Par Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas pilnsapulci

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) pilnsapulce 2019. gada 8. februārī tika veltīta jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) veidošanas aktualitātei, t. sk., lai augstākajai izglītībai un zinātnei šajā dokumentā un valsts tālākajā attīstībā tiktu ierādīta pienācīga vieta, kā arī prasībām valdībai par esošo likumu normu ievērošanu saistībā ar augstākās izglītības un zinātnes finansējumu. Kā uzsvēra LAPA gada laureāts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Jānis Vība, pēc budžeta finansējuma samazinājuma augstākajai izglītībai un zinātnei, ko var dēvēt par diviem stikla kalniem, nozare no tiem ir nogrūsta un tai joprojām nav izdevies turp atgriezties, un vismaz nacionālās augstākās izglītības dibināšanas simtgadē to ir nepieciešams labot.

Likumīgs finansējums un vienlīdzība profesora darba attiecībās

Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītāja asociētā profesore Ineta Kristovska pateicās profesūrai par akadēmiskās brīvības uzturēšanu un valsts prezentēšanu starptautiskā līmenī. Kas attiecas uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumu informēt par esošajām lielajām problēmām augstākajā izglītībā un zinātnē, LAPA kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA), Augstākās izglītības padomi (AIP) u.c. institūcijām to jau ir izdarījusi, iesniedzot priekšlikumus valdības Deklarācijai u.c. dokumentu kontekstā.

Valdības Deklarācijai iesniegts priekšlikums nodrošināt 1 procentu valsts finansējumu zinātnei līdz 2020. gadam, kas nozīmē pildīt Zinātniskās darbības likuma (ZDL) 33. pantu, paredzot ne mazāku par 0,15 procentiem no IKP ikgadēju finansējuma pieaugumu zinātniskajai darbībai; kā arī pildīt Augstskolu likuma (AL) 78. pantu, nodrošinot ne mazāku par 0,25 procentiem no IKP ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās, līdz tas sasniedz vismaz 2 procentus. Deklarācijā tas atspoguļojas kā nodrošināt "likumos noteikto budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un zinātnē".

Priekšlikums, ka visām nozares ministrijām ir jāparedz finansējums vismaz 2 milj. eiro gadā svarīgu ilgtermiņa pētniecības projektu realizācijai jeb valsts pētījumu programmām (VPP), Deklarācijā formulēts kā "nodrošināt pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un efektīvai resursu izmantošanai". Cerams, nākamajos dokumentos sekos arī konkrētas summas un gadi. Diemžēl pirms neilga laika tika izjaukta kārtība, ka dažādu VPP finansējums koncentrējās zinātni pārraugošajā IZM, atdodot šo atbildību citu nozaru ministrijām (tas arī sarežģītāk panākamu padara šobrīd tik nepieciešamo pētījumu starpdisciplinaritāti), kam šai funkcijai nepieciešams finansējums, tāpēc šāds priekšlikums. Katrā ziņā beidzamā gada pieredze ar fundamentālajiem un lietišķajiem pētniecības projektiem (FLPP), maigi vērtējot, nav zinātniekus rosinoša un motivējoša - no 1. uzsaukumā iesniegtajiem 390 projektiem tika finansēti 60 jeb 16%, no 2. uzsaukumā iesniegtajiem 306 projektiem tika finansēts 41 jeb 13%.

Vēl viens nozīmīgs priekšlikums - par akadēmiskā personāla pieņemšanu darbā uz ilgāku periodu nekā pašreiz Latvijā noteiktie 6 gadi. Tāda kārtība pastāv tikai dažās valstīs, bet galvenais, ka pārējām ar izglītību saistītām profesiju grupām darba tiesisko attiecību ilgums netiek ar likumu ierobežots, notiek vienīgi profesora darba līguma ierobežotība (AL 27. un 30. pants). Šeit saskatāma nevienlīdzīga attieksme pret profesijām izglītības jomā, bet Satversmes 91. pantā noteikts pienākums valstij ievērot tiesiskās vienlīdzības principu, tādēļ Satversmes tiesā ir iesniegts pieteikums par profesora darba līguma neierobežošanu ar AL noteiktajām normām. Līdz ar normu maiņu prognozējamāku akadēmiskā personāla politiku palīdzētu veidot arī finansējuma piešķiršana ilgākam periodam nekā viens gads.

