Tā rakstīja

Ar valsts valodu - zinātnes nākotnē

[..] Ar 1988. gada rudeni un 1989. gada pavasari latviešu valodai ir sācies jauns laikmets. Tika apturēts latviešu valodas un līdz ar to arī latviešu tautas straujais ceļš uz nebūtību. Lēmums par valsts valodu un Valodu likums deva iespēju, pat - uzdeva sabiedrībai par pienākumu vispusīgi lietot latviešu valodu Latvijā, atkopt latviešu valodu visās tās funkcijās, arī - zinātnes valodas funkcijā. Bet ZA kopsapulces pārskatā (skat "Zinātnes Vēstneša" 1991. Nr.3) lasām: "Eksakto zinātņu izdevumi jāpublicē angļu valodā". Un tas tāpēc, lai varētu "iekļūt Rietumu tirgū". Šausmīga orientācija: viss - prece. Arī valoda? Arī tauta? Vai tiešām tā? Uzspiestās austrumorientācijas vietā brīvprātīga rietumorientācija? Bet kur ir mūsu pašu mugurkauls? Mūsu patstāvības un pastāvēšanas tieksme? Vai Latvijas zinātniekam ir neglābjami zudis tāds jēdziens kā dzimtā valoda? Dzimtās valodas prasme un latviskās terminoloģijas lietošana nav pašmērķis. Tikai dzimtās valodas prasme pasargā mūs no tukšas frāžainības, ļauj precīzi izteikt domu, dod iespēju radoši darboties jebkurā sfērā un tādējādi dot savu ieguldījumu arī pasaules zinātnes attīstībā. Zinātniskajām publikācijām ir jābūt latviešu valodā arī eksaktajās zinātnēs. Tikai tā celsim latviešu valodas kā valsts valodas prestižu un sekmēsim nepieciešamību cittautiešiem apgūt latviešu valodu: daudzi gribēs izlasīt kādu vērtīgu publikāciju oriģinālā. Protams, mūsu zinātniekiem ir jāiet pasaulē un ir nepieciešami darbu tulkojumi citās valodās. Taču ne vienmēr tam ir jātērē paša zinātnieka radošā darba laiks. [..]

 Valentīna Skujiņa, filoloģijas zinātņu kandidāte

 "Zinātnes Vēstnesis" Nr. 4 (18), 1991

Tekstu sagatavoja
Zaiga Kipere