“LATVIJAS ZINĀTNIEKS” pirms 50 gadiem

20-12-2008

Turpinājums. Sākums “ZV” Nr.5

Un nu, laikraksta 8. numurā (1958.g. 9.IV), kā saka – dots devējam atdodas. Atklāta vēstule PSRS Augstākās Padomes deputātam b. E. Berklāvam, kurā lūgts paātrināt apbūves gabalu piešķiršanu ģimenes māju celtniecībai Kalngalē (Vidzemes jūrmalā). Zinātņu akadēmijai, kurā strādā vairāk nekā 1500 cilvēku, nav neviena kvadrātmetra dzīvojamās platības zinātniskajiem un tehniskajiem darbiniekiem.

Publicēti izvirzītie kandidāti akadēmiķu un korespondētājlocekļu vēlēšanām. Kā pienākas – specialitāte, zinātniskais grāds un kas izvirza.

Akadēmiķi:

Granovskis, Herberts Ivana d.. Specialitāte – mašīnbūves tehnoloģija, instrumenti

Hillers, Solomons Arona d.. Fizioloģiski aktīvo vielu ķīmija

Mālmeisters, Aleksandrs Kristapa d.. Būvkonstrukcijas

Vanags, Gustavs Jāņa d.. Organiskā ķīmija

Korespondētājlocekļi:

Ansbergs, Nikolajs Aleksandra d.. Ģeoloģija

Dzērve, Pēteris Pāvila d.. Latviešu ekonomiskās domas vēsture

Kirko, Igors Mihaila d.. Tehniskā fizika

Lūsis, Jānis Jāņa d.. Zooloģija

Neilands, Kristaps Krišjāņa d. Metalurģija

Panovko, Jēkabs Gilela d.. Metālu aukstā apstrāde, mašīnu stiprība

Spriņģis, Kārlis Jēkaba d.. Ģeoloģija

Zalukajevs, Leonīds Pētera d.. Organiskā ķīmija

Četri akadēmiķi un astoņi kor. loc.. Nav pārāk dāsni.

Tuvojamies Maija svētkiem. Nr. 9 1958. g. 23 IV jau svētku jutoņā. Fizikas institūts posīs savas jaunās telpas ar valsts un zinātnes darbinieku ģīmetnēm, lozungiem un plakātiem. Par godu 1. maijam organizē institūta vakaru. Teikts gan, ka tas notiks 29. V, bet droši vien drukas kļūda un ir jābūt 29. IV.

Tajā pat numurā institūtam aizrādīts, ka Plāns nav izpildīts. Fizikas institūta zinātniskās padomes sēdē konstatēts, ka institūta 1958. gada I ceturkšņa plāns nav izpildīts. Vienīgi skaitļošanas laboratorija ir izpildījusi visus plānā paredzētos uzdevumus. Nav iesniegtas arī dažās I ceturksnī paredzētās disertācijas (Pļaviņa, Pelēķis).

Rubrikā “Jaunie zinātņu kandidāti” nosaukti Ilga Lapiņa no Bioloģijas institūta, Kalsnavas izmēģinājumu [stacijas] mežsaimniecības direktors B. Rokjānis un Valodas un literatūras institūta jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Aina Blinkena, par kuru raksta K. Karulis.

7. V laikraksts (Nr. 10) raksta par to, ka Ļeņina prēmija pie-šķirta akadēmiķim J. Endzelīnam par “Latviešu valodas gramatikā” ietvertajiem pētījumiem baltu valodās.

Redzam arī pirmos lasītāju vērtējumus par “Latvijas Zinātnieku”. Kā nekā iznākuši jau deviņi numuri. J. Jēkabsons: Laikrakstā līdz šim nav parādījušies raksti par strīdīgiem jautājumiem – par viena vai otra pētniecības virziena lietderību, par nepieciešamību uzsākt darbu kādā jaunā virzienā, no kura varbūt pagaidām ne visai pamatoti atturamies. J. Jēkabsons vēl kritizē laikrakstu par banalitāti karikatūrās un Dr. Knapsieriņa feļetonos.

Zinātņu akadēmijas darbinieki ne tikai kāpj kalnos un dzied korī, bet arī spēlē teātri. “LZ” Nr. 11 (1958.g. 21.V) informē, ka 10. maijā Zinātņu pilī notikusi R. Blaumaņa drāmas “Pazudušais dēls” izrāde A. Dūdas režijā. No pašdarbības aktieriem uzteikts J. Pupuriņš (Pūlīšu Pauls).

