Ministru kabinets 2018. gada 4. septembrī apstiprināja noteikumus Nr. 560 „Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" [turpmāk - MK noteikumi], kas noteica jaunu kārtību valsts pētījumu programmu [VPP] konkursu īstenošanai un projektu administrēšanai.

Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 35. panta pirmo daļu VPP ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību.

Programma kā valsts pasūtījums ir politikas īstenošanas instruments, ar kura palīdzību tiek identificēti un pētīti Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgākie jautājumi. To risināšanai ir nepieciešams virzīt Latvijas zinātnisko institūciju darbu, resp., noteikt pētniecības uzdevumus.

Izglītības un zinātnes ministrija [IZM] un Ekonomikas ministrija [EM] VPP finansēšanai 2018. gadā un nākamajos 3 gados ir ieplānojušas 10 802 643 eiro, kas tika piešķirti atklāta konkursa kārtībā.

VPP izveides kārtība:

• VPP izveido Ministru kabinets, nosakot tās mērķi, tematiskos un horizontālos uzdevumus,
• VPP izstrādi un īstenošanu uzrauga un virza stratēģiskās vadības padome un programmas īstenošanas un uzraudzības komisija [komisija],
• konkursa nolikumu apstiprina komisija,
• konkursu izsludina un īsteno Latvijas Zinātnes padome [LZP],
• projektu finansējumu administrē Studiju un zinātnes administrācija [SZA].

2018. gada septembrī un oktobrī Latvijas Zinātnes padome [LZP] izsludināja konkursus vairākās programmās. (..)

Šajos sešos konkursos zinātniskās institūcijas iesniedza 35 projektu pieteikumus. Kā projektu iesniedzēji vai sadarbības partneri piedalījās 24 institūcijas (starp tām divas valsts institūcijas). Projekti tika iesniegti elektroniski Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā.

Pārskatā apkopota svarīgākā informācija par katru VPP, kas tika izsludināta 2018. gadā, - par konkursa norisi, par iesniegtajiem pieteikumiem, zinātnisko vērtēšanu un ekspertu atziņām, kā arī informācija par finansētajiem projektiem. Pārskats veidots par katru VPP atsevišķi.

VPP „Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai"

Iesniegtie projektu pieteikumi

Projektu pieteikumi tika iesniegti līdz 2018. gada 29. oktobrim. Kopā konkursā iesniegti 16 projektu pieteikumi.

Projektu pieteikumi tika iesniegti četrās zinātņu nozaru grupās - sociālajās zinātnēs, humanitārajās un mākslas zinātnēs, kā arī dabaszinātnēs un inženierzinātnēs un tehnoloģijās.

Kopā pieteikumos pārstāvētas 16 zinātņu nozares. Visbiežāk projektos pārstāvēts vēstures un arheoloģijas pētniecības virziens. Iesniegtajos pieteikumos ir daudz starpdisciplināru (pat sešu zinātņu nozaru) saskartēmu.

Pārstāvētās institūcijas

Projektu pieteikumus iesniedza 11 zinātniskās institūcijas, savukārt 14 zinātniskās institūcijas un 1 valsts institūcija piedalījās konkursā kā sadarbības partneri. (..) Ņemot vērā VPP specifiku, gandrīz visi projektu pieteikumi bija starpinstitūciju projekti. Vienā no pieteikumiem piedalījās pat 5 zinātniskās institūcijas, kas liecina par zinātnieku un institūciju vēlmi sadarboties, lai rastu veiksmīgākos risinājumus VPP jautājumu kontekstā.

Finansētie projektu pieteikumi

2018. gada 27. novembrī VPP īstenošanas un uzraudzības komisija pieņēma lēmumu par 5 projektu finansēšanu, balstoties uz starptautisko ekspertu sniegtajiem vērtējumiem. Projektu īstenošanai tika piešķirti 2 985 088 eiro trīs gadu periodam. Projektu īstenotāju pienākums būs regulāri apspriest zinātniskās idejas ar politikas veidotājiem un ieviesējiem, tā sekmējot projekta rezultātu pielietojamību. Arī projektu īstenotāji sadarbosies, lai veidotu vienotu komunikācijas stratēģiju un sasniegtu programmas virsmērķi, t. i, veidotu nacionālu un eiropeisku, aktīvu un uz attīstību vērstu pilsoniski atbildīgu zināšanu sabiedrību iekļaujošai izaugsmei.

