"Cicerona balva ir sabiedriskās cieņas balva - šis teikums izsaka visu šodien pasniedzamās balvas būtību. Tāpat kā Cicerona personība sevī iemieso visu Rietumeiropas civilizācijas daudzšķautņaino un brīžiem pretrunīgo attīstības ceļu no senās Romas līdz pat mūsdienām. Cicerona balvu es uztveru kā atzinību par to, ko cilvēks savā darbā, savā dzīvē ir izdarījis sabiedrības labā, vienlaikus saglabājot augstus morāles principus un cieņpilnu attieksmi pret līdzcilvēkiem un apkārtējo pasauli. Prieks, ka šogad Cicerona balva īpaši iezīmē divas lielas jomas: viena no tām - izglītība, eksaktās zinības, zinātne; otra - kultūra un kultūras mantojums. Un pāri visam - personu izcilība!"

Šie Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vārdi, nolasīti Cicerona balvas pasniegšanas ceremonijā, kas 6. decembrī notika Latvijas Zinātņu akadēmijā, labi raksturo šī gada balvas laureātus - tās, pirmkārt, ir personības, kas katra savā darbā gan individuāli, gan pulcējot ap sevi tikpat talantīgus līdzgaitniekus, ir sasnieguši izcilību, zināmu virsotni, vai ir ceļā uz to. Otrkārt, tās ir personības, kuru darba augļi ir pamanīti, novērtēti un saglabāti kā vērtība ne tikai profesionāļu aprindās, bet sabiedrībā kopumā.

Katru gadu Cicerona balvas žūrijas komisijai, kuras priekšsēdētājs nu jau 20 gadus kopš balvas dibināšanas 1999. gadā ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, ir tiesības definēt jaunas balvas nominācijas, izceļot gada aktuālās jomas. Šogad nepamanītas nevarēja palikt politiskās kolīzijas Eiropas Savienības institūcijas iekšienē un arī tās dalībvalstu vidū, politiskās arēnas priekšplānā izvirzot jaunus līderus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Cicerona balva tika piešķirta nominācijā "Starptautiskā politika", par tās laureātu izvēloties Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš balvu saņēma par Eiropas Savienības stiprināšanu.

V.E. Odile Supizona (Odile Soupison), Francijas Republikas vēstniece Latvijā, atzīmēja, ka Cicerona balva ir simbols Latvijas un Francijas ciešajai draudzībai un labajām attiecībām. Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienas svinības radīja iespēju vēl vairāk stiprināt Latvijas un Francijas divpusējās attiecības, turklāt šogad tika parakstīts Latvijas un Francijas Stratēģiskās partnerības rīcības plāns, kurā turpmākajiem pieciem gadiem iezīmēti ambiciozi darba mērķi visās divpusējo attiecību jomās, tai skaitā arī zinātnē.

"Francija un Latvija ir cieši saistītas savā izvēlē par labu Eiropai, vēlmē par spēcīgu Eiropu, par Eiropu, kura spēj pasargāt savus pilsoņus un pasargāt sevi no ārējiem izaicinājumiem. Es vēlos paust Francijas apņēmību suverēnas, vienotas un demokrātiskas Eiropas vārdā," uzsvēra Francijas vēstniece.

Arī akadēmiķis Jānis Stradiņš, raksturojot katru balvas laureātu, atzīmēja: "Lai gan šis ir Latvijas simtgades gads, no Latvijas politiķiem [par ciceroniem] neiebalsojām nevienu. Vēlējāmies demonstrēt mūsu republikas vienotību ar Eiropas Savienību, veicinot vienotas Eiropas tālākpastāvēšanu, mūsu sadarbību ar galvenām Eiropas valstīm, un izvirzījām Francijas Republikas prezidentu Emanuelu Makronu."

Nominācijā "Izglītība un zinātne" Cicerona balva tika piešķirta Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam - īstam zinātniekam, kas darbojies augu fizioloģijas, mikrobioloģijas nozarēs, taču viņa galvenais darbības virziens, kā norādīja J. Stradiņš, saistīts ar kolektīva vadīšanu: Indriķis Muižnieks vispirms bijis LU Bioloģijas fakultātes dekāns, tad 15 gadus Latvijas Universitātes prorektors zinātņu jautājumos, bet kopš 2015. gada - Latvijas Universitātes rektors. "Rektors, kurš galveno uzmanību pievērsis Latvijas pirmajai nacionālajai universitātei, un kurš būs rektors arī universitātes simtgadē, kas apritēs nākamajā gadā, un ko daudzi dēvē par nozīmīgāko notikumu Latvijas vēsturē pēc Latvijas valsts nodibināšanas." "Indriķis Muižnieks ir vairāk darītājs, tādēļ Cicerona balvu viņš saņēma par savu lielo projektu - Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra veidošanu Torņakalnā", uzsvēra J. Stradiņš.

