Tilta veidošana starp zinātni un politiku

12-02-2019

(no konferenču sērijas Zinātne satiek parlamentus)

Igaunijas Zinātņu akadēmija (IZA) kopā ar Joint Research Center (JRC) Tallinā no 31. janvāra līdz 2. februārim IZA ēkā rīkoja konferenci "Tilta veidošana starp zinātni un politiku" (Towards bridging science and decision-making). Tas bija viens no JRC organizētā pilotprojekta Science meats Parliaments (zinātne satiek parlamentus) konferenču sērijas pasākumiem. Plānotais dalībnieku kopskaits - 50, tai skaitā zinātnieki, varas un sabiedrības pārstāvji pārsvarā no Igaunijas. Uzaicināto viesu vidū bija pārstāvji no Lietuvas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA). LZA pārstāvēja akadēmiķi Maija Dambrova, Guntis Zemītis, Pēteris Trapencieris un LZA korespondētājlocekļi Aiva Plotniece un Jānis Ločs.

Konference bija organizēta gan lekciju, gan diskusiju darba grupu veidā. Lekcijas lasīja gan Igaunijas ministri (Marko Pomerants) un ministriju vadoši darbinieki (Dr. Liina Eek, Tea Danilov), gan zinātnieki (IZA prezidents Tarmo Soomere, prof. Rein Vaikmae, Dr. Kristjan Vassil), gan Eiropas politisko organizāciju EC Joint Research Center (JRC) vadoši darbinieki - JRC direktora vietniece igauniete Dr. Maive Rute. Konferences pirmajā dienā visi lektori uzsvēra tiešo cēloņsakarību starp valstu bagātības līmeni un ieguldīto finansējumu zinātnē. Tik tiešām, mēs nevaram nosaukt nevienu bagāto valsti, kur dzīves līmenis ir visaugstākais un kas nebūtu naudu atvēlējusi zinātnei. Konferences tēmas bija trīs - (1) kā sākt sarunas, (2) kā sarunu rezultātu - zināšanas pārvērst padomos un (3) kā padomus pārvērst rīcībā.

Sarunu sākšana. Zināšanu daudzums 21. gadsimtā pieaug eksponenciāli, bet to pielietojums ir stipri ierobežots. Kādi jautājumi risināmi? Kā panākt, lai zināšanas labāk kalpotu visai sabiedrībai? Kas zinātniekiem jādara, lai panāktu politiķu sapratni? Kā atšķiras zinātnieku un politikas veidotāju valodas, to formāti? Kur ir saskatāmas saskarsmes šaurās vietas? Tartu Universitātes zinātnes vicerektors Kristjan Vassil: "Teorētiski ilgais ceļš no sajūtām līdz lēmuma pieņemšanai sadalās vairākos posmos: sajūtas (apziņa) - dati (informācija) - iejaukšanās (interference) - sapratne - zināšanas - lēmums (lēmuma pieņemšana) - politika. Jāsāk ar problēmas apzināšanu sabiedrībā. Piemērs problēmai - katru gadu Igaunijā uz ceļiem iet bojā 100 cilvēki. Risinājums - dažāda veida sensori ceļa izpētei posmā Tallina-Tartu. Citas problēmas - medicīnā (otrā tipa diabēts, kardiovaskulārās slimības), sabiedrības drošībā (krimināli un to profilaktiska novēršana)."

Zināšanu pārvēršana padomos. Akadēmiskajā vidē katrs saprot, ka zinātnieka darba rezultāts ir jāpārvērš vērtīgā padomā. Pamatjautājums - kā to realizēt? Kādi ir likumi, kas vada šos padomus? Cik sarežģīts vai vienkāršs ir šis process?  Kā mēs varam novērst kļūdas? Kā mums jārunā un ar ko? Kā  veidot ilgtspējīgu konsultāciju mehānismu? Dr. Maive Rute stāstīja par JRC nozīmi zinātnes politikas veidošanā ES. ES patlaban nodrošina ES labāku likumdošanu, katru gadu sniedzot 700-800 konsultāciju, kas veido zināšanās balstītu laipu pāri bezdibenim. 60 gadu laikā JRC veicinājusi sadarbību,  kopražošanu. Viņa uzsvēra, ka nacionālās Zinātņu akadēmijas ir JRC māsu organizācijas. Nobeigumā viņa citēja Donaldu Tusku: "Vienīgā vērtība šodien ir zināšanas".

