Valsts pētījumu programmā "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" ietilpstošajā projektā "Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un to risinājumi starptautiskā kontekstā - INTERFRAME-LV" (vadītāja akadēmiķe Baiba Rivža) Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sadarbībā ar Eiropas Komisijas par koordinācijas, prognožu un padomdevēja struktūru atzīto Lauksaimniecības pētniecības pastāvīgo komiteju (SCAR, Standing Committee on Agricultural Research) un ar Latvijas Zemkopības ministrijas, Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas un Igaunijas Lauku lietu ministrijas atbalstu organizētais forums 2019. gada 4. un 5. aprīlī bija veltīts bioekonomikai. Vairāk nekā 10 valstu zinātniekus un prakses jomas pārstāvjus pasākumā uzrunāja neklātienē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un klātienē LZA prezidents Ojārs Spārītis. 

Ilgtspējīgai attīstībai vajadzīgs trīs pīlāru - ekonomikas, sabiedrības, vides - līdzsvars

Tiecoties uz ilgtspējīgu valsts, un šajā gadījumā arī visas Eiropas, attīstību, ilgtspējīga bioekonomika ir izvirzīta par vienu no instrumentiem, lai atrastu līdzsvaru starp minētajiem trim pīlāriem, citiem vārdiem, naudu, cilvēku un viņa apdzīvoto telpu. SCAR CASA (Common Agricultural and wider bioeconomy research agenda / Kopējā lauksaimniecības un bioekonomikas pētniecības darba kārtība) aktualitāte ir bioekonomikas stratēģijas stiprināšana, lai Eiropā paātrinātu ilgtspējīgas bioekonomikas ieviešanu un nodrošinātu ilgtspējīgu dalībvalstu un reģiona attīstību.

Forumā SCAR Bioekonomikas stratēģijas darba grupas pārstāvis Aleksandross Teodoridis, Vācija, prezentēja Eiropas ilgtspējīgas bioekonomikas sasniegšanas vīziju (skat. attēlu) ar daudziem atslēgas vārdiem. Zināšanas un informācija kā bioekonomikas augšanas atbalstošie rīki un pasākumi; bioekonomikas attīstības ceļu prognozēšana; bioekonomikas sociālie (t. sk. nodarbinātība) un tehniskie risinājumi kā sistēmisks skatījums plašākai biobāzētai cirkulārai jeb aprites bioekonomikai un aprites ekonomikai kopumā, u.c. Iezīmēti arī riski.

Tika uzsvērta nepieciešamība gan teorijā, gan praksē cieši saistīt kopā aprites bioekonomiku ar aprites ekonomiku. Bioekonomikas un aprites ekonomikas mērķiem jābūt savstarpēji saistītiem, jo aprites ekonomika un bioekonomika viena otru papildina, sekmējot ilgtspējībai nepieciešamo trīs pīlāru līdzsvaru. Ar laiku būtu iespējams apvienot aprites ekonomikas un bioekonomikas instrumentus, piemēram, pētniecības un inovāciju finansējumā un tiesību aktos. Ilgtspējīga ekonomika ir tāda, kas efektīvi izmanto atjaunojamos, ilgtspējīgi ražotos resursus un saglabā tos ekonomikas ciklā iespējami ilgi, savukārt bioekonomikā iegūst šos resursus.

Pārskatītajā bioekonomikas stratēģijā uzmanība veltīta biomasas ilgtspējīgai ražošanai, kas risinātu arī nodarbinātību tradicionālajās lauksaimniecības nozarēs.

Ir izcelta bioekonomikas reģionālā nozīme un ieguldījums policentriskajā attīstībā, tāpat tās devums cīņā pret klimata pārmaiņām (ietekmes mazināšana, arī bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšana). Tādējādi ar tehnoloģiju un inženierzinātnes inovācijām, sociālajām inovācijām, viediem risinājumiem jāgūst bioekonomikas un aprites ekonomikas sinerģijas pievienotā vērtība.

SCAR ir uzsākts darbs pie prognožu ziņojuma "Dabas resursi un pārtikas sistēmas: pāreja uz drošu un taisnīgu darbības telpu" ar mērķi apzināt labākos scenārijus Eiropas bioekonomikai. Gan šajā, gan nākamajā gadā plānoti vairāki semināri par šo tēmu. Prognožu veidošanas darba grupās par dažādām tēmām tika aicināti pieteikties arī eksperti no Latvijas. Šo darba grupu seminārā prezentēja Elke Saggau (Vācija).

Politiķi, bet īpaši praktiķi: "Mums ir problēma, zinātnieki, lūdzu, dodiet risinājumu!"

Līdzās bioekonomikai SCAR pārstāvji iepazīstināja ar darbu citos virzienos un jomās, kas gan arī ir tiešāk vai netiešāk saistītas ar bioekonomiku, šo prezentāciju sesiju moderējot Kristīnei Bunthofai (Christine Bunthof) (Vāgeningenas universitāte, Nīderlande). Tā, piemēram, Žans Marks Šuro (Jean Marc Chourot) (Francijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrija), lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmas (AKIS) sakarā uzsvēra praktiķu un zinātnieku vēl ciešākas sadarbības nepieciešamību. Aizvien straujāku pārmaiņu, jaunu tehnoloģiju laikā fermeriem, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem bieži nepieciešama ātra zinātnieku palīdzība - mums ir problēma, lūdzu, risiniet! Vienlaikus AKIS svarīgi ir prognožu pētījumi inovatīvu darbību, zināšanu radīšanai un zināšanu apmaiņai, jaunu politiku radīšanai. Tas attiecas uz visām lauksaimniecības pārtikas un biomasas ķēdēm, sākot no ražotāja līdz patērētājam.

