Konsīlijs notika Latvijas Zinātņu akadēmijas augstceltnē 2019. gada 27. martā.

Konsīlijā piedalījās: LR izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Aleksandrs Blūms, Kristīne Krūmberga (Izglītības un zinātnes ministrija, IZM), Ieva Maurāne (Kultūras ministrija), Laura Bužinska (VIAA Apvārsnis 2020 Nacionālais kontaktpunkts), akadēmiķe Maija Kūle (LU Filosofijas un socioloģijas institūts), akadēmiķe Ilga Jansone (LU Latviešu valodas institūts), akadēmiķis Guntis Zemītis (LU Latvijas vēstures institūts), akadēmiķe Maija Burima (Daugavpils Universitāte), LZA korespondētājlocekle Tatjana Koķe, LZA goda loceklis Zbigņevs Stankevičs, Anda Beitāne (J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), Marija Semjonova (LU Humanitāro zinātņu fakultāte).

Konsīliju vadīja un ziņojumu sagatavoja akadēmiķe Raita Karnīte.

Pamatinformācija

Šajā sadaļā starp citiem avotiem izmantoti arī fakti no Konsīlijā sniegtā Aleksandra Blūma (IZM) ziņojuma.

Pēdējos gados Eiropas Savienības institūcijās un arī Latvijā izpratne par tematisko loku, kas skar humanitārās un sociālās zinātnes (turpmāk - HSZ), ir uzlabojusies. Veidojot galveno Eiropas zinātnes un pētniecības attīstības programmu - Apvārsnis 2020 (Horizon 2020), tika atzīts, ka HSZ integrācija citās pētniecības nozarēs dod lielas iespējas, bet nav viegla. Pārejot no Apvārsnis 2020 uz Apvārsnis Eiropa P&A ietvarprogrammu, arvien lielāka nozīme būs HSZ horizontālajai integrācijai, kurai ir būtiska loma jaunu zināšanu un inovatīvu, starpdisciplināru risinājumu radīšanā, kas kalpotu gan sabiedrības, gan tehnoloģiju attīstības interesēs. Papildus HSZ integrācijai pētniecībā citās zinātnes nozarēs, Apvāršņa 2020 programmas pīlārā "Sabiedrības problēmu risināšana (Societal Challenges)" ir vairākas programmas pētniecībai HSZ: SC6 - "Eiropa mainīgajā pasaulē - iekļaujoša, inovatīva un domājoša sabiedrība (Europe in a changing world - Inclusive, innovative and reflective societies)" un SC7 - "Sabiedrības drošība (Secure societies - Protecting freedom and security of Europe and its citizens)" HSZ ir sevišķi liela nozīme. HSZ var atrast vietu arī pīlārā "Zinātne sabiedrībā un zinātne sabiedrībai" un citos.

Sekojot Eiropas Savienības (ES) politikai, arī Latvijā HSZ tiek pievērsta lielāka uzmanība. No deviņiem Latvijā oficiāli nosauktajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018.-2021. gadam četri ir HSZ jomā (Ministru kabineta rīkojums Nr. 746, pieņemts 13.12.2017. "Par prioritārajiem virzieniem zinātnē 2018-2021"). Tie ir:

- Latvijas valstiskums, valoda un vērtības, kultūra un māksla;

- zināšanu kultūra un inovācijas ekonomiskai ilgtspējai;

- demogrāfija, sports, atvērta un iekļaujoša sabiedrība, labklājība un sociālā drošumspēja;

- valsts un sabiedrības drošība un aizsardzība.

Latvijā zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas virsmērķis ir Latvijas zināšanu bāzes un inovāciju kapacitātes attīstība un inovāciju sistēmas koordinācija. Virsmērķim ir noteikti vairāki apakšmērķi, kuru sasniegšanai nepieciešana arī HSZ iesaiste: veidojot efektīvāku zināšanu pārneses vidi, veicinot Latvijas zinātnes starptautisko konkurētspēju, attīstot cilvēkkapitālu, informējot sabiedrību par zinātnes sasniegumiem, kā arī popularizējot inovatīvu darbību un tehnoloģiju attīstību. No oficiālajiem formulējumiem izriet, ka Latvijā zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas uzdevums ir radīt zināšanu bāzi un cilvēkkapitālu visās zinātnes nozarēs, kā arī - pētniecība tautsaimniecības nozaru attīstībai.