Padoma pārvēršana rīcībā. Lēmuma pieņemšana ir atbildīgs un zināšanu ietilpīgs process. Lēmuma pieņēmēji izjūt spiedienu no vairākām pusēm - faktu nenoteiktība, jautājumu vērtīgums, likmes ir augstas, un lēmumi jāpieņem steidzami. Kāds konsultācijas formāts ir piemērots? Kā izvēlēties starp lobēšanu un konsultēšanu? Kas par to visu atbildēs? Lielbritānijā eksistē laba zinātnisko konsultantu sistēma. Jau kopš 1964. gada britu premjeram ir galvenā zinātniskā konsultanta institūcija, bet ministrijām ir savi zinātniskie konsultanti, kuri nav pakļauti galvenajam. Igaunija ņēma piemēru no britiem un 2015. gadā sāka pilotprojektu par zinātnes konsultantu iesaisti ministriju darbā. Kopš 2018. gada Igaunijas 12 ministrijās (izņemot Tieslietu ministriju) jau darbojas zinātniskie konsultanti. Igaunijas Sociālo lietu ministrijas zinātniskā konsultante Angela Ivask stāstīja par jaunās institūcijas plānotajiem uzdevumiem: konsultācijas visos jautājumos, kas saistīti ar pētniecību un attīstību; starptautiskās sadarbības plānošana; konsultācijas, kādus zinātniskās sadarbības plānus atbalstīt; zinātnisko plānu attīstība; zinātnieku pieprasījumu apkopošana. Igaunijas Zinātnes padomes pārstāve Liina Eek informēja par RITA programmu, kas aptver Igaunijas ministriju atbalstu zinātniskajām organizācijām. Programmas mērķis ir ar lietišķiem pētījumiem risināt lielas starpdisciplināras sociālas problēmas vai valsts nozīmes jautājumus, kuri prasa ātru iejaukšanos. Šī programma atbalsta sociālekonomisko, lietišķo pētījumu veikšanu, ņemot vērā Igaunijas valsts vajadzības, lai palielinātu valsts lomu pētniecības stratēģiskajā vadībā. Reizē ar to palielinās arī pētniecības un attīstības iestāžu spējas veikt sociāli atbilstošu pētniecību. Ministrijas izvēlas tematus lietišķajiem pētījumiem, pamatojoties uz nozaru vajadzībām. RITA finansiāli neatbalsta fundamentālos pētījumus.

 

Pavisam īsu laiku pirms konferences zinātniskajā pasaulē parādījās raksts, kas plaši izskanēja gan no konferences tribīnes, gan kuluāros. 22. janvāra Nature 2019, 565, 416-418 raksts stāsta par Igaunijas zinātnes izaugsmi. Finansējams Igaunijā no ES fondiem pēc iestāšanās ES 2004. gadā sasniedzis 1.1 miljardu EUR, kas izmantoti zinātniskās infrastruktūras modernizācijai. Tagad Igaunijai ir lielas priekšrocības ekoloģijas, molekulārās bioloģijas un ģenētikas jomās, kur tā izveidojusi plašus starptautiskus pētniecības tīklus. 60% no igauņu zinātniskajām publikācijām 2017. gadā bija kopā ar sadarbības partneriem, kas Igauniju nostāda vienā līmenī ar Nīderlandi un Īriju.  Igaunija ir pirmajā vietā ES pēc zinātnei tērētajiem līdzekļiem, kas piešķirti no ES struktūrfondiem - 15% no kopējiem 4.4 miljardiem 2014.-2020. gadu periodā. Igaunijas zinātnieki ļoti labi konkurē ES pētniecības projektos un programmās - programmas Apvārsnis 2020 projektos igauņi saņem par 40% vairāk finansējuma nekā vidēji ES, un trīs reizes vairāk finansējuma nekā 13 ES valstis, kuras pievienojās 2004. gadā. Rakstā izskaidrots, kā 25 neatkarības gados igauņi panākuši zinātnes sistēmas sakārtošanu un kā ieviesuši vienu no pasaules priekšzīmīgākajām digitālajām infrastruktūrām. Rakstā mūsu IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta vadītājs Dmitrijs Stepanovs atzīst, ka Latvija un Igaunija 2004. gadā sāka veidot zinātnes budžetu no līdzīgām pozīcijām, bet tagad mēs esam tālu atpalikuši un mums jāpanāk igauņi.