Martins Greimels (Martin Greimel) (Austrijas Ilgtspējas un tūrisma federālā ministrija) iepazīstināja ar SCAR darbību meža jomā - veicina un stiprina starptautisku pētniecību un sadarbību, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, kā arī palielinātu ES meža nozares konkurētspēju un ilgtspējību. Cita starpā tur ietilpst zinātniski pamatotu viedokļu paušana publiskajās debatēs, ar meža jautājumiem saistītu dažādu ministriju darba koordinēšana, meža pētniecības projektu atbalsts 30 miljonu eiro apmērā programmā "Apvārsnis 2020" / Horizon 2020, nozarē aizvien nepieciešamāki kļūst starpdisciplināri un pārrobežu pētījumi.

SCAR loma Horizon kontekstā tika uzsvērta visās darbības jomās. Eiropas lauksaimniecības pētniecības ar ietekmi uz globālām problēmām (ARCH) darba grupa tika izveidota, lai līdzās nacionāli orientētai pētniecībai attīstītu zinātni, kas koncentrējas uz tādām globālām problēmām kā klimata pārmaiņām un nodrošinātību ar pārtiku. Pasaules mērogā lauksaimniecības pētniecība ir ļoti sadrumstalota, nepieciešama lielāka sadarbība un koordinācija šo vitāli svarīgo jautājumu risināšanai, un stratēģiskā darba grupa ARCH stiprina Eiropas pozīcijas šajā ziņā.

Pārtikas sistēmu darba grupu prezentēja Alvija Šalaševičiene (Kauņas Tehnoloģiju universitāte, Lietuva) izceļot ES platformas Food 2030 tādas prioritātes kā klimatam un videi draudzīgas, aprites ekonomiku un efektīvu resursu izmantošanu nodrošinošas, ilgtspējīgu un veselīgu uzturu ražojošas pārtikas sistēmas. Prioritāšu sasniegšanai izvirzīti arī tādi mērķi kā pārtikas sistēmu daudzveidības palielināšana, nulles atkritumi, zināšanu izplatīšana un izpratnes veidošana. Parīzē 2019. gada 14. maijā notiks SCAR Food Systems seminārs, kurā prezentēs politikas rekomendācijas, kā veicināt pārtikas sistēmu daudzveidību (lai mazinātu lauksaimnieciskos riskus, veicinātu veselīgāku uzturu, atbalstītu vietējos ražotājus). SCAR darbojas arī zivsaimniecības un akvakultūras, dzīvnieku ilgtspējīgas audzēšanas, veselības un labturības jomā.

Bioekonomikas attīstībai ir spēcīgs reģionālais konteksts, tāpēc būtiski ir nodrošināt iespējami stipru pārstāvniecību no visas Eiropas SCAR darba grupās, t. sk. no Latvijas. Seminārā uzstājās Horizon 2020 Latvijas Nacionālā kontaktpunkta koordinators Jānis Ancāns (Valsts izglītības attīstības aģentūra), kurš aicināja Latvijas zinātniekus aktīvi iesaistīties nākamās ES pētniecības un inovāciju ietvarprogrammas Horizon Europe ekspertu grupās, kas tiks izveidotas 2019. gada otrajā pusē.

Latvija priekšā abām pārējām Baltijas valstīm

Baltijas reģions agroklimatisko apstākļu dēļ ir piemērots atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanai. Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar situāciju bioekonomikā Baltijā: Latvijā - Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, Lietuvā - Dalia Miniataite no Lauksaimniecības ministrijas, Igaunijā - Helena Pērensone no Lauku lietu ministrijas.

Gandarīti jāatzīst, ka no trim valstīm vienīgi Latvijā ir Bioekonomikas stratēģija 2030 (LIBRA), kurā jau ir iestrādātas aktualitātes, un tā 2017. gada nogalē ir pieņemta valdībā. Stratēģija balstās uz 21. gadsimta izaicinājumu risināšanu - pieaugošā pasaules iedzīvotāju skaita nodrošināšana ar pārtiku pieejamā apjomā un kvalitātē, ar precēm, kas iegūtas no atjaunojamiem resursiem industriālai izmantošanai un enerģijas ieguvei; siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšana. Pārējās Baltijas  valstis ir vēl ceļā uz bioekonomikas stratēģiju, un tika stāstīts, kā universitātes un ministrijas sadarbojas šim mērķim.

Baltijas valstu bioekonomikas attīstībai veltītajā diskusijā Turcijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas pārstāvis dalījās pieredzē, kā šajā valstī arī vēl tikai tiek gatavota bioekonomikas stratēģija. Savukārt augsta līmeņa konsultants biotehnoloģijās Murray McLaughlin no Kanādas pievērsa uzmanību tam, kā bioekonomikas idejas pavēra iespējas starpdisciplināram skatījumam kā zinātnē, tā uzņēmējdarbībā.

Latvijā bioekonomikas attīstība galvenokārt ir saistāma ar bioresursu primāro ražošanu, t. sk. zemes racionālu izmantošanu; bioresursu pārstrādi, t. sk. aizvietojot fosilos resursus; bioresursos balstītu pakalpojumu izvēršanu. Ir apgūstams bioekonomikas potenciāls starpdisciplīnu zinātņu sadarbībai - elektrība un siltums, degviela, materiāli un ķīmiskie savienojumi, pārtikas produkti, zāles. Ne velti ilgtspējīgu bioekonomiku saista ar ilgtspējīgu ekonomiku un valsts attīstību.

Sagatavoja Ausma Mukāne