Š.g. 11. janvārī visiem Latvijas Republikas 13. Saeimas frakciju vadītājiem tika nosūtīta Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas vadītāju parakstīta vēstule ar aicinājumu topošās valdības deklarācijā iekļaut un arī īstenot virkni priekšlikumu ar mērķi palielināt zinātnes un augstākās izglītības pētniecisko kapacitāti, nodrošināt zinātnes resursu efektīvu izmantošanu, palielināt zinātnes un augstākās izglītības kvalitāti, nodrošināt prognozējamību un palielināt zinātnes atdevi ekonomikā.

Rakstā "Aktuālās problēmas zinātnē - iespējas un šķēršļi", kas tapis pēc 8. janvārī Saeimā notikušās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurā izskatīja aktuālos jautājumus zinātnes jomā, tā autors G.Laganovskis uzsver: "Lai gan valsts labklājības līmenis ir cieši saistīts ar tās ieguldījumu zinātnē, Latvijā arī šogad zinātnei nāksies rēķināties ar iespējām, ko piedāvā viens no zemākajiem nozares finansējuma apmēriem Eiropas Savienībā. Jaunu konkurētspējas priekšrocību veidošana, ieguldījums jaunās tehnoloģijās, pētniecībā, inovācijās un cilvēkkapitālā, kā arī finansējuma pietiekamība un paredzamība. Šādas ir aktuālās zinātnes vajadzības un mērķi, par kuriem pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kā arī nozares institūciju pārstāvji."

"Zinātnes loma Latvijā politikas plānošanas dokumentos uzsvērta lielākoties ekonomikas kontekstā. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā "Latvija 2030" paredzēta pētniecības orientēšana uz tirgus pieprasījumu, kam nepieciešama ciešāka uzņēmējdarbības un zinātnes sasaite un pētnieciskās darbības internacionalizācija. Stratēģija paredz pētniecības institūciju orientāciju uz pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī pašmāju un ārvalstu uzņēmumiem. Vienlaikus valsts finansējums zinātnei 0,51% apmērā no IKP saskaņā ar "Eurostat" datiem 2017. gadā ierindoja Latviju priekšpēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm (nedaudz apsteidzot tikai Rumāniju). Par 2018. gadu datu šobrīd nav".

"Pēdējos gados zinātnei valsts ar IZM programmu starpniecību atvēlēto līdzekļu apjoms Latvijā pieaudzis, taču nedaudz. 2017. gadā tas bija 41,5 miljoni eiro, bet pērn sasniedza 42,6 miljonus, šāds apjoms saglabāts arī šā gada budžeta projektā, informē IZM. Kopējā valsts finansējuma daļa zinātnei minētajā gadā sasniedza 61 miljonu eiro, tomēr tā nesasniedza pat pusi zinātnes finansējuma apmēra, kas, pateicoties privātiem un citiem, tostarp Eiropas Savienības, līdzekļiem, kopumā bija 137,9 miljoni eiro. Tiesa, prāvāks valsts budžeta līdzekļu pieaugums ticis fundamentālo un lietišķo, praktisko pētījumu projektu īstenošanai, kur ikgadējais finansējums palielinājies no 4,4 miljoniem 2014. gadā līdz 9,5 miljoniem eiro patlaban. Tomēr arī šajā ieguldījumu pozīcijā krietni atpaliekam no citām Eiropas Savienības valstīm. Summas, kuras Latvijai papildus jau piešķirtajiem līdzekļiem būtu jāiegulda, lai sasniegtu Igaunijas un Lietuvas finansējuma līmeni fundamentālajos un lietišķajos pētījumos, būtu attiecīgi 53 un 23 miljoni eiro gadā. Zemie ieguldījumi fundamentālajā zinātnē ir būtisks šķērslis zinātnisko pētījumu komercializācijai un zinātnes izcilībai Latvijā". (G.Laganovskis. Aktuālās problēmas zinātnē - iespējas un šķēršļi, 15.01.2019.)