A. Blūms savā ziņojumā pastāstīja, ka HSZ no valsts līdzekļiem tiek finansētas galvenokārt caur Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu (2018. gadā HSZ finansēti 6,02 milj. EUR, tas ir 22% no kopējā programmas finansējuma) un valsts pētījumu programmām (VPP) (2018. gadā - 6,1 milj. EUR (VPP "Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" un VPP "Latviešu valoda")). Kopš 2018. gada VPP finansē no nozaru ministriju līdzekļiem - HSZ jomās šobrīd finansētas Izglītības un zinātnes ministrijas (kā nozares ministrijas) VPP. Sakarā ar divu minēto VPP atvēršanu pētniecībai HSZ no valsts budžeta piešķirts vairāk nekā puse no 2018. gadā izsludināto VPP finansējuma.

IZM katrai Viedās specializācijas (RIS3) jomai un HSZ kā RIS3 horizontālajai jomai ir noteikts viens eksperts, kas analizē attiecīgajā jomā ietilpstošo zinātnes nozaru datus. HSZ eksperts ir A. Blūms. Par HSZ, tāpat kā par citām nozarēm tiek apkopota to raksturojošā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija, un uz tās pamata veiktās analīzes tiek izmantotas nozares politikas veidošanā.

Gaidītais pētījumu rezultāts vai pievienotā vērtība gan Apvāršņa 2020 programmā kopumā, gan Latvijā finansētajiem pētījumiem ir ietekme tās dažādajās izpausmēs (sociālā ietekme (sociālie uzlabojumi), akadēmiskā ietekme (piem., jaunas metodoloģijas), ekonomiskā ietekme (jaunas darba vietas, jauni produkti un pakalpojumu, ekonomiskā izaugsme)). Latvijā minētajām pievienota ceturtā ietekmes joma - ietekme uz rīcībpolitiku. Nosauktās ir ietekmes mērīšanas pamatkategorijas, bet ietekmes rādītāju klāsts var būt plašāks. Ietekmes kritērijs Apvāršņa 2020 trešā pīlāra apakšprogrammas pieteikumu vērtēšanas procesā pēc punktu skaita ir līdzvērtīgs kā zinātniskā izcilība.

Programmā Apvārsnis 2020 paredzēta HSZ integrācija programmā (paredzēts, ka HSZ sniedz horizontālu pienesumu citu nozaru pētījumiem). Arī Latvijā Viedās specializācijas stratēģijā sociālās un humanitārās zinātnes nozares iezīmētas kā jomas ar horizontālu ietekmi. A. Blūms skaidroja, ka atkarībā no analīzēs iegūtiem secinājumiem, HSZ nozari var uztvert arī kā atsevišķu nozari.

Turpmāk tekstā nav atspoguļots IZM viedoklis - ministrija uzskata, ka horizontālā integrācija ir komplementāra, nevis izslēdzoša.

"Integrācijas" pieeja automātiski rada pieņemšanas vai nepieņemšanas situāciju. Galvenās jomas - zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas; viedie materiāli, tehnoloģijas un iznženiersistēmas; viedā enerģētika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas atbilst dabas zinātņu nozarēm, un to iekļāvums ir nodrošināts gan finansēšanas, gan atzīšanas aspektā. Sociālās zinātnes, un, vēl jo vairāk, humanitārās zinātnes sistēmā var iekļauties tikai tad, ja tās ir izmantojamas dabas zinātņu interešu jomā. Tas ir iespējams lietišķajiem pētījumiem, sevišķi sociālo zinātņu jomā (jauno tehnoloģiju tirgus izpēte, ieviešanas ietekmes, ekonomiskā efekta, sabiedrības attieksmes u.c. novērtējumi) bet gandrīz neiespējams fundamentālajos pētījumos HSZ jomā. Tādējādi, pat ja zinātnes politikas nostādnes pieļautu vienlīdzīgu attieksmi pret visām zinātnes nozarēm, izveidotā zinātnes sistēma nav piemērota šādas politikas īstenošanai. Nevelti, Apvāršņa 2020 ietvaros, rīkojot ekspertu grupas un konsultācijas, tiek meklēta atbilde jautājumam, kā nodrošināt auglīgu un efektīvu HSZ integrāciju projektā? Risinājumi ir savdabīgi, piemēram;

- apvienot HSZ un STEM ekspertus vienās komandās un visiem izstrādāt un apgūt vienotu projekta valodu;

- projekta rezultātus HSZ un STEM pārstāvjiem ziņot kopīgi;

- izveidot jauktu (HSZ un STEM) projekta rezultātu novērtēšanas institūciju;

