APBALVOTI 2018. GADA ZINĀTNISKO SASNIEGUMU LATVIJĀ AUTORI

8. februārī Latvijas Zinātņu akadēmijas Portretu zālē notika svinīgā apbalvošanas ceremonija "2018. gada zinātniskie sasniegumi Latvijā". Apsveikuma rakstā 2018. gada nozīmīgāko zinātnisko sasniegumu autoriem un autoru kolektīviem Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzīmēja zinātnieku spējas un potenciālu sniegt būtisku ieguldījumu ne tikai Latvijas zinātnes attīstībā, bet arī valsts tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā. Prezidenta vēstījumā teikts: "21. gadsimts sevi iezīmējis kā strauju pārmaiņu, inovāciju un modernu tehnoloģiju laiks. Šodien apbalvoto zinātnieku darbi apliecina, ka spējam radīt inovatīvus un konkurētspējīgus produktus. Mums ir savi veiksmes stāsti, kas balstīti mūsdienīgās, drosmīgās un reizē pārdomātās idejās. Latvijas zinātnieku radītie produkti ir svarīgi ne tikai valsts iekšējām tirgum, bet sniedz arī būtisku ieguldījumu pasaules zinātnes un tehnoloģiju attīstībā, nesot Latvijas vārdu un atpazīstamību tālu pasaulē. Lai jūsu darbs un sasniegtais iedvesmo aizvien jauniem zinātniskiem pētījumiem un atklājumiem, kā arī lai kalpo kā iedvesma un paraugs jaunajiem zinātniekiem! Lai arī turpmāk izdodas izvirzīt ambiciozus mērķus un tos sasniegt!"

LZA viceprezidents Andrejs Ērglis savā uzrunā izteica gandarījumu par Latvijas zinātnes ārkārtīgi augsto līmeni, kas sasniegts un noturēts, neraugoties uz ne pārāk atbalstošo attieksmi un ne pārāk dāsno materiālo atbalstu no valsts puses.

LZA viceprezidents pauda prieku par lielo jauno zinātnieku īpatsvaru šī gada laureātu vidū, apbalvoto pētījumu saturu un to multidisciplināro raksturu, kas "vieš milzīgu optimismu" par nākotni.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, uzrunājot kolēģus, vērsa uzmanību uz nepieciešamību pēc rezultatīva darba, uz ko tiecas pati un aicina to darīt citus. Rezultatīvs darbs ministres izpratnē ir tāds, "ko var ne tikai parādīt, nostāstīt, noprezentēt, bet arī - praktiski izmantot." Ministre uzsvēra arī pēctecības lielo lomu pētniecības un zinātnes attīstībā. "Zālē jau ir dažādu paaudžu cilvēki, kas ir ļoti svarīgi, bet mūsu uzdevums ir radīt šo pētniecisko gēnu jau bērnudārzā," tā I. Šuplinska. Uzrunas noslēgumā viņa aicināja zinātniekus nebaidīties būt ambicioziem un "domāt par to, ka ne vien šībrīža, bet arī nākotnes attīstība ir no mums atkarīga". Ministre aicināja klātesošos uz dialogu ar IZM, uz konstruktīvu sarunu, kurā sagaida konstruktīvus priekšlikumus, un izteica pateicību tiem, kuri jau ir izrādījuši šādu iniciatīvu. I. Šuplinska savā vārdā solīja darīt visu, lai "pagaidām domās, idejās lolotais finansējuma pieaugums zinātnei, praktiski parādītos institūcijās, nonāktu zinātnieku un pētījumu atbalstam".

Pasniedzot apbalvojumu autoru kolektīvam - Dr.biol. Kristīnei Salmiņai, LZA akadēmiķei Dr.habil.med. Jekaterinai Ērenpreisai, Dr.biol. Tālivaldim Freivaldam, Dr.biol. Turam Selgam, Germanim Sorokinam un Jēkabam Krīgertam - par sasniegumu teorētiskajās zinātnēs "Cilvēka šūnās atrasta neparasta DNS forma ar neparastu iepakojumu un genoma apkalpošanas funkciju", izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska akcentēja divas lietas - metaforas lomu zinātnē un holistiskās pieejas nozīmību. Metafora kā zinātnes darbarīks, kas ļauj izvirzīt pieņēmumu un tad nonākt līdz apliecinājumam, ka tas bijis pareizs. "Bieži vien izrādās, ka metaforas - pārnestā - domāšana ir tā īstenā, patiesā realitāte," tā ministre. Skolu reformas kontekstā I. Šuplinska izteica gandarījumu, ka pasniedzamā balva pilnā mērā apliecina, ka "tikai holistisks skatījums uz lietām, ļauj attīstīties tādai personībai, kas neapjuks pasaulē, būs vērsta uz problēmu risināšanu un vērsta arīdzan uz jauniem atklājumiem". Atbildes runā akadēmiķe J. Ērenpreisa savukārt pauda gandarījumu, ka "mums beidzot ir ministre, kura zina zinātnes atslēgas vārdus - metafora un holistiskā pieeja!".