NAP pētniecība attiecināma uz visām jomām un augstākā izglītība jāsauc vārdā

Pilnsapulcē izvērtās diskusija par NAP 2027 (https://www.pkc.gov.lv/lv/nap2027), t.sk., kā tajā atspoguļojas augstākās izglītības un zinātnes nozare. Pašsaprotami, ka ekspertu grupās jātiek iekļautiem zinātniekiem. Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis iepazīstināja ar veidojamā dokumenta kodolu, uzsvērdams, ka NAP nav jābūt lozungu apkopojumam, bet tajā jāparādās stratēģiskajiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.

Par NAP 2020 iezīmētā galvenā mērķa - ekonomiskā izrāviena - sasniegšanu vidusposmā izskanēja vērtējums: pozitīva ir 61% rādītāju izpilde, nav jomu, kurās nozares politika netiek īstenota, bet daudzās to varētu darīt efektīvāk, kā arī nav sasniegts plānotais IKP uz vienu iedzīvotāju, pieaug ienākumu nevienlīdzība, dabiskais pieaugums ir ar mīnusa zīmi.

NAP 2027 veidošanas kodolā likta orientācija uz ilgtspējīgu attīstību, ir jārēķinās arī ar tādām globālās attīstības tendencēm kā: uzticēšanās krīze un sabiedrības polarizācija, sabiedrības novecošanās, migrācija un urbanizācija, klimata pārmaiņas, ceturtā industriālā revolūcija, tautsaimniecības integrācija globālajās vērtību ķēdēs u.c. Jāpanāk dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam, izvirzot 6 prioritātes: tautas ataudze un dzīvildze; zināšanas un prasmes; materiālā labklājība; dzīves vide; kultūra, sports, atpūta; valstiskums, pilsoniskā apziņa.

Būtiski izcelt, ka visos izvirzītajos prioritārajos virzienos ir nepieciešama pētniecība, līdzīgi kā digitalizācija ir attiecināma uz visām nozarēm un jomām, ko pilnsapulcē uzsvēra SIA "Latvijas Mobilais Telefons" prezidents profesors Juris Binde, NAP sakarā pievērsdamies digitālajiem izaicinājumiem Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. NAP pašreizējā kodolā pētniecības aprises vēl nav redzamas, tās ir iezīmējamas daudz skaidrāk un konkrētāk, īpaši ņemot vērā, ka esošajā NAP postulētais ekonomiskais izrāviens nav pilnībā realizējies, visticamāk, tieši zinātnes un augstākās izglītības pienācīgas nenovērtēšanas (par ko liecina pat pirmskrīzes apjomā neatgrieztais, nerunājot par palielinājumu, budžeta finansējums) dēļ.

AIP priekšsēdētājs profesors Jānis Vētra diskusijā akcentēja, ka Latvijas 27. vieta pēc ilgtspējas rādītāja ir potenciālu apliecinoša un dod stimulu izveidot kvalitatīvu NAP valsts tālākajai attīstībai. Bet šajā procesā ir svarīgi neaizmirst, ka attīstībai ir divas fāzes - augšanas un nobriešanas, kad ieguldītais iegūst funkcionalitāti, kad kvantitāte rezultējas kvalitātē. Kā ilustratīvs piemērs tam varētu derēt iespējamais līdzekļu palielinājums augstākajai izglītībai un zinātnei - rezultāts nav sagaidāms uzreiz, ir nepieciešams nobriešanas laiks. NAP pašreizējā ietvarā rezultātu mērīšanā dominē kvantitatīva pieauguma indikatori. Pagaidām dokumentā pietrūkst arī augstākās izglītības sadaļa, taču šai sistēmai ir ietekme uz visu, turklāt tā nav tikai līdzeklis, bet ir arī pati kā mērķis, t. sk. augstākās izglītības eksporta ziņā. Tāpat bez izsvērti formulētas pētniecības sadaļas nav iedomājama reāla attīstība, jo pētniecības elements kalpo visu NAP mērķu sasniegšanai, cita starpā jāmaina situācija, ka politiski lēmumi nevietā aizstāj zinātnisku analīzi.

Vērā būtu ņemams arī pilnsapulcē izskanējušais ieteikums NAP ievadā iekļautos ASV dižgara Toma Džefersona iedvesmojošos vārdus nomainīt ar kāda latviešu domātāja atziņām - plānojam taču Latvijas nākotni.

Baiba Rivža, LAPA priekšsēdētāja, LZA akadēmiķe

Foto - R. Svižeņecs, LU AB

Dace Markus, Baiba Rivža, Rūta Muktupāvela, Indriķis Muižnieks un Uldis Grāvītis

Jānis Vība, Baiba Rivža, Uldis Grāvītis