IVARS KNĒTS
(17.09.1938. - 01.03.2019.)

2019. gada 1. martā mūžībā devies inženieris mehāniķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) akadēmiķis, LZA Senāta ilggadējais loceklis, RTU bijušais rektors, bijušais Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Dr.habil.sc.ing. Ivars Knēts.

Ivars Knēts dzimis 1938. gada 17. septembrī Rīgā, beidzis Rīgas Būvniecības tehnikumu 1956. gadā un Rīgas Politehnisko institūtu (RPI) 1961. gadā. Laikā no 1961. līdz 1963. gadam viņš strādāja RPI, no 1964. gada - LPSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas institūtā (ZA PMI). 1965. gadā I. Knēts ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu, aizstāvot disertāciju par plānsieniņu čaulu noturības tēmu. 1969. gadā viņš tika ievēlēts par ZA PMI laboratorijas vadītāju un 1977. gadā ieguva tehnisko zinātņu doktora grādu, aizstāvot disertāciju ar nosaukumu "Cilvēka cieto bioloģisko audu deformēšanās un sabrukums". Tas bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens. Laboratorija ātri kļuva par vadošo biomehānikas centru Padomju Savienībā. 1976. gadā Ivaram Knētam zinātnieku grupas sastāvā piešķīra Latvijas PSR Valsts prēmiju par pētījumiem asinsvadu mehānikā. 1971. gadā un 1980. gadā viņš saņēma LPSR ZA pirmo prēmiju. 1978. gadā I. Knēts kļuva par RPI profesoru. 1982. gadā viņš tika uzņemts prestižajā PSRS ZA Teorētiskās un lietišķās mehānikas Zinātniskās padomes sastāvā un 1986. gadā zinātnieks saņēma Eiropas Biomehāniķu savienības Goda biedra nosaukumu un arī Čehoslovākijas Teorētiskās un lietišķās mehānikas savienības Goda biedra nosaukumu. 1990. gadā ASV I. Knēts kļuva par Pasaules Biomehānikas padomes locekli. 1987. gadā viņš sāka strādāt par RPI zinātņu prorektoru un šo amatu pildīja līdz 1999. gadam, kad tika ievēlēts par RTU rektoru. Rektora pienākumus I. Knēts pildīja līdz 2011. gadam. 1992. gadā zinātnieks tika ievelēts par LZA akadēmiķi. Šajā laikā viņš darbojās daudzās starptautiskās apvienībās, komitejās, bija starptautisko zinātnisko žurnālu redkolēģiju loceklis (viens no tiem Mechanics of Composite Materials). 2006. gadā viņš saņēma Rīgas balvu zinātnē, 2012. gadā - Cicerona balvu. Ivars Knēts bija arī Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors (2000), Eiropas zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis (1999), Pasaules materiālzinātņu un ražošanas inženierijas zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2006), Latvijas Zinātnes padomes loceklis un tās priekšsēdētājs (1993-1994, 1995-1996), LZA Senāta loceklis.

Ivars Knēts ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju un grāmatu autors, daudzu bakalauru, maģistru un zinātnes doktoru darbu vadītājs.

Sports un fiziskā aktivitāte bija I. Knēta dzīves neatņemama sastāvdaļa. Jaunībā viņš nopietni nodarbojies ar vieglatlētiku un ZA bija viens no sporta darba organizētājiem. 1988. gadā viņš kļuva par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) valdes locekli, bet 1989. gadā - par Latvijas Olimpiskās akadēmijas viceprezidentu. Akadēmiķa zinātnisko darbu turpina viņa skolnieki.

Latvijas Zinātņu akadēmija un tās vadība izsaka visdziļāko līdzjūtību akadēmiķa Ivara Knēta piederīgajiem, draugiem un kolēģiem.