Balvu par sasniegumiem lietišķajā zinātnē "Konceptuāli jauni nanoģeneratori mehāniskās enerģijas pārvēršanai elektriskajā" pasniedza AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un SIA "ITERA Latvija" prezidents Juris Savickis. Uzrunājot zinātniskā sasnieguma autoru kolektīvu - Dr.sc.ing. Andri Šutku, Dr.sc.ing. Kasparu Mālnieku, Dr.phys. Arti Linartu, Mg.sc.ing. Linardu Lapčinski, Dr.phys. Juri Blūmu, Mg.sc.ing. Ilgvaru Gorņevu, Mg.sc.ing. Vilni Jurķānu, Mg.sc.ing. Astrīdu Bērziņu, LZA akadēmiķi Dr.habil.phys. Māri Kniti -, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, norādot uz zaļās enerģētikas (saules, vēja u.c.), tāpat arī nanoerģijas būtiskāko problēmu - nespēju to uzkrāt  -, aicināja pievērsties šim izaicinājumam. "Un tad esiet droši - ja jūs daudz saražosiet, "Latvenergo" to visu iepirks," tā Ā. Žīgurs. Juris Savickis savā uzrunā pauda domu, ka zinātnieki pārstāv vislabāko profesiju, kurā iespējams apmierināt savu zinātkāri un saņemt atalgojumu par to. AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, atgādinot, ka uzņēmums šogad svin jubileju (1939. gada 22. decembrī Kārlis Ulmanis parakstīja likumu par Valsts elektrības uzņēmuma "Ķegums" nodibināšanu), uzdāvināja autoru kolektīvam fotoalbumu ar foto meistara Eduarda Krauca (1898-1977) foto plašu rekonstrukcijām, kurās iemūžināta Ķeguma HES būve.

Pasniedzot apbalvojumu LZA akadēmiķei Dr.philol. Mārai Grudulei par sasniegumu teorētiskajā zinātnē "Gothards Frīdrihs Stenders (1714-1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā", kultūras ministre Dace Melbārde īpaši pateicās zinātniekiem par trim nozīmīgām lietām Latvijas jubilejas gadā - par iespēju citā kvalitātē runāt par Latvijas vēstures jautājumiem, par starpdisciplināru kolektīvo monogrāfiju, kas veltīta Dziesmusvētku tradīcijai un ir tapusi sadarbojoties triju Baltijas valstu zinātniekiem, un par "Nacionālo enciklopēdiju" - gan tās drukātajā, gan elektroniskajā versijā. D. Melbārde uzsvēra, ka M. Grudules vadībā tapusī monogrāfija iznāk īstajā brīdī, kad sabiedrības interese par vēsturi ir pieaugusi. Kultūras ministre pauda viedokli, ka Latvijas kultūrtelpā šis darbs, līdzās Imanta Lancmaņa veikumam Latvijas muižu un piļu pētniecībā, kā arī nesen pirmizrādi piedzīvojošajam Zigfrīda fon Fēgezaka darbam "Baltiešu gredzens" un citiem, ir būtisks ieguldījums mūsu iesīkstējušo stereotipu pārskatīšanā par baltvāciešu lomu Latvijas vēsturē un kultūrā, kas bieži vien saistīta tikai ar mītu par "700 verdzības gadiem".  Pēc balvas saņemšanas akadēmiķe
M. Grudule pateicās visam autoru kolektīvam un visiem, kas līdzēja tapt šai kolektīvajai monogrāfijai, ieskaitot divpadsmitgadīgo Nikolu, kura ciparoja personrādītāju. "Un arī tas ir sākums," savu runu noslēdza akadēmiķe.

Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore Agrita Kiopa, apbalvojot autoru kolektīvu - Dr.pharm. Vadimu Parfejevu, Dr.biol. Unu Riekstiņu, Dr.med. Lukasu Sommeru - par sasniegumu lietišķajā zinātnē "Perifērās inervācijas loma ādas brūču dzīšanas procesā", atzīmēja, ka šim sasniegumam ir viegli atbildēt uz zinātnē bieži uzdoto jautājumu - kam tad tas ir vajadzīgs? "Tas ir vajadzīgs cilvēkam, mums ikkatram!" tā A. Kiopa. RSU zinātņu prorektore izcēla šī daudzu gadu garumā tapušā pētījuma cēlo mērķi un ļoti cilvēcisko vērtību un piebilda, ka ir liels gods sveikt RSU sadarbības institūciju pārstāvjus "ar šo milzīgo panākumu un lielo soli uz priekšu".

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis lauksaimnieku, mežsaimnieku un pārtikas ražotāju vārdā uzrunāja sasnieguma teorētiskajā zinātnē "Monogrāfija "Simtam pāri. Viedā Latvija"" autoru kolektīvu - LZA akadēmiķi Baibu Rivžu, Dr.oec. Elitu Jermolajevu, Ausmu Mukāni u.c. -, atzīmējot, ka šis viedais pētījums ir nozīmīgs ne vien katram lauku, bet arī pilsētu iedzīvotājam. Atbildes runā B. Rivža pateicās savai multidisciplinārajai, dažādas Latvijas augstākās izglītības iestādes un dažādas zinātnieku paaudzes pārstāvošajai komandai, kas paveikusi izcilu darbu, un izteica cerību, ka valsts pētījumu programmas pastāvēs arī turpmāk.

Balvu par sasniegumu lietišķajā zinātnē "Jauna energoefektīva metode ilgi spīdošo pārklājumu iegūšanai uz metāliem" pasniedza VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes loceklis un viceprezidents
Aivars Strakšas. Vēršoties pie zinātniskā sasnieguma autoru kolektīva - Mg.phys. Ivitas Bites, Mg.phys. Gunas Krieķes, Mg.phys. Alekseja Zolotarjova, Mg.phys. Katrīnas Laganovskas, Bc.phys. Krišjāņa Auziņa, Virgīnijas Vītolas, Dr. phys. Krišjāņa Šmita un Dr.habil.phys. Larisas Grigorjevas, Dr.habil.phys. Donata Millera un LZA akadēmiķa Dr.habil.phys. Linarda Skujas - viņš izcēla divus atslēgas vārdus - zinātne un efektivitāte. A. Strakšas uzsvēra, ka "Latvijas dzelzceļš" kā neviens cits uzņēmums savā darbā akumulē jaunākos zinātniskos sasniegumus. "Tā ir joma, kas dzen uz priekšu attīstību. Tāpat kā efektivitāte. Energoefektivitāte mums ir ļoti svarīga. Un mums ir prieks, ka mēs kaut mazu ieguldījumu varam dot zinātnes atbalstam. Bet no otras puses - arī aicinājums. "Latvijas Dzelzceļš" ir vieta, kur jaunajiem zinātniekiem izpausties. Būsim priecīgi, ja kāds pievērsīsies mūsu nozarei vēl vairāk," tā VAS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents.  Donats Millers, pateicoties par atzinību, atzīmēja, ka zinātnei ar vienu kāju jābalstās studiju procesā un zināšanas jānodod studentiem, ar otru kāju tai jāstāv tur, kur redzami rezultāti, kas izmantojami arī praktiski.

Sasnieguma teorētiskajā zinātnē "Jūgendstila arhitektūra Latvijā" autors Dr.habil.arch. Jānis Krastiņš saņēma balvu no Latvijas Arhitektu savienības (LAS) prezidenta, sava bijušā studenta Jura Pogas rokām. Sveicot J. Krastiņu, LAS prezidents ironizēja, ka, pateicoties autora ražīgajam darbam, ir izveidojies maldīgs priekšstats par Latviju kā monoarhitektūras - jūgendstila - zemi. J. Krastiņš atbildes runā norādīja, ka pateicība par šo darbu pienākas arī arhīvu, muzeju un bibliotēku darbiniekiem. Izmantojot izdevību, ka pasākumā piedalās arī valdības pārstāvji, viņš aktualizēja humanitārajām zinātnēm sāpīgu tēmu - zinātniskās monogrāfijas kā maz nozīmīga kritērija vērtējumam, piešķirot Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības, un aicināja pievērst uzmanību šai "komiskai situācijai".

