Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa š.g. 13. februārī rīkoja ekspertu konsīliju "Pilsoniskās atbildības vērtība un cena". Konsīlijā bija aicināti piedalīties neatkarīgi eksperti sabiedrības attīstības jautājumos un NVO pārstāvji.

Konsīlija mērķis bija izvērtēt pilsoniskās atbildības nozīmi valsts un sabiedrības attīstībā.

Eksperti meklēja atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kas ir pilsoniskā atbildība, kā tā izpaužas (indivīda atbildība par rīcību ikdienā, darbā, īpašos gadījumos (vēlēšanas, krīzes), atbildības īstenošanas metodes un mehānismi (publiskie balsojumi, mediji, protesta akcijas)?

2) Pilsoniskās atbildības vērtība (zemas pilsoniskās atbildības ietekme uz valsts un sabiedrības attīstību (slikta valsts vadība, nespēja formulēt un aizstāvēt valsts intereses, nespēja cīnīties ar korupciju u.t.t.).

3) Pilsoniskās atbildības cena (nekas nerodas no nekā, arī pilsoniskās atbildības izkopšana maksā).

Šis konsīlijs bija trīspadsmitā/četrpadsmitā Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas rīkotā ekspertu diskusija par aktuāliem un sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem.

Diskusijai tika piedāvātas šādas galveno jēdzienu definīcijas:

• pilsoniskā atbildība ir indivīda kā sabiedrības locekļa atbildība par savu rīcību, tās ietekmi uz sabiedrību un tās sekām;
• pilsoniskās atbildības vērtība ir pilsoniskās atbildības kvalitātes radīta pozitīva vai negatīva ietekme uz valsts un sabiedrības attīstību;
• pilsoniskās atbildības cena ir metodes un resursi, kas nepieciešami tādas pilsoniskās atbildības veidošanai, kas pozitīvi ietekmē valsts un sabiedrības attīstību.

Konsīlijā piedalījās: publicists Otto Ozols (Mārtiņš Barkovskis), tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš, Latvijas Universitātes docents Valts Kalniņš, PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, LZA akadēmiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktore Maija Kūle un Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts, LZA Goda loceklis Zbigņevs Stankevičs.
Diskusiju vadīja un ziņojumu sagatavoja LZA akadēmiķe Raita Karnīte.

Kopsavilkums

Pēdējā laikā sabiedrībā notiekošie procesi kļūst uzmācīgi satraucoši. Politikas kvalitāte pasliktinās, tas kavē ekonomikas attīstību. Nošķirtība, attālināšanās no reālās pasaules, atteikšanās no atbildības (ko es varu darīt?, kas man par daļu?) kļūst par raksturīgu jaunās paaudzes iezīmi. Labi domāta un veicināta sabiedrības aktivitāte (piemēram, piedalīšanās vēlēšanās) neapzināti izvēršas par nevēlamu rezultātu (tiek ievēlētas partijas vai personas, kas nespēj rīkoties sabiedrības interesēs). Negatīvais un neglītais kļūst par normu, jo to pieprasa sabiedrība (mediju ziņas, dizains, kultūras produkts). Negatīvas parādības tiek pieņemtas kā nenovēršamas, jo "tā dara visi" (narkotikas). Agresija dzīvē kļūst par "filmu", upuru ciešanas netiek uztvertas kā patiesas. Ar informācijas tehnoloģiju starpniecību, jaunās tendences, gan vēlamās, gan nevēlamās, tiešā veidā ietekmē jauno paaudzi.

Pēdējo Saeimas vēlēšanu rezultāti tiek vērtēti kā gandrīz normāli, tomēr tie ir radījuši sen nebijuši jucekli (nespēja izveidot valdību un savlaicīgi pieņemt valsts budžetu; ar ārvalstīs dzīvojošo balsīm pārliecinoši ievēlēta partija, kas sašķeļas drīz pēc vēlēšanām; vairāki (ne visi) nepārliecinoši vai pat vāji ministri; nihilisms pret priekšvēlēšanu solījumiem).