- radīt un izkopt savstarpējas cieņas un ieinteresētības gaisotni starp HSZ un STEM ekspertiem, lai samazinātu naidīgu vai augstprātīgu attieksmi pret citas zinātņu nozares pārstāvjiem,

Ieteiktie risinājumi labi raksturo nepieņemšanas situācijas iespējamību un HSZ integrācijas grūtības, turklāt jāņem vērā, ka atbilde uz jautājumu - kā integrēt HSZ Apvāršņa 2020 programmā tiek meklēta par to HSZ daļu, kura teorētiski varētu atrast vietu programmas projektos, papildinot dabas zinātnieku devumu. Bet, ko darīt ar to HSZ daļu, kas tur iekļauties pat teorētiski nevar? Kur paliek fundamentālie pētījumi HSZ jomā, kurus dabas zinātņu jomā var finansēt Apvāršņa 2020 ietvaros? Atbilde ir - tos kopējas nācijas identitātes un patības saglabāšanas vārdā finansē no sabiedrības kopējiem līdzekļiem - valsts budžeta. Latvijas valsts to nav atteikusies darīt, turklāt, kā minēts iepriekš, pieejamo līdzekļu klāsts un apjoms vismaz humanitāro zinātņu nozarēm pēdējos gados ir palielinājies, taču joprojām nav pietiekošs.

Pieredze liecina, ka labvēlība vai nelabvēlība ir atkarīga no uzskata par nozares devumu un uzdevumiem. Sajūtu, ka iegūtais finansējums ir pārāk mazs un tas kavē HSZ nozaru pilnvērtīgu attīstību, sekmē nepierādīta proporcija finansējuma sadalījumā starp dabas un inženierzinātnēm (turpmāk izmantots saīsinājums DIZ) un HSZ un atklāti nievājoša attieksme pret gandrīz visām HSZ nozarēm un zinātniekiem, kuru cēlonis ir neizpratne par HSZ devumu valsts un sabiedrības attīstībai un pieņēmums, ka DIZ un HSZ devuma novērtēšanas kritēriji un metodikas var būt vienādas ("salīdzinot vienā finansējuma telpā, kritērijiem un metodikām ir jābūt vienādām"). Skaidrību var radīt pamatoti ietekmes un kvalitātes mērījumi, tāpēc konsīlija dalībnieki atbalstīja IZM izvirzītos trīs jautājumus/uzdevumus:

- Kā izmērīt HSZ pētniecības ietekmi (zinātnisko, sociālo, ekonomisko, rīcībpolitikas u.c.), īpaši ietekmi uz sabiedrību, lai pamatotu publiskā finansējuma ieguldījumus?

- Kādas izmaiņas nepieciešamas labākai ietekmes novērtēšanai?

- Ar kādiem instrumentiem varētu veicināt tiekšanos uz ietekmi? (..)

LZA HSZN rīkotā ekspertu konsīlija ieteikumi HSZ pārstāvjiem

1. HSZ kopienai jārosina diskusijas, kurās jāiesaista zinātnes pārvalde, pamatojot un pierādot HSZ lomu valsts un sabiedrības attīstībā, plašāku tēmu aktualizāciju un finansējumu.

2. Arī unikālas HSZ tēmas jārisina starptautiskā kontekstā un starptautiskā zinātnes piedāvājuma - pieprasījuma ietvaros, lai veicinātu Latvijas HSZ starptautisko nozīmību un paplašinātu finansēšanas avotus.

3. Vēlams turpināt un paplašināt starpnozaru sadarbību (piemēri LU institūtos).

4. Aktīvi jāpiedalās valsts attīstības plānu (tostarp galvenā plāna - NAP) tapšanā un zinātnes politikas veidošanas procesā, lai nepalaistu neievērotas HSZ objektīvās atšķirības un vajadzības. Iespējams, ir nepieciešams izveidot pastāvīgu darba grupu HSZ politikas veidošanas novērošanai un ietekmēšanai.

5. Nenogurstoši un nepārtraukti skaidrot HSZ nozīmi valsts un sabiedrības attīstībā nozaru ministriju, profesionālo nozaru apvienību, NEP, NVO, un nozaru vadošo uzņēmumu pārstāvjiem.

6. LZA vairāk pievērsties HSZ aktualitāšu apzināšanai un tālāk virzīšanai, sadarbojoties ar valsts pārvaldi.

7. Nedrīkst samazināt HSZ pašrefleksijas, jaunu virzienu veidošanās nozīmi, reducējot HSZ vērtību tikai uz pielietojamību. HSZ ir arī fundamentāla dimensija - attīstīt pašām sevi.

