17. maijā Latvijas Zinātnieku savienības (turpmāk - LZS) valde devās uz Rucavu, lai noturētu savu izbraukuma sēdi. To organizēja un vadīja LZS valdes locekle Nacionālā Botāniskā dārza pētniece bioloģijas doktore Ināra Bondare, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus vada zinātnisku programmu, kurā ietilpst gan Dendroloģijas parka izveide Rucavas Muižas kalnā, gan rododendru stādījumi pie Rucavas pamatskolas, gan Rucavas centra apzaļumošana un krūmmelleņu plantācija.

Par sākumu pirms vairāk nekā 20 gadiem I. Bondare stāsta: "Pirmo dendroloģisko parku Latvijā savā muižā Skrīveros izveidoja fon Siverss, kurš bija studējis bioloģiju un mežzinātnes Tērbatas universitātē un bija iecerējis savākt vienkopus visus ziemeļu puslodes mērenās joslas kokus un krūmus. Viņam sekojot, katrs muižnieks pie savas muižas stādīja lielāku vai mazāku parku. Tā tas bija līdz Pirmajam pasaules karam. Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā - 20. gs. starpkaru periodā - šīs nozares netika sevišķi attīstītas. No 1971. līdz 1979. gadam tapa Kalsnavas arborētums. Tajā laikā, sākot no 1970. gadu sākuma, Salaspils Botāniskā dārza dendrofloras nodaļas ļaudis - profesors Raimonds Cinovskis, profesors Andris Zvirgzds, doktors Tarass Pūka un citi dendrologi apsekoja visus stādījumus, kas Latvijā bija saglabājušies - muižu parkus, pilsētu parkus, kapsētas, lai veiktu inventarizāciju. Apkopojot materiālus, izrādījās, ka Lejaskurzemē, salīdzinot ar pārējo Latviju, pateicoties klimatiskajiem apstākļiem, varētu augt par 500 sugām vairāk. Tad profesoram Cinovskim radās pārliecība, ka Liepājas rajonā jāveido savs arborētums. Izvēle krita uz Rucavu. Bet kur tieši? Pēc Padomju armijas aiziešanas 1994. gadā, kad jau varējām pa šo teritoriju brīvi staigāt, lejā, Sventājas upes krastā pie svētavota, skatoties uz brikšņiem apaugušo Muižas kalnu, kur pirms kara bija stāvējusi Rucavas muiža, teicu: "Ja man šis projekts jāvada, tad tikai tur!" Kalns un teritorija pie skolas tika sagatavoti stādīšanai, Salaspils Botāniskajā dārzā izaudzēts stādāmmateriāls un 1998. gadā tika veikti pirmie stādījumi. Labākas saprotamības dēļ to nosauca par Dendroloģisko parku. Tas ir sabiedrisks, visiem brīvi pieejams ar noteikumu neko nelauzt vai aizņemties, parka aprūpe pilnībā ir Rucavas novada domes ziņā. Tajā pat laikā tur norit ļoti nopietni zinātniskie pētījumi." I. Bondare rāda biezu papīra lapu žūksni, kur atzīmēta katra koka vai krūma "biogrāfija" - kad iestādīts, kā kopts, kā izturējies dažādos laikapstākļos, jo pētījuma praktiskais pielietojums ir izraudzīties tādas mūsu planētas ziemeļu puslodes mērenās klimata zonas koku un krūmu sugas, kuras varētu "pieradināt" mūsu apstākļiem un pavirzīt vairāk uz ziemeļiem no to tradicionālās "dzīves telpas", tādējādi bagātinot Latvijas daiļdārzu, parku un apstādījumu floru.

Cieši sadarbības partneri ir Japānā, Ķīnā, Korejā. I. Bondare sevišķi uzteic Japānu, kuras vēstnieki Latvijā tradicionāli ir arī dārzu mīļotāji (lai atceramies Japānas vēstnieka dāvanu Rīgai - japāņu ķiršus sakuras Uzvaras parkā). Krāšņais rododendru dārzs pie skolas tapis no sēkliņām, kas iegūtas Tālajos Austrumos, Sahalīnā, Japānā, Ķīnā, Ziemeļamerikā, Kaukāzā. Atšķirībā no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza un Babītes rododendru dārza tās nav selekcionētas šķirnes vai hibridi, bet tikai un vienīgi dabā sastopamas sugas.

Jaunākais projekts, kas nupat tapis, ir simt rododendru dobe Latvijas simtgadei pie Rucavas pamatskolas, kas papildinās krāšņos stādījumus, kurus Zinātnieku savienības valdes locekļiem bija prieks redzēt to pilnā plaukumā.

LZS valdes sēde sakrita ar vēl kādu notikumu - tika oficiāli atklāta koka laipa dendroloģiskajā parkā ar skatu platformu Muižas kalna galā tiem, kurus apgrūtina iešana pa zāli (dendroloģisko parku iecienījuši kāzinieki). Nākotnē tur varētu uzbūvēt arī astoņus metrus augstu torni ar skatu uz 9 kilometrus tālo Baltijas jūru un Lietuvas tumšajiem mežiem Sventājas ielejas pretējā krastā.

Dalībnieku vārdā paldies par skaisto, informācijas bagāto dienu Inārai Bondarei un LZS valdes priekšsēdētājam Uldim Grāvītim.

Zaiga Kipere

Rucavas Muižas kalna dendroloģiskajā parkā LZS valdes locekļi stāda hibrīdgobu - Ulmus ‘Wentwothii Pendula' Foto A. Āboltiņš