Drīz pēc LZS nodibināšanas 1988. gada 27. novembrī tika izveidotas vairākas LZS komisijas. Preses komisija, ko uzticēja vadīt man (toreiz konservatorijas psiholoģijas docentei, LZS padomes un valdes loceklei - Ritai Bebrei), lēma par divu Zinātnieku savienības preses izdevumu dibināšanu un divu redkolēģiju izveidošanu. Informatīvais mēnešraksts "Zinātnes Vēstnesis", kura pirmais numurs 2222 eksemplāros iznāca 1989. gada septembrī, otrais - oktobrī un trešais 1990. gada janvārī, sākumā atgādināja biļetenu, bet vēlāk ieguva avīzes formātu un tāds iznāk vēl šobaltdien.

Cits liktenis piemeklēja LZS mēģinājumus izdot savu žurnālu. Atbilstoši Valdes lēmumam, LZS Valdes priekšsēdētājs Elmārs Grēns un es devāmies uz toreizējo LKP CK pie preses priekšnieka Ojāra Skudras, lai vienotos par iespējām uz iznākošā žurnāla "Zinātne un Tehnika / Nauka i Tehnika" bāzes veidot LZS sabiedriski politisku un zinātniski populāru žurnālu "Zinātne un Mēs / Nauka i Mi". To bija paredzēts veidot kā jauna tipa žurnālu, kas līdzās zinātnes un tehnikas problēmām pievērsīsies aktuālām sociālām un politikas tēmām. Jaunā žurnāla pirmais numurs, ko izdeva izdevniecība "Zinātne", galvenais redaktors Andorijs Dārziņš, paralēli divās valodās iznāca jau 1990. gada janvārī. Tajā kā būtiska publikācija bija "Neatkarīgas Latvijas valsts atjaunošanas koncepcija", ko pieņēma LZS padomes sēdē 1989. gadā. Koncepcijā izklāstīts neatkarīgas Latvijas valsts vēsturiski tiesiskais pamats, neatkarīgas LR atjaunošanas nepieciešamība, LR valsts varas atjaunošanas ceļi u.c.

"Zinātne un Mēs" pirmajā numurā publicēta arī informācija par triju Baltijas valstu Zinātnieku savienību tikšanos Rīgā 1989. gada 19. oktobrī, lai apspriestu R. Bebres ierosinājumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Zinātnieku savienību asociācijas "Balticum" izveidošanu, kuras mērķis būtu Baltijas valstu zinātnieku darbības koordinācija četrās svarīgākajās nozarēs, par ko sīkāk raksta "Zinātnes Vēstnesis" savā 4. numurā 1990. gada februārī. Apspriedē arī pieņēma rezolūciju ar protestu pret vienas savienotās republikas valodas pacelšanu PSRS valsts valodas rangā u.c. Deklarāciju par asociācijas "Balticum" izveidošanu LZS padomes sēdē ratificēja jau 26. oktobrī. Pēc gada, 16. februārī, visu trīs savienību pārstāvji tikās Pērnavā, tad Viļņā 11. oktobrī, un jau 1. novembrī Rīgā notika visu trīs Zinātnieku savienību prezidiju sēde. Asociācija lika pamatus trīs Baltijas valstu Zinātnieku savienību sadarbībai, bet asociācijas formātā tā ilgi nepastāvēja. Sadarbības funkciju pārņēma Baltijas valstu ZA prezidiji.

1990. gadā iznāca divpadsmit žurnāla "Zinātne un Mēs" numuri. Žurnāla turpmāku izdošanu dramatiski pārrāva omoniešu iebrukums Preses namā. Bija jau salikts 1991. gada 1. numurs, kurš palika neizdots, tai starpā mana intervija ar Dr. Vairu Vīķi-Freibergu, kuras vēsturisko salikumu man izdevies saglabāt. Tas man nezināmā ceļā nonācis arī Google rīcībā, kur to var izlasīt.

Saistībā ar asociācijas "Balticum" ideju LZS padomes loceklis Rolands Rikards ierosināja atsākt kā trīs republiku Zinātnieku savienību izdevumu 1940. gadā izdot sākto žurnālu "Revue Baltique", kurā 1922. gadā bija publicēti tikai divos izdevumos raksti par latviešu māksliniekiem. Iznāca 1940. gadā 2 numuri, līdz to slēdza nacistiskā okupācijas vara. Atjaunot sāktā žurnāla redaktors no 1990. - 1992. gadam bija R. Rikards. Cīnoties ar lielām finansiālām un organizatoriskām grūtībām, žurnāls starpvalstu nesaskaņotības un finanšu problēmu dēļ pārtrauca izdošanu.

1991. gadā 30. novembrī notikušajā II LZS kongresā likvidētā žurnāla "Zinātne un Mēs" vietā nolēma dibināt jaunu. Atceros, ka ilgi debatējām par jaunā žurnāla nosaukumu, starp priekšlikumiem bija, piemēram, "Atklāsme", kas tomēr varētu radīt nepareizas asociācijas par zinātnieku darbības principiem, toties no tā izauga padomes sēdē pieņemtais nosaukums: populārzinātnisks mēnešraksts "Atklājums". Tā pirmais numurs iznāca 1991. gada vasarā (galvenais redaktors Aldis Lauzis), otrais numurs septembrī, trešais numurs 1992. gada janvārī, ceturtais iznāca jau kā apvienotais februāra/decembra numurs. Ar to LZS žurnālu izdošana tika pārtraukta.

Žurnālu dibināšana un izdošana neveicās tik labi kā informatīva biļetena vai laikraksta izdošana - galvenokārt finansiālu iemeslu dēļ.

Bet vai nav nožēlojami, ka šodien, pēc 28 gadiem, tā arī netiek izdots neviens Latvijas populāri zinātnisks žurnāls par zinātnes dzīvi Latvijā, kurā regulāri tiktu publicēti populārzinātniski raksti par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem? Tos derētu lasīt arī politiķiem, kas lemj par līdzekļu piešķiršanu zinātnei, kā arī ministriju darbiniekiem un, protams, skolu pedagogiem un plašākai sabiedrībai, kura ne vienmēr saprot, par ko zinātnei dod naudu un vai tā to būtu pelnījusi. Žurnāls palīdzētu saistīt zinātni ar pārējās sabiedrības aktuālajām interesēm. Un kāpēc gan lai tas nebūtu pārtrauktā žurnāla "Zinātne un Mēs" turpinājums, secīgi pēc 1990. gadā iznākušā Nr. 12 kā turpinājums - "Zinātne un Mēs" Nr. 13?

Rita Bebre,
LZS padomes un valdes locekle kopš dibināšanas