Informāciju par finansiāli atbalstītajiem projektiem sk. 1. tabulā.

1. tabula. VPP „Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" finansēto projektu saraksts

Nr	Projekta nosaukums	Īstenotājs	Finansējums (eiro)
1.	Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību	Latvijas Nacionālā bibliotēka Vidzemes Augstskola	585 250
2.	Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību	Vidzemes Augstskola Rīgas Stradiņa universitāte	599 838
3.	Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturiskos lūzumu punktos	Latvijas Universitāte Daugavpils Universitāte	600 000
4.	Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem	Latvijas Universitāte Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija Latvijas Lauksaimniecības universitāte	600 000
5.	Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā	Latvijas Zinātņu akadēmija Latvijas Lauksaimniecības universitāte Latvijas Universitāte Agroresursu un ekonomikas institūts Rīgas Stradiņa Universitāte	600 000

 

VPP „Latviešu valoda"

Iesniegtie projektu pieteikumi

Projektu pieteikumi tika iesniegti līdz 2018. gada 1. novembrim. Konkursā tika iesniegts viens projekta pieteikums.

Projekta pieteikums tika iesniegts humanitāro un mākslas zinātņu nozaru grupā - valodniecībā un literatūrzinātnē. Tas aptvēra arī tādas nozares kā, piemēram, socioloģiju, pedagoģiju, filozofiju, datorzinātni u. c.

Pārstāvētās institūcijas

Projekta iesniedzējs ir Latvijas Universitāte.

Projekta sadarbības partneri:

Zinātniskās institūcijas:

• Liepājas Universitāte
• Daugavpils Universitāte
• Ventspils Augstskola
• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija
• Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts
• Rīgas Tehniskā universitāte

Valsts institūcija:

• Latviešu valodas aģentūra

 

Finansētais projekta pieteikums

2018. gada 29. novembrī programmas īstenošanas un uzraudzības komisija pieņēma lēmumu par iesniegtā projekta finansēšanu, balstoties uz starptautisko ekspertu sniegtajiem pozitīvajiem vērtējumiem. Projekta īstenošanai piešķirti 3 008 915 eiro trīs gadu periodam. Projektu īstenotāju pienākums būs regulāri apspriest zinātniskās idejas ar politikas veidotājiem un ieviesējiem, tā sekmējot projekta rezultātu pielietojamību.

VPP "Enerģētika"

Iesniegtie projektu pieteikumi

Projektu pieteikumi tika iesniegti līdz 2018. gada 12. novembrim. Kopā četros konkursos iesniegti 18 projektu pieteikumi:

"Energoefektivitāte"  - 7 projektu pieteikumi

"Valsts ilgtermiņa enerģētikas politikas plānošanas analītiskais ietvars" - 2 projektu pieteikumi

"Ilgtspējīga enerģētikas infrastruktūra un tirgus"  - 5 projektu pieteikumi

"Atjaunojamie un vietējie energoresursi" - 4 projektu pieteikumi

Projektu pieteikumi tika iesniegti vienā zinātņu nozaru grupā - Inženierzinātnēs un tehnoloģijās, pārstāvot piecas zinātnes nozares. Visbiežāk projektos pārstāvēti pētniecības virzieni no vides inženierijas un enerģētikas. Pieteikumi aptvēra starpdisciplināras tēmas, iesaistot pat līdz trim zinātņu nozarēm.

Pārstāvētās institūcijas

VPP "Enerģētika" projektu iesniegušas vai kā sadarbības partneri piedalījušās 7 zinātniskās institūcijas.

Projektu pieteikumus iesniedza 2 zinātniskās institūcijas, savukārt 5 zinātniskās institūcijas piedalījās konkursā kā sadarbības partneri.