Daži konferencē izskanējušie izteikumi un ieteikumi veiksmīgas komunikācijas un veiksmīga rezultāta sasniegšanai: ja jūs konferences laikā publiski apvainosiet politiķi, viņš noteikti neatnāks uz jūsu organizētajām oficiālajām vakariņām; katrs viedoklis ir svarīgs - izsaki to; asu tēmu apspriešanā rīkojies atraktīvi; kas notiek universitātēs - prototipi "atrodas uz plauktiem", tiem jābūt darbībā; nebaidieties, ka katram prototipam būs desmit neveiksmes; zinātnieki saredz problēmas, kas nemaz neeksistē; zinātnieki un ministri runā dažādās valodās; nekad neesi rupjš pret politiķi, kad viņš kaut ko nesaprot; ražotājs zina, ko grib - riska brīvu procesu; ražotājiem ir risks ņemt darbā zinātniekus, valdībai jānāk pretī; nelieto sānceļus, ja ir problēma, dodies pie politikas veidotājiem; neraksti garus piedāvājumus - viena lappuse ir jau par daudz; fakti neizmaina cilvēku domāšanu; fakti bez to analīzes neko nenozīmē; zinātniskās aprindas atšķiras no banku aprindām.

Konferences laikā notika grāmatas par Igaunijas zinātni 2019. gadā prezentācija. Dažu tajā atrodošos datu apvienošana ar pēdējiem OECD statistikas datiem ļāva šī raksta autoram izdarīt dažus secinājumus un izteikt piesardzīgas prognozes. Pēc OECD datiem tikai 10 valstis ir ar >3% izdevumiem zinātnei - Izraēla, Dienvidkoreja, Šveice, Zviedrija, Somija, Japāna, Taivāna, Austrija, Vācija un Dānija. Lai to sasniegtu, roku rokā ir strādājuši šo valstu zinātnieki, uzņēmēji un politikas veidotāji. Šo 3% līmeni 2020. gadā bija paredzējušas sasniegt arī citas valstis - Beļģija, Francija, Slovēnija, Jaunzēlande un Igaunija. Un te mūsu valstij būtu jāizvēlas savs ceļš  un jāatbild uz jautājumu - vai mēs gribām būt šo bagāto valstu vidū? Atbildot pozitīvi, arī rīkoties ir jāsāk attiecīgi, jāizanalizē šo valstu atšķirīgie veiksmes stāsti, kas ir sasniegti 30-50 gadu garumā. Jādomā, jārunā un jādara, kā sasniegt optimālo modeli zinātnes un industrijas sadarbībai ar politiķiem un politikas veidotājiem virzībai uz galveno mērķi - Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un visu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanos.  Kopš pagājušā gada novembra Latvijas politiskajā vidē ir parādījies pozitīvs signāls - diskusiju retorika ir mainījusies uz sapratni izglītības kvalitātes un zinātnes izcilības paaugstināšanās virzienā. Pieliksim katrs savu gara spēku, lai tas materializētos pozitīvos lēmumos Latvijas zinātnes virzienā!

Dr.chem. Pēteris Trapencieris, LZA īstenais loceklis

Powered by Elxis - Open Source CMS