Sveicot sasnieguma lietišķajā zinātnē "Jauna neironu mašīntulkošanas tehnoloģija" autoru kolektīvu - Dr.sc.comp. Mārci Pinni, Mg.sc.comp. Rihardu Krišlauku, Mg.sc.comp. Matīsu Rikertu, Bc.sc.comp. Robertu Rozi, Dr.sc.comp. Raivi Skadiņu, Mg.sc.comp. Valteru Šicu, Bc.mgt. Artūru Vasiļevski, Dr.sc.comp. Andreju Vasiļjevu, LZA korespondētājlocekli Dr.habil.sc.comp. Juri Borzovu, Dr.sc.comp. Jāni Zuteru, LU rektors Indriķis Muižnieks izteica gandarījumu par balvas nonākšanu ne vien LU zinātnieku, bet arī LU ilggadējo sadarbības partneru uzņēmuma "Tilde" kolēģu rokās: "Pirmkārt, tas ir spilgts piemērs, kā sadarbojas zinātne ar uzņēmumu, un tam, kā uzņēmums attīsta brīnišķīgas tehnoloģijas, kas ir konkurētspējīgas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Un tas arī ir piemērs, kā sadarbojas zinātnes nozares - programmēšana, filoloģija, arī bioloģija - izcilu tēzauru veidošanā. Tas ir faktiski jauns koncepts zināšanu radīšanā, veidošanā. Tā vairs nav tradicionāli eksperimentāla zinātne, ejot soli pa solim, zinot, kas notiks katrā nākamajā etapā, plānojot... Šī ir iešana nezināmajā.. (..) Tas ir ceļš uz mākslīgo intelektu, kuru, tomēr cerēsim, spēsim atrast." Pateicoties par apbalvojumu, Mārcis Pinnis atzīmēja, ka grupai vēl ir ļoti daudz darba priekšā, jo, "ja valodas tehnoloģijas neattīsta, tās ļoti ātri noveco".

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis sumināja sasnieguma lietišķajā zinātnē "Uz augu vīrusu bāzes izveidota universāla vakcīnu tehnoloģija hronisku saslimšanu ārstēšanai" autoru kolektīvu - Dr.biol. Inu Baļķi, Mg.biol. Guntu Reseviču, Viliju Zeltiņu, LZA korespondētājlocekli Dr.biol. Andri Zeltiņu. Apsveikuma runā, atsaucoties uz veterinārmedicīnas profesora Zigmunda Brūvera atziņām, I. Dūrītis, norādīja, ka "sasniegumi zinātnē un atklājumi zinātnē parādās tur, kur zinātnes nozares saskaras". Viņš turpināja: " Un šodien mēs redzam, ka panākumi zinātnē ir atkarīgi no tā, vai zinātnieki prot sarunāties viens ar otru, prot sastrādāties, prot izveidot multidisciplināru komandu, kura strādā pie zinātnisko problēmu risināšanas. Veselības ministrijas vārdā vēlos izteikt pateicību visiem zinātniekiem, kuri ikdienā strādā ļoti atbildīgu, grūtu un sabiedrībai vajadzīgu darbu, kas bieži vien netiek pienācīgi novērtēts. Es novēlu jums panākumus!" Andris Zeltiņš pauda gandarījumu par viņu darba augsto novērtējumu, pateicās visiem institūta kolēģiem, bez kuru ikdienas darba zinātnieku grupas veikums nebūtu iespējams, pateicās priekšgājējiem pētījumos par mākslīgajiem gēniem - profesoriem Paulam Pumpēnam un Elmāram Grēnam - un pateicās ārvalstu kolēģiem un pētījuma finansiālajiem atbalstītājiem.

Autoru kolektīvam - LZA korespondētājloceklei Dr.sc.ing.  Dalijai Segliņai, Dr.sc.ing.  Pavelam Gornasam, Dr.sc.ing. Vitalijam Radenkovam, Dr.med.vet. Laimai Liepai, Dr.med.vet. Ilmāram Dūrītim, Dr.med.vet. Ingai Pigiņkai-Vjačeslavovai, Mg.med.vet. Evitai Zolnerei - balvu par sasniegumu lietišķajā zinātnē "Ar zinātniskiem pētījumiem pamatota smiltsērkšķu ekstraktu izstrāde jaunlopu veselības uzlabošanai" pasniedza Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs. Pasniedzot apbalvojumu, J. Grasbergs atminējās Kārļa Ulmaņa slaveno teicienu - "Latvijas nākotne ir teļos!". Viņš izteica gandarījumu, ka Latvijas zinātnieki meklē atbildes uz Eiropas mēroga izaicinājumiem sabiedrības veselības jomā un lopkopības nozarē, rodot dabisku aizstājēju teļiem iniciējamām antibiotikām.  D. Segliņa atbildes uzrunā īpaši pateicās saimniecībām, kas ļāva veikt šo pētījumu, un apliecināja, ka tā laikā neviens teliņš necieta. 

RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna apbalvoja autoru kolektīvu - Dr.habil.chem. Gaļinu Dobeli, Mg. Aleksandru Volpertu, LZA akadēmiķi Dr.ing. Aivaru Žūriņu, Mg. Liliju Jašinu, Mg. Anci Pļavnieci, Ing. Dmitriju Djačkovu - par sasniegumu lietišķajā zinātnē "Izstrādāts inovatīvs process multifunkcionāla nanoporaina oglekļa iegūšanai". T. Juhna atzinīgi novērtēja, ka apbalvojama ir tik ļoti praktiski pielietojama izstrāde. RTU zinātņu prorektors norādīja uz diviem uzdevumiem, kas izvirzīti praktiskās zinātnes pārstāvjiem: "Pirmais - mums jārada laba zinātne, starptautiska līmeņa zinātne. Otrais - šī zinātne jāpārnes darbībā." Un Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts, ko pārstāv zinātniskā sasnieguma autori, pēc T. Juhnas domām, uzskatāmi demonstrē, kā viņi prot pāriet no viena uzdevuma uz otru. "Gribētu sveikt kolēģus ar šo panākumu un atgādināt, ka pagājušajā gadā "Tesla" uzbūvēja lielu rūpnīcu miljardu apjomā tieši kondensātu radīšanai. Novēlu kā nākamo soli - došanos uz šīm lielajām kompānijām, piedāvāt savu produktu, padarot šo projektu komercveiksmīgu," tā savu uzrunu noslēdza RTU zinātņu prorektors. G. Dobele, pateicoties par atzinību, norādīja, ka tā uzliek pienākumu turpināt iesāktos pētījumus, un izteica cerību, ka zinātnieku grupas sasniegumi iedvesmos jaunos zinātniekus pievienoties viņiem un pētīt unikālus oglekļa materiālus.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors Guntars Prānis, sveicot sasnieguma teorētiskajā zinātnē "Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade" autoru Arnoldu Laimoni Klotiņu, izteica atzinību par zinātnieka spēju distancēti palūkoties uz šo sarežģīto posmu Latvijas vēsturē, rosinot lasītāju domāt ne melnbaltās kategorijās, bet saskatīt arī labās lietas, kas tolaik notikušas - piemēram, mūzikas izglītības sistēmas izveidi, koru kustību un Dziesmusvētku jaunradi. "Tās visas ir jomas, kas palīdzēja latviešu radošajam garam turpināties. Izcils veikums, iesaku visiem ar to iepazīties", tā
G. Prānis. Atbildes runā muzikologs A. Klotiņš pateicās savai "drošajai ligzdai" - LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam - un teica: "Man bieži vaicā - kāpēc jūs rakstījāt par tik smagu laiku? Mana atbilde - tiem, kas to pieredzējis, vajag atcerēties! Un tiem, kas to nav pieredzējis, arī vajag atcerēties! Gods kalpot Latvijas zinātnei!"

LZA viceprezidenti Andrejs Krasņikovs un Andrejs Ērglis pasniedza piecus LZA prezidenta Atzinības rakstus par: 1) grāmatu "Nesakārtotās nanosistēmas - teorija un pielietojumi"; 2) portatīvu ierīci ādas vēža agrīnai bezkontakta diagnostikai; 3) oriģinālu pieeju mākslīgo neironu tīklu arhitektūras transformēšanai programmējamo loģisko masīvu struktūrās; 4) uz DNS pētījumu bāzes iegūtām jaunām atziņām par Skandināvijas pirmiedzīvotāju migrācijas maršrutiem; 5) monogrāfisku pētījumu par sanatoriju arhitektūru Latvijā 1918.-1940. gados. 

Pasākumu vadīja Dr.biol. Inese Čakstiņa un mūziķis Mārtiņš Ruskis, par muzikālo noformējumu rūpējās Rīgas Doma kora skolas meiteņu džeza trio. Īpašs paldies pienākas apbalvošanas ceremonijas rīcības komitejai, īpaši Ligitai Āzenai, un pasākuma atbalstītājiem par lieliski sarūpētajiem svētkiem Latvijas zinātnei un zinātniekiem!

Ilze Boldāne-Zeļenkova

Foto - J. Brencis

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un SIA "ITERA Latvija" prezidents Juris Savickis un autoru kolektīvs

LU rektors Indriķis Muižnieks un autoru kolektīvs

RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna un autoru kolektīvs

Kultūras ministre Dace Melbārde

Izglitības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska
un LZA viceprezidents Andrejs Ērglis

JVLMA rektors Guntars Prānis un autors Arnolds Laimonis Klotiņš