Tā rakstīja

Skarbie deviņdesmitie

Rubrikā "Tā esot noticis" (gribi - tici, gribi - netici!) "Zinātnes Vēstneša" 1995. gada janvāra (1(85)) numurā ar virsrakstu "Darbu gan nepiedāvāja..." atstāstīts kāds kuriozs notikums, kas raksturo deviņdesmito gadu atmosfēru ne tikai atjaunotajā Latvijā.

"Mūsu fiziķi devās uz zinātnisku konferenci Francijā. Lai ietaupītu naudiņu, brauca "mikriņā", kur ceļā arī nakšņoja, trejdeviņos līkumos sagriezušies. Šoferītis, gods kam gods, viesnīcā. Viņam kā nekā jāsēž pie stūres. Konferences rīkotāju pabaroti un izguldināti, fiziķi laimīgi atgriezās mājās, jaunu ideju pārņemti. Vai nu tāpēc, ka bija teorētiķi nevis praktiķi un nezināja, ka Polijai jādrāžas cauri, neapstājoties pat sevispēc, viņi rīkojās tik vieglprātīgi, ka apstājās nakšņošanai. Kamēr šoferītis iekārtojās viesnīcā, pie braucējiem pienāca aizdomīgi vīri un painteresējās, "gģe glavnij".

"Vai jums kādas problēmas?" - fiziķi līdzcietīgi jautāja, domādami, ka vīri palikuši kājniekos un prasās par ceļabiedriem.

"Problēmas būs jums," piesolīja jautātāji. Kad "glavnij" bija atrasts, skaidrākas kļuva arī "problēmas" - pusi no visiem pirkumiem! Jēziņ, kādi pirkumi? Tie taču zinātnieki, pliki kā baznīcas žurkas uz Franciju braukuši, uz vietējo rēķina dzīvojuši, tikpat pliki atgriežas. Re, kur vēl konferences kartītes pie svārku atloka piespraustas. Ko nu muld! Kurš normāls cilvēks bez naudas uz ārzemēm brauc? "Bet mēs taču fiziķi!"

Beidzot noticējuši. Viens pat atzinās, ka skolā Oma likumu mācījies. Pieteikuši, ja ceļā vēl kāds aptur, teikt, ka tāds un šitāds licis laist garām. Šķiroties tas, kurš vismazāk runājis, kautrīgi bildis, ka viņš esot beidzis Kijevas Politehniskā institūta Metālapstrādes fakultāti, bet ar to inženiera aldziņu, paši saprotat...

Garām palaida, bet ne naktsmājas, ne darbu nepiedāvāja.

Avīzes pāršķirstīja Zaiga Kipere