Zinātnes politikas veidotājiem

1. Latvijas zinātnes spēks ir tās pilnvērtīga un sabalansēta attīstība.

2. Nacionāli svarīgajām HSZ ir jādod priekšroka Latvijas zinātnes sistēmā, ņemot vērā, ka unikalitāte nav universalizējama.

3. Jāizveido tāda HSZ sistēma, kas nodrošinātu ilgtspējīgu HSZ fundamentālo darbu sagatavošanu un izdošanu (LZA projekti sadrumstaloti un mazi, VPP laiks īss, abās liela nenoteiktība).

4. Iesaistītajām ministrijām (IZM, KM (arī ĀM, AM, VARAM)) ieteikts vienoties par HSZ mērķprogrammu vismaz 10 gadu pētījumiem.

5. HSZ finansējums jāpalielina līdz vismaz ceturtdaļai vai pat trešdaļai no kopējā valsts zinātnes budžeta (arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla piekrīt, ka zinātnes finansējums ir jāpalielina, atsaucas uz plāniem palielināt finansējumu katru gadu par 20 milj. EUR).

6. Zinātnes politikā ir jārespektē HSZ atšķirības.

7. Ja zinātnes finansējums tiek balstīts tikai uz Viedās specializācijas stratēģijā (RIS3) noteiktajiem finansēšanas veidiem, kas faktiski paredzēta kā vadlīnijas Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošanai inovācijai un zinātnes sasniegumu ieviešanai, nevis fundamentāliem pētījumiem, tad valsts budžetā ir jāparedz speciāls finansējums fundamentāliem pētījumiem, tostarp HSZ jomā.

8. Ja tiek turpināta iepriekšējā kārtība, tad nākošajā Eiropas struktūrfondu līdzekļu izmantošanas periodā jāparedz pilnvērtīgas programmas arī HSZ fundamentālo pētījumu jomā, taču tas neatbilst ES nostādnēm par struktūrfondu izmantošanu (pamatvajadzības ir jāfinansē valstij pašai, un fundamentālā pētniecība HSZ jomā ir valsts pamatvajadzība).

9. Latvijas pārstāvjiem ES Parlamentā, EK un vēstniecībās būtu jāsekmē EK nostādņu atbrīvošana no pārlieku lielas zināšanu instrumentalizācijas, jārūpējas, lai neveidojas disbalanss starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm (piemēram, noteikt jauno dalībvalstu % daļu apstiprināto projektu skaitā (parasti ne- finansēšana ir saistīta ar ierobežotiem resursiem, nevis neapstiprināto projektu kvalitāti)).

10. Nozaru ministriju, profesionālo nozaru apvienību, NEP, NVO, un nozaru vadošo uzņēmumu ieteikumos valdībai par Latvijas zinātnes attīstību.

11. Starp 2% NATO noteiktā finansējuma aizsardzībai, daļai jābūt veltītai domāšanas un valstsgribas aizsardzībai.

12. Lai saprastu situāciju ar zinātni, nepieciešama pastiprināta humanitāro zinātņu - filosofijas, ētikas, kultūras vēstures, reliģijas, civilizāciju teorijas mācīšana visos izglītības līmeņos - pagaidām Latvijā notiek otrādi.

13. Jāattīsta medijpratība kā HSZ sadaļa, lai nezaudētu hibrīdkarā.

HSZ rezultativitātes novērtējumam

1. HSZ rezultativitātes novērtējumam jāseko nostādnei - Kas padarīts plašā spektrā?

2. Tikai SCOPUS datu bāzē esošo rakstu angļu valodā uzskaitījums nav adekvāts HSZ rezultātu apkopojums un nevar tikt izmantots par bāzes finansējuma piešķiršanas un apjoma noteikšanas kritēriju.

3. Grāmatas, antoloģijas un monogrāfijas ir galvenais rādītājs, kas ietekmē sabiedrību - tas jāņem vērā, vērtējot HSZ zinātnisko devumu.

4. HSZ pamatvalodai ir jābūt nacionālajai valodai (nevis angļu vai citai).

5. Latvijā nostiprinās pseidozinātnes, māņticība, misticisms, šamanisms, viltvāržu sektas, ticība burvestībām u.t.t., kas kopumā dara kaunu Latvijas kopējā saprāta līmenim. Humanitāro un sociālo zinātņu pienākums būtu mazināt māņticību, taču resursi neļauj pietiekami izvērsties publiskajā telpā. Jauno zinātnieku apvienība nāk ar iniciatīvu to apspriest RSU seminārā, vismaz ir, ar ko sākt...! Iespējams, ka tam sekos kāda LZA HSZN sanāksme.

