LZA augstceltnei – 50

16. decembrī restaurētajā Mazajā zālē notika LZA Senāta sēde kopā ar Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmiju, lai atzīmētu 50 gadus, kopš Augstceltne ir Zinātņu akadēmijas mītne, un ZA prezidentu portretu galerijas atklāšana. Par stalto ēku runāja LZA prezidents Juris Ekmanis un Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, sasirgušā akadēmiķa Jāņa Krastiņa referātu nolasīja šurnāla “Latvijas Architektūra” galvenais redaktors Jānis Lejnieks, atmiņās dalījās RTU rektors Ivars Knēts, kurš kā Celtniecības tehnikuma audzēknis nācis ekskursijā uz vareno jaunceltni, un arhitekts Oļģerts Krauklis, kurš kā students pielicis savu roku bijušās Krievu sētas ēku 12 m garo un 30-40 cm plato siju sazāģēšanā apkārtējiem tantukiem malkā. “Materiāls bija pirmšķirīgs, no tā varēja būvēt vijoles vai cītaras, bet mēs sazāģējām to malkā...” ar šodienas prātu sūkstījās arhitekts. Viņš arī pilnīgi noliedza tautā it kā populāro šīs ēkas dēvēšanu par Kolhoznieku namu, jo jau pats vārds kolhoznieks ir bez kādām saknēm tautas mentalitātē. Tauta pazīst jēdzienu zemnieks. Turklāt neviens kolhoznieks šajā namā nekad kāju nav spēris.

Ēkas pabeigšana dažādos dokumentos datēta ar 1957. vai 1958. gadu, kad tajā ievācās Fizikas institūts un sāka nežēlīgi salt (skat. “ZV” 2008.g. Nr. 5 rakstu ““Latvijas Zinātnieks” pirms 50 gadiem”). Nodošanas un pieņemšanas akts parakstīts 1959. gadā, bet LZA lietu pārvaldniekam Vitālijam Kozlovskim ir pilnīgi neapgāžams pierādījums – kad demontēja LPSR ģērboni, zem tā atrada tukšu vodkas pudeli, kurā uz sarullēta papīriņa ar galdnieka zīmuli bija rakstīts, ka divas pudeles vodkas tika izdzertas par godu ēkas pabeigšanai. Ēka turas braši un, cerams, pavērs vēl plašāku ceļu izglītībai un kultūrai. Potenciāls vēl ne tuvu nav izmantots.