Nozares specifisko kritēriju izvērtējums

Pēc projektu pieteikumu administratīvās un zinātniskās ekspertīzes virs kvalitātes sliekšņa novērtētie 17 projektu pieteikumi tika nodoti nozares specifisko kritēriju izvērtēšanai, ko veica Ekonomikas ministrijas attiecīgās nozares eksperti. Katru projekta pieteikumu vērtēja divi Ekonomikas ministrijas eksperti, pēc tam sastādot kopējo nozares specifisko kritēriju vērtējumu. Katram projektu konkursam nozares specifiskie kritēriji tika noteikti individuāli. Atsevišķi tika izvērtēti, piemēram, tādi aspekti kā: projektā tiek radītas jaunas zināšanas par enerģētikas infrastruktūru un tirgu; pētījuma rezultātā tiks sagatavoti pamatoti rīcībpolitikas ieteikumi un risinājumi ilgtspējīgas enerģētikas nozares, tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai Latvijā u.tml.

Nozares specifisko kritēriju vērtējuma īpatsvars kopējā vērtējumā ir 30% no maksimāli iegūstamā vērtējuma zinātniskajā ekspertīzē - tātad 4,5 punkti. Projektu pieteikumu saņemtais punktu skaits nozares specifisko kritēriju izvērtējumā variēja no 2,375 punktiem līdz maksimāli iegūstamajam punktu skaitam - 4,5.

Finansētie projekti ir publicēti laikraksta "Zinātnes Vēstnesis" 2019. gada 11. februāra numurā (Nr.3).

Secinājumi

2018. gadā tika izveidots jauns ietvars VPP veidošanai, izvērtēšanai un īstenošanai. Šajā ietvarā finansējumu ir ieguvuši 17 jauni projekti, kas Latvijas sabiedrībai un valstij dos jaunu skatījumu par dažādiem jautājumiem, piedāvājot pētniecībā un zināšanās balstītas atziņas.

VPP galvenais uzdevums ir risināt Latvijai akūtus, kā arī tālākā valsts attīstībā nozīmīgus jautājumus. Šis uzdevums ietver pētniecības un valsts pārvaldes vides tuvināšanos, kas ir izaicinājums abām pusēm. Lai panāktu labākos rezultātus, kā arī kopīgi pārskatītu pētniecības prioritātes, abām pusēm ir jābūt pastāvīgā sadarbībā.

Vienlaikus projektiem ir jāsasniedz arī zinātniski nozīmīgi rezultāti, kas virzīs Latvijas zinātnes attīstību, attīstīs jaunas pētnieku grupas un pētniecības virzienus, kā arī padarīs Latvijas pētniekus konkurētspējīgākus starptautiski.

Izaicinājums VPP finansētājiem un īstenotājiem ir pārliecināties par vienotas komunikācijas un rezultātu aprobēšanas stratēģijas izveidi, aktīvi popularizējot finansēto projektu rezultātus, kā arī palīdzot tos nodot politiķiem un valsts pārvaldei, panākot zināšanās balstītu lēmumu pieņemšanu.

Lai izvērtētu zinātnieku panākumus projektu ieviešanā, Latvijas Zinātnes padome organizēs projektu vidusposma un noslēguma zinātnisko izvērtēšanu, kā arī apkopos informāciju par projektu veikumu. Politikas plānotāji regulāri iepazīsies ar projektu saturiskajiem rezultātiem, kurus izmantot tālākā politikas plānošanā un politikas ieviešanas monitoringā.

Projektu zinātnisko ekspertīzi veica starptautiskie eksperti, kuri projektu pieteikumus novērtēja augstu. Tajā pašā laikā pēc izvērtēšanas ir konstatēti trūkumi, kurus nepieciešams ievērot gan finansēto projektu īstenošanā, gan arī iesniedzējiem nākotnes projektu konkursos. Lielākie izaicinājumi:

• izveidot darba plānu, kas ir cieši saistīts ar projekta mērķi, parādot sinerģiju starp projektā iecerētajām aktivitātēm un paredzot projektā iesaistīto pētnieku lomas;
• starpdisciplināru projektu gadījumā paredzēt visām pētījuma nozarēm atbilstošus speciālistus un metodoloģiskās pieejas;
• projekta budžetā plānot finansējumu pietiekamā apmērā visām iecerētajām aktivitātēm, nevis tikai personāla atlīdzībai;
• izveidot stratēģiju projekta rezultātu komunicēšanai politikas veidotājiem un ieviesējiem, kā arī plašākai sabiedrībai, paredzot mērķauditorijas un konkrētus pasākumus.

 
Informāciju sagatavoja Ingmārs Kreišmanis,
LZP vecākais eksperts

* Ar pilnu pārskata tekstu var iepazīties LZP mājaslapā