6. Esošā valsts vara ir pārliecināta, ka tehnoloģijas un ekonomika noturēs spēkā Latvijas pastāvēšanu un nodrošinās sabiedrības lojalitāti apdraudējuma gadījumā, bet vērtību audzināšana var pagaidīt! Tā ir pilnīga aplamība, kad valstī tiek konstatēts patriotisma, valstsgribas trūkums. Šajā sakarā daudz lielākā mērā jāstiprina humanitārās zinātnes, paplašinot AM iecerēto valsts aizsardzības mācību skolās līdz pat mūžizglītības līmenim, kā arī jāveic pētniecība.

Zinātnes pārvaldības modernizācijai

1. Krīzi zinātnē rada kļūdas un ilgstoši greizas orientācijas zinātnes pārvaldībā un politikā. Zinātnes pārvalde meklē iespēju realizēt galvenokārt intereses, rada birokrātiskus priekšrakstus, kuros sapin pati sevi un pētniekus. Būtiski jāsamazina ar zinātni saistīto birokrātisko noteikumu daudzums.

2. Līdz šim zinātnes pārvaldes rīcība Latvijā nav guvusi sabiedrisku un valstisku vērtējumu, nav bijusi paškritiska un pakļauta ārējam novērtējumam, izņemot stingro Valsts kontroles ziņojumu par IZM darbību zinātnes jomā 2012. gadā, kuras ieteikumi palika bez ievērības, un iebildes METRIS ziņojumā u.c.

3. Jāveicina zinātnes pārvaldības modernizācija, IZM, VIAA, LR ZP, SUZa, u.c. iekļaujot izpratni par humanitāro un sociālo zinātņu nozīmīgumu pilsoniskās sabiedrības, hibrīdkara, ES un nacionālo valstu problēmu risinājumos.

4. Latvijas Zinātnes padomē ir jārada iespēja darboties un lemt divām Zinātnes padomes sekcijām - Dabas zinātņu un HSZ, lai spēcinātu HSZ attīstību, nodrošinot pienācīgu finansējumu (pēc Saeimas priekšsēdētājas biedres Dagmāras Beitneres-Le Gallas ierosinājuma).

5. Patlaban esošajos Noteikumos par bāzes finansējumu zinātnei jāmaina rezultativitātes uzskaitījums, kurā ir tikai SCOPUS, WoS datu bāzu raksti, bet iztrūkst monogrāfijas. Zinātniskas monogrāfijas (nevis kolektīvās ar 10-20 autoriem), kas balstītas uz padziļinātu pētījumu, jāietver rezultatīvajos rādītājos ar koeficientu 3.

6. Jāmaina Noteikumu sadaļa par LZP eksperta tiesību piešķiršanu humanitārajā nozarē, palielinot zinātniskas monogrāfijas vērtējumu (patlaban ir viens no variantiem: 1 raksts SCOPUS, 1 zinātniska monogrāfija, 1 nozīmīgs raksts Latvijas izdevumos; taču monogrāfija nav pielīdzināma "proceeding" tipa rakstam, tā ir vismaz 3 raksta veida publikāciju vērta).

7. Jāseko Lietuvas piemēram un Latvijas zinātnē LZP jānodala humanitārās un sociālās zinātnes atsevišķā Padomē, kurā tiek ievēlēti (nevis iecelti, kā LZP) labākie eksperti, kas izstrādā uz šīm zinātņu nozarēm vērstus vērtēšanas kritērijus, saskaņo tos ar valsts un sabiedrības vajadzībām. Nacionāli nozīmīgo tēmu vērtēšanā galavārds nedrīkst būt anonīmiem ārzemju ekspertiem, ņemot vērā, ka Latvijai ir sava nacionālā politika.

---

* Pilnu tekstu par konsīlija norisi, izvērtējumu, atziņām un ieteikumiem lasiet LZA mājaslapā, tas tiks publicēts arī kādā no tuvākajiem zinātniskā žurnāla "LZA Vēstis" A daļas numuriem. Piezīme - IZM piekrīt ne visām konsīlijā izteiktajām atziņām un slēdzieniem, kas arī tekstā norādīts.