Saņemot Cicerona balvu, Indriķis Muižnieks akcentēja, ka vēlas palikt atmiņā kā zinātnieks un nevis kā lielākās akadēmiskās ēkas Latvijā veidotājs. "Mūsu templis ir nosaukts Latvijas Universitātes devīzē, tas ir mūsu darbs zinātnei un tēvijai. Tas, ko darām Torņakalnā, ir tikai ceļš un instruments, ar ko mēs ejam uz šo templi, ar kuru mēs vairojam mūsu studentu, Latvijas zinātnieku un kultūras iespējas augt un attīstīties, un ieņemt gan sev piekritīgo vietu Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā, gan Latvijai sarūpēt pienācīgo lomu mūsu zinātnes, ekonomikas un sabiedrības izaugsmē," sacīja I. Muižnieks.

Cicerona goda nosaukumu nominācijā "Izglītība un zinātne" žūrija nolēma piešķirt RTU Inženiertehniskajai vidusskolai par devumu nākamo inženieru iepriekšsagatavošanā. Vidusskola, kura ir dibināta tikai 2015. gadā, īpašu vērību pievērš dabaszinātņu speciālistu, inženierzinātnieku un enerģētikas speciālistu sagatavošanai. Sākot jau ar 9. klasi, vidusskolēniem ir iespēja pievērsties praktiskai pētniecībai RTU laboratorijās.

"Šī ir atzinība nākotnei, jo tikai šogad skolai bija pirmais izlaidums," uzsvēra RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. Lai arī tā ir pavisam jauna skola, ar izcilām sekmēm un skolas ierindošanos Latvijas izglītības iestāžu reitingu augšpusē skolēni ir pierādījuši, ka ir talantīgi, uzsvēra RTU rektors. "Esmu viņiem devis uzdevumu - pēc iestāšanās 10. klasē desmit gadu laikā visiem ir jākļūst par zinātņu doktoriem," norādīja L. Ribickis.

Cicerona goda nosaukums tika piešķirts arī žurnālam "Enerģija un Pasaule" par enerģētikas problēmu daudzpusīgu atspoguļojumu. "Žurnāls ir saturā interesants, tā redakcijas padomē darbojas ārvalstu zinātnieki - no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Vācijas, ASV. Īpaši gribētos atzīmēt ilggadīgo
SIA "Enerģija un Pasaule" valdes priekšsēdētāju Edīti Kalniņu, galveno redaktori Andželu Šuvajevu un žurnālisti Zaigu Kiperi", uzteica J. Stradiņš. "Žurnāla mērķis ir dot visplašāko informāciju par šiem procesiem, turklāt enerģētiski bagātinātu informāciju, pat ja reizēm tie lasītājiem dos tikai nelielus impulsus, ceram, ka tie būs pietiekami spēcīgi, lai radītu pastāvīgu enerģētisku pulsāciju jūsu domās," saņemot diplomu bilda žurnāla redakcijas pārstāve Anna Šuvajeva.

Šogad žūrija piešķīra Cicerona balvas arī nominācijā "Kultūra", pamatojoties uz acīmredzamo faktu, ka kultūra ir tā, kas Latviju ar vislielākajiem panākumiem pārstāv arī starptautiski. "Lielākiem nekā zinātne", piebilda J. Stradiņš.

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde savā apsveikuma rakstā atzīmēja, ka Cicerona balvas laureāti ir ļaudis, kuriem nozīmīgs ir bijis Cicerona deklarētais princips, ka tautas labums ir augstākais likums, un kuru darbību vadījušas sabiedrības, nevis personiskās intereses. "Ja nebūtu Imanta Lancmaņa, mums šodien būtu nevis spožā Eiropas pērle, atjaunotā Rundāles pils, bet gan Rundāles pilsdrupas. Savukārt, bez Māras Zālītes Spīdolas degsmes un izšķirošajos saliedēšanās brīžos tautai dotajiem spēka vārdiem mums būtu daudz grūtāk izslieties un sasparoties savas tautas, savas valsts pašcieņas atgūšanai."