Rubrikā “Jaunie zinātņu kandidāti” ietikuši Vēstures un materiālās kultūras institūta etnogrāfijas sektora vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Saulvedis Cimermanis, kurš aizstāvējis disertāciju ar nosaukumu “Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gs. otrā pusē” un divi Bioloģijas institūta jaunākie zinātniskie līdzstrādnieki – P. Anspoks un O. Kačalova.

Fiziķiem par zināmu gandarījumu Zinātnes pilī uz dzīvi ieradās Ekonomikas institūts un ... arī nosala. Kamēr nesa galdus un citas mēbelītes, likās gana silti, bet, kad pie tiem galdiem apsēdās, tad – bija kā bija.

Par “Latvijas Zinātnieku”” savas domas izteica arī Lietu pārvaldnieka vietnieks E. Krauja: LPSR Zinātņu akadēmijas partijas biroja un arodbiedrības vietējās komitejas orgāns “Latvijas Zinātnieks” par maz skar ZA saimnieciskā un organizatoriskā darba jautājumus. Te nu mēs uzzinām “Who is who?” Izrādās – orgāns!

Sēru ziņa – 12. maijā miris ZA Fizikas institūta zinātniskās padomes ilggadējs loceklis, fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, docents Ludvigs Jansons.

Nr. 12 1958.g. 4. jūnijā nāk ar ziņu, ka vēlēšanās, kā jau tas pienākas, ievēlēti visi izvirzītie akadēmiķi un korespondētājlocekļi.

Un tad laikrakstā parādās kāds vārds, kas vēlāk tiks minēts tikai ķengās un zākāšanā. Pamatojoties uz LPSR ZA Prezidija 20. janvāra lēmumu par Dabaszinātnieku un tehnikas vēsturnieku nacionālās (izcēlums mans – Z. K.) grupas dibināšanu, š. g. 26. maijā notika tās organizēšanas sanāksme. Līdz šim vēlēšanos darboties Nacionālajā grupā izteikuši ap 40 interesentu, tai skaitā vairāki akadēmiķi un profesori, daļa no kuriem piedalījās arī organizēšanas sanāksmē. Te ievēlēja biroju 4 cilvēku sastāvā (akad. P. Valeskalns, akad. P. Stradiņš, J. Mihailovs, J. Stradiņš); par priekšsēdētāju ievēlēja P. Valeskalnu. Nolēma dibināt sekojošas sekcijas: 1) fizikas–matemātikas, 2) ķīmijas, 3) bioloģijas–ģeogrāfijas, 4) tehnikas, 5) medicīnas–farmācijas, 6) bibliogrāfijas.

Pie jauniem zinātniskiem grādiem tikuši bioloģijas zinātņu doktors Andrejs Valdmanis un filoloģijas zinātņu kandidātes Vera Vāvere un Biruta Šīra.

Nr. 13, 1958.g. 18. jūnijā atvadu vārdus saka akadēmiķim, profesoram arhitektam Ernestam Štālbergam.

Taču dzīve nestāv uz vietas, disertācijas aiztāv nākošie akadēmiķi un citi ievērojami zinātnieki, turklāt bieži vien tas notiek lielvalsts zinātnes citadelē Maskavā. PSRS ZA Mehānikas institūtā tehnisko zinātņu doktora disertāciju aizstāvēja A. Mālmeisters. PSRS Valsts ekonomikas institūtā par ekonomikas zinātņu kandidātu kļuva mūsu ZA Ekonomikas institūta līdzstrādnieks P. Šulcs. Medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju pašmājās aizstāvējusi I. Černobajeva no Mikrobioloģijas institūta, bet ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju – O. Kukurs no Ķīmijas institūta.

Jaunais zinātnieks J. Stradiņ? ir autors rakstiņam “Dabaszinātņu un tehnikas vēsturnieku nacionālā grupa”. Atcerieties – viņš ir viens no četriem valdes locekļiem.

Un kur tad tuvējie Jāņi! Vēl Pelše nebija tos aizliedzis, un sveicienus saņēm visi 43 ZA strādājošie Jāņi. Izrādās, ka 10 no viņiem ir pat dubulti Jāņi – Jāņi Jāņa dēli. Līgo!

Turpinājums sekos.

Pēdējā atjaunošana 20-12-2008
Powered by Elxis - Open Source CMS