Otrdien, 19. februārī uz Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdi bija uzaicināta LR izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Ministre, tiekoties ar LZA senatoriem, atzina, ka 2019. gads visiem jaunās valdības ministriem nebūs jauno iniciatīvu vai ideju piepildīšanas gads, bet galvenokārt būs veltīts esošās sistēmas sakārtošanai, turklāt t.s. tehniskā budžeta apstākļos. Izglītības un zinātnes jomā atslēgas vārds būs - kvalitāte. Zinātnes politikā saglabātas trīs galvenās prioritātes:

1) zinātnes bāzes finansējums;

2) fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti;

3) valsts pētījumu programmas.

Jāatzīmē, ka atvērtas ir trīs valsts pētījumu programmas, kam nodrošināts finansējums, kamēr pārējo nozaru ministrijām finansējums citām valsts pētījumu programmām varētu tikt iezīmēts, tikai sākot ar 2020. gadu. Problemātiska šķiet situācija ar tiem pētījumu virzieniem vai projektiem, kam nav ‘savas' ministrijas, tomēr risinājumu varētu rast šo projektu starpdisciplinārajā raksturā.

Atbildot uz jautājumu par atšķirīgo pieeju zinātnes finansējumam Igaunijā un Latvijā (A. Šternbergs), Šuplinska piekrita, ka potenciāls ir saredzams struktūrfondu efektīvākā izlietojumā. Viņa minēja jomas, kur Latvija būtiski apsteidz Igauniju, piemēram, privātās un publiskās partnerības realizētos projektus skolēnu izglītošanā, ko realizē Swedbank https://www.db.lv/zinas/swedbank-skolenu-izglitosanai-atklajusi-finansu-laboratoriju-ar-izlausanas-speles-elementiem-484055.

Paskaidrojot, kāpēc Latvijas Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2021-2027 prioritāro mērķa virzienu vidū nav pieminēta ne pētniecība, nedz zinātne (B. Rivža), ministre atzina, ka jaunā NAP izstrādē IZM dalība ir bijusi neliela, iespējams, nepietiekama. Ministre uzklausīja jautājumus, kā panākt valdības deklarācijā uzstādītos mērķus, par Latvijas universitāšu iekļūšanu pasaules 500 labāko vidū (L. Ribickis); kā arī, kā īstenot spēkā esošajos likumos, piemēram, Zinātniskās darbības likumā, iestrādāto par ikgadēju finansējuma kāpinājumu zinātnei un pētniecībai, kas nav bijis īstenots jau gadiem ilgi.

Senatori izteica virkni ierosinājumu, piemēram, atjaunot Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes darbību, tādējādi veicinot un nostiprinot starpinstitucionālo formātu zinātnes jautājumu apspriešanai, kā arī, konsolidējot vienotu viedokli, kā risināt aktuālās problēmas (A. Siliņš).

Tāpat tika uzrādītas problēmas, kādas konstatējamas esošajā zinātnes organizāciju strukturējumā un zinātnes pārvaldes sistēmā, nepieciešamībā pēc paaudžu nomaiņas, kadru rotācijas, kas izskaustu stagnāciju un nodrošinātu potenciālu zinātņu nozaru attīstībai (E. Grēns). Atsevišķi kā smagnējs, lejupvelkošs faktors tika minēta sistēmas birokratizācija, kas attiecas gan uz valsts pētījumu programmu projektu administrēšanu, gan normatīvu izstrādi (B. Andersons, T. Jundzis). Diskusijā tika skarts arī Latvijas Zinātņu akadēmijas audita un no tā izrietošais augstceltnes ēkas jautājums, kas, pateicoties publikāciju sērijai medijos (delfi.lv u.c.), iemantojis negatīvu rezonansi sabiedrībā. Nobeigumā tika konstatētas vairākas problēmas, kas kopumā pasliktina zinātnes situāciju valstī - t.i. vārga vai pat nemanāma ir t.s. zinātnes valstiskās apziņas līnija un slikti un neefektīvi strādā zinātnes komunikācija - neeksistē saite - zinātne un sabiedrība (M. Kūle).

LZA prezidents O. Spārītis, noslēdzot diskusiju, vēlēja, lai IZM uzskata LZA par sabiedroto, ar kuru, izmantojot akadēmisko potenciālu, kopīgi risināt aktuālos zinātnes jautājumus. Ministre Ilga Šuplinska, savukārt nobeigumā uzsvēra, ka šis būs izvērtējuma gads, piemērojot valstiskas domāšanas instrumentus.

Ilze Stengrevica,
LZA sabiedrisko attiecību speciāliste