Šodien, 14. maijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts vienbalsīgi apstiprināja goda doktora grāda mākslas vēsturē piešķiršanu Mg.art. Edvardai Šmitei.

Edvarda Šmite (dz. 1937) ir strādājusi mākslas zinātnē un muzejniecībā kopš 20. gadsimta 70. gadu sākuma, kad kļuva par tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbinieci (1972-2015). Taču viņas pētnieciskā darbība uzplauka pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, īpaši izvēršoties jau 21. gadsimtā, kad cits citam sekoja apjomīgi, uz rūpīgām avotu studijām balstīti un jaunatklājumiem bagāti raksti par 19. gs. kultūras parādībām un personībām. Sevišķi ražīga darbu publicēšanā ir pēdējā desmitgade, kurā klajā laists krājums "Latvijas mākslas vēstures epizodes: 18. gs. beigas-20. gs. sākums" (2011), monogrāfijas par Kārli Hūnu (2016) un Johanu Heinrihu Baumani (2017, kopā ar literatūrzinātnieku Paulu Daiju), kā arī plaši raksti par tā dēvēto "Kurzemes albumu", kas ir Edvardas Šmites atrasts un atributēts papildinājums 19. gadsimta vizuālās kultūras vēsturei, Jūliju Federu un visvairāk - Jūliusu Dēringu. Pašlaik viņas galvenā nodarbe ir Karla Gotharda Grasa dienasgrāmatu un vēstuļu izdevuma sagatavošana, apgūstot arī sensacionālu jaunatradumu - liela apjoma sarakstes krājumu no Bernes Valsts bibliotēkas. Edvarda Šmite plaši sadarbojas ar kolēģiem Latvijas pētnieciskajos centros, Vācijā, Šveicē, Igaunijā un Krievijā, dāsni dalīdamās ar savām zināšanām un jaunatklājumiem gan zinātniskajās konferencēs un publiskās lekcijās, gan individuālās konsultācijās. Jaunāko paaudžu mākslas vēsturnieki ir viņai pateicīgi par ievadījumu 19. gadsimta avotu studijās un palīdzību vācu rokrakstu lasīšanā (LZA korespondētājlocekle Dr.art. Kristiāna Ābele, LMA Mākslas vēstures institūts).