Nevēlamās parādības ir saistītas ar pilsoniskās atbildības vājumu - sabiedrība necenšas vai nespēj tās novērst, indivīdi neapzinās savas kā indivīda rīcības ietekmi uz sabiedrību kopumā.

Pilsoniskā atbildība nerodas pati no sevis, tā ir jāizkopj. Pilsoniskās atbildības izkopšana nevar notikt bez papildu pūlēm un izmaksām - tai ir sava cena.

Apkopojot ekspertu teikto, iegūtas šādas atziņas:

• pilsoniskās atbildības nepilnības noved pie daudzšķautņainu sabiedrībai nevēlamu procesu un parādību netraucētas attīstības;
• nevēlamie procesi un parādības sevišķi spēcīgi ietekmē jauno paaudzi, kas tos uztver, izmantojot informācijas tehnoloģijas un sociālos tīklus;
• valsts pienākums un uzdevums ir sekmēt pilsoniskās atbildības izkopšanu, jo tas atbilst valsts pilsoņu interesēm;
• pilsoniskās atbildības jautājumā ir jāvēršas pie indivīda, nevis sabiedrības kopumā;
• pilsoniskās atbildības izkopšanā audzināšana ir pat svarīgāka par izglītošanu; audzināšanas funkcija pirmkārt un galvenokārt tiek īstenota ģimenē;
• tā kā mūsdienās iespējas īstenot audzināšanas funkciju ģimenē sarūk, jāatjauno to izglītības sistēmā;
• personības izkopšana, kas ir viens no pilsoniskās atbildības veidošanas aspektiem, jāsāk jau agrā vecumā;
• loģiskā shēma pilsoniskās atbildības stiprināšanai ar audzināšanas palīdzību: ģimene, skola, mediji, muzeji, teātris - visa kultūras un mākslas joma, patriotiskā audzināšana kā viens no pilsoniskās atbildības veicinātājiem;
• audzināšanas un izglītības saturā jāiekļauj demokrātijas, vērtību, sociālo normu, pilsoniskā tikuma jēdzienu skaidrojumi un dziļa izpratne;
• plašāk jāizmanto patiesības un objektīvās patiesības jēdziens kā pilsoniskās atbildības mērs (etalons);
• ar netiešām metodēm jāstimulē aktīvās līdzdalības pieeju pilsoniskās atbildības veidošanā;
• vēlams panākt politisko partiju modeļa maiņu, panākt plašāku sabiedrības iesaisti politiskajās partijās;
• sekmēt NVO darbību - NVO ir aug sne, kur pilsoņu atbildība aug gan politiskā, gan interešu līmenī.

Konsīlija galvenais secinājums - lai ierobežotu daudzšķautņainos un valsts un sabiedrības attīstībai nevēlamos procesus, ko rada pilsoniskās atbildības vājums, nepieciešams stiprināt pilsonisko atbildību, izmantojot šādus instrumentus un metodes: stiprināt ģimenes; atjaunot audzināšanas funkciju izglītības sistēmā; iekļaut izglītības saturā jēdzienu - demokrātija, vērtības, sociālās normas, pilsoniskais tikums, patiesība, objektīvā patiesība skaidrojumus un panākt šo jēdzienu dziļu izpratni; veidojot ekonomisko politiku, panākt pilsonisko atbildību vājinošo faktoru (nepietiekoša izglītības un sociālās jomas finansējuma, zemu sociālo garantiju, nabadzības, nevienlīdzības) ietekmes samazinājumu, tādējādi paaugstinot uzticēšanos valstij un līdzcilvēkiem; sekmēt NVO darbību, jo NVO ir augsne, kur pilsoņu atbildība aug gan politiskā, gan interešu līmenī.

* Ar pilnu ekspertu konsīlija slēdzienu var iepazīties LZA mājaslapā