā,
ideju apmaiņu un praktisku sadarbību zinātnē. Ir nepieciešamas ne tikai
Eiropas, bet arī nacionālās programmas lietišķo pētījumu un sadarbības projektu
attīstībai starp akadēmiskās pētniecības struktūrām, ražošanas uzņēmumiem,
pakalpojumu sniedzējiem un universitātēm;
3. Eiropas vienotā digitālā tirgus veidošanas atbalstīšana,
likumdošanas sakārtošana šķēršļu novēršanai tiešsaistes darījumiem, vienotu un
vienkāršotu standartu veidošana un vairāku noteikumu apvienošana, kas attiecas
gan uz digitālo tirgus darbību, gan uz e-komerciju, gan uz telesakariem.
Eiropas vienotais digitālais tirgus veidos tehnoloģiju izaugsmes un
konkurētspējas balstu, vienlaidus dinamisku un drošu ekosistēmu jauno
tehnoloģiju izmantošanai, ļaujot šķērsot Eiropu ar viena klikšķa palīdzību un
radīt jaunus tehnoloģijas produktus, piemēram, finanšu produktus;
4. sakārtota Eiropas un nacionālā likumdošana, kas
motivē un veicina pētniecību un tehnoloģiju attīstību;
5. datu drošības un kiberdrošības infrastruktūras veidošana - garants drošai un brīvai starptautiskai sadarbībai, tāpēc ir svarīgi investēt
pasaules līmeņa datu ekonomikas infrastruktūrā un augstas kapacitātes
savienojamībā;
6. tā kā digitālā ekonomika un datu aizsardzība pastāv līdzās
un dati1 ir 4. industriālās revolūcijas
galvenais izejmateriāls un viena no lielākajām vērtībām2, uz kā pamata tiek radīti inovatīvi produkti
daudzās nozarēs, svarīgi rast līdzsvaru starp datu aizsardzību un inovācijām.
Datu apstrādē un digitālās tautsaimniecības attīstībā svarīgi ieviest
Vispārējo datu aizsardzības regulu, ietilpinot vērtības tehnoloģiju
kopainā, veicinot digitālo privātumu, savstarpējo cieņu, cilvēktiesību
ievērošanu un digitālo dividenžu taisnīgu sadalījumu;
7. ir atbalstāma ES iniciatīva likvidēt šķēršļus datu
pārrobežu plūsmām, nodrošinot brīvu nepersonalizēto datu pārvietošanu arī pāri
ES valstu robežām, tādējādi Eiropas iekšējais tirgus līdz ar cilvēku
pārvietošanos, preču, pakalpojumu, naudas brīvu apriti tiek papildināts ar datu
apriti;
8. ir atbalstāmas Latvijas zinātnieku iestrādnes bezvadītāju
transportlīdzekļu savietojamības programmatūras izveidē, kam ir
liels komerciālais potenciāls;
9. Latvijā, kā arī visā Eiropā, izmaksu samazināšanai un
ekonomikas stimulēšanai svarīgi turpināt pētījumus un to komercializāciju
mākslīgā intelekta jomā, kas ir stūrakmens jaunai digitālajai
ekonomikai un Eiropas konkurētspējai3;
10. 5G savietojamības attīstība un izmantošana ir viena
no EP un Latvijas prioritātēm, kas nozīmē ne tikai ātrumu un pārklājumu, bet
arī virkni funkciju, kuras tiks nodrošinātas sensoriem un citām iekārtām
digitālajā vidē;
11. Eiropas un tajā skaitā Latvijas konkurētspējas
paaugstināšanai digitālās ekonomikas jomā ir nepieciešama konkurētspējīga
izglītība, tajā skaitā budžeta vietu nodrošinājums Informācijas
tehnoloģiju studiju programmās, digitālo prasmju un programmēšanas apguves
veicināšana labā līmenī;
12. Latvijā ir būtiski atbalstīt pētījumus par digitalizācijas
procesu ieviešanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un izmantot informācijas
un komunikācijas tehnoloģijas tā sauktajās tradicionālajās nozarēs -
lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā u.c., piem.,
apsekošana ar dronu un satelītu palīdzību, sensoru tehnoloģiju izmantošana lopkopībā;
13. industrijas 4.0. attīstība neatgriezeniski ietekmē darba
tirgu un norāda uz nepieciešamību sagatavot jauna tipa darbaspēku un izglītības
saturu, sagatavojot jauno paaudzi spējai konkurēt ne tikai savā
starpā, bet arī ar robotiem4;
14. ieguldījums cilvēka radošuma attīstībā ir ieguldījums cilvēces
attīstībā, jo cilvēka radošums, kas ir dabiska cilvēka būtības daļa,
nav aizstājams ar mākslīgo intelektu. Uzņēmuma individualitāti un atšķirīguma
priekšrocības spēs nodrošināt cilvēku radošums, kam attīstīties palīdz
starpdisciplināra pieeja izglītībā un uzsvara likšana uz cilvēciskajām
vērtībām;
15. svarīgi celt sabiedrības digitālās izglītotības
līmeni5, iesaistot sabiedrību
zināšanu pārnesē, veicinot tās izpratni par digitalizācijas nozīmīgumu un izmantojot
tehnoloģijas arī sociāliem mērķiem, piemēram, palīdzot iedzīvotājiem
socializēties;
16. Latvijai ir jāturpina uzturēt līdera pozīciju sakaru
infrastruktūras veidošanas ziņā, kas būtiski ietekmē valsts budžetu6.
Tādējādi, digitalizācija kļūst par visās tautsaimniecības
nozarēs izmantojamu attīstības instrumentu, kas Latviju tuvina izvirzītajam
viedvalsts mērķim.
Ceļā uz viedvalsti Latvijai
ir jāturpina atbalstīt iniciatīvas un pasākumus, kas kalpo par ieguldījumu
Eiropas un pasaules tehnoloģiskajā attīstībā un rosina zinātnieku, uzņēmēju un
politiķu kopīgu sadarbību, lai ilgtermiņā veicinātu Latvijas tautsaimniecības
transformāciju, produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas, eksporta ieņēmumu
palielināšanos un panāktu Latvijas izaugsmes spēju nokļūt starp 10 Eiropas
ekonomiski attīstītākajām valstīm!
1 No visiem pasaules datiem 90% ir radīti pēdējo divu
gadu laikā.
2 Eiropas datu ekonomikas vērtība līdz 2020. gadam
varētu sasniegt 700 miljardus eiro, kas veido 4% no visas ES ekonomikas.
3 Ķīna un ASV kopā veido 86% globālo investīciju
mākslīgajā intelektā, bet ES tikai 14%.
4 Pēc ekspertu vērtējumiem apmēram trešdaļa tagadējo
profesiju pēc 20 gadiem vai pat mazāk vairs nebūs vajadzīgas, bet radīsies arī
jaunas profesijas.
5 86% Latvijas iedzīvotāju uzskata,
ka Latvijā ir attīstīta digitālā vide.
6 IKT nozares maksājumi Latvijas
valsts budžetā dažādos nodokļu veidos ir pieaugusi no 289 miljoniem eiro 2015.
gadā līdz 356 miljoniem eiro 2017. gadā, kā arī IKT nozares eksports piedzīvo
strauju izaugsmi.