LZA goda loceklim Imantam Lancmanim Cicerona balva tika piešķirta par nezūdošu ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā. Imants Lancmanis, kā viņu raksturoja J. Stradiņš, "ir dižens mākslinieks, mākslas vēsturnieks un arī domātājs, daudzu kultūru un daudzu gadsimtu kopā savedējs. Latvietis, eiropietis un pasaules cilvēks reizē". "Par savu mūžu Imants Lancmanis ir sacījis: esmu tas tips, kurš dzīvo nedefinētā laikā, kurš pa to nemitīgi klīst. [..] Rundālē, viņš ir teicis, es gribu parādīt, ka tā nav sliktāka kā Bīrona laikos." "Tagad, kad Imants atvadās no Rundāles pils vadīšanas, viņš var atgriezties Cicerona laikā, Senās Romas laikos pavisam organiski!" novēlēja J. Stradiņš.

"Tā ir atgriešanās Latvijā", par dzejnieci, publicisti Māru Zālīti teica J. Stradiņš. "Tā ir ieaugšana Latvijā, latviešu patriotismā un ļoti rosīgā sabiedriskā un publicistiskā darbībā. [..] Viņas librets rokoperai "Lāčplēsis" deva lielu grūdienu Latvijas Trešajai atmodai." Cicerona balvu Māra Zālīte saņēma par Latvijas sabiedrības iedvesmojumu dzejā, publicistikā un rokoperu libretos.

Cicerona balva šogad tika piešķirta arī Latvijas Radio1 programmai "Kultūras rondo" par komunikācijas daudzveidību un dziļumu. "Mūsu uzdevums ir popularizēt to, ka kultūra ir mūsu nācijas, mūsu valsts pamatvērtība, bez kuras nebūtu jēga nekam citam," saņemot balvu, uzsvēra Z. Muktupāvels. I. Strautmane apliecināja, ka "mūsu privilēģija Latvijas radio Kultūras rondo raidījumos ir tā, ka mūsu instruments ir valoda, un mūsu lauks ir kultūra tās visplašākajā izpratnē. Šogad simtgades gadā mēs tik daudz esam runājuši par pagātni, un ir iesāktas ļoti svarīgas lietas, kurām nepieciešams turpinājums. Ir iedota jauna elpa kino, literatūrai, mākslas starptautiskajam vērienam, vēstures pētniecībai, dziesmu svētkiem, diasporas klātbūtnei. Tāpēc vien simtgade bija svinama, lai nāktu jauna elpa. Tagad ir laiks nākotnei. Te, es ceru, ka Cicerona galva mums varētu palīdzēt, varētu palīdzēt Latvijas lemjošajām galvām pieņemt ilgtspējīgas un jēgpilnas stratēģijas kultūrā un mediju, īpaši sabiedrisko mediju politikā. Savukārt mums Cicerona galva varētu palīdzēt tad, kad mums pietrūkst vismaz vienas galvas, jo nodarboties ar kultūras žurnālistiku Latvijā ir ļoti ekskluzīva nodarbe, kas kļūst arvien ekskluzīvāka, īpaši pēc simtgades. Cicerons mums palīdzēs, kad pietrūks demokrātijas, retorikas, dialoga vai mākas sarunāties!"

Noslēgumā J.Stradiņš atzīmēja, ka šogad Mērfija balvu žūrija lēmusi nepiešķirt, jo ir bijuši vairāk nekā 20 ierosinājumu dažādās nozarēs! Tomēr, kā uzsvēra J. Stradiņš, "es negribētu beigt ar domu, ka Latvija ir Mērfija valsts. Latvija ir Cicerona valsts! Cerēsim, ka tai nenocirtīs roku un galvu [kā Ciceronam], ka Latvija saglabāsies arī nākamajos gadu simteņos un gadu tūkstošos. Tāpat kā Cicerons, kurš ir dzīvs vēl šodien!"

Ilze Stengrevica,
LZA sabiedrisko attiecību speciāliste

Cicerona balvas laureāti, LZA prezidents Ojārs Spārītis

Foto - J. Brencis

LZA prezidenta Ojāra Spārīša uzruna Cicerona balvas 2018 pasniegšanas ceremonijas atklāšanā (pdf)

Dzejnieces Māras Zālītes uzruna (pdf)

Mākslas zinātnieka Imanta Lancmaņa uzruna (pdf)

Francijas Republikas prezidenta Emanuela Makrona uzruna Cicerona balvas pasniegšanas ceremonijā