ILGA APINE
(13.03.1928.-01.06.2019.)

2019. gada 1. jūnijs nesa skumju vēsti vēsturnieces, profesores, LZA korespondētājlocekles Dr.habil.hist. Ilgas Apines (dzim. Rutmane) kolēģiem, bijušajiem studentiem un draugiem - profesores Apines vairs nav starp mums...

Ilga Apine dzimusi 1928. gadā Krievijā, Maskavā. 1945. gadā uzsāktas studijas Latvijas Valsts Universitātes (LVU) Filoloģijas fakultātē, kuru, absolvējot 1950. gadā, viņa iestājās klātienes aspirantūrā un studēja vēsturi VK(b)P vēstures specialitātē. Aspirantūru pabeidza 1953. gadā un saņēma norīkojumu darbam LVU par PSKP vēstures pasniedzēju. Tajā pašā gadā aizstāvēta vēstures zinātņu kandidāta, bet 1972. gadā - vēstures doktora disertācija. Doktora disertācijas tēma "Latvijas sociāldemokrātijas cīņa par strādnieku klases internacionālo vienotību (1893-1917)". 1974. gadā
I. Apine ievēlēta par Pētera Stučkas LVU profesori, bet 1978. gadā - par LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. 1992. gadā LPSR iegūtais zinātniskais grāds pielīdzināts Latvijas Dr.habil.hist.

Viena no profesores Apines zinātniskās intereses jomām saistījās ar LSDSP vēstures jautājumiem, īpaši - Latvijas sociāldemokrātu teorētiskajiem uzskatiem par nacionālo jautājumu, kas vainagojās ar monogrāfijām "Latvijas sociāldemokrātija un nacionālais jautājums (1893-1917)" (1974) un "1905.-1907. gada revolūcija Latvijā un latviešu sociāldemokrāti" (2005).

1989. gadā Ilga Apine sāka darbu LPSR ZA Filozofijas un tiesību institūta Kultūras un nacionālo attiecību nodaļā, kopš 1990. gadiem viņa darbojās LU Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centrā, piedaloties projektā "Nacionālie procesi Latvijā" u.tml., LU lasīja speckursus etnopolitikā un etnopsiholoģijā, vadīja bakalaura, maģistra un promocijas darbus.

Profesore piedalījās valsts programmu "Sabiedrības integrācija Latvijā", "Lībieši Latvijā", kā arī citu rīcībpolitikas iniciatīvu izstrādē un aktīvi iesaistījās sabiedrības integrācijas problēmu izpētē. Šajā jomā tapuši daudzi nozīmīgi darbi, t.sk. "Baltkrievi Latvijā" (1995), "Slāvi Latvijā" (1998) un "Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums" (2007) kopā ar V. Volkovu, "Ievads etnopsiholoģijā" (2001) u.c.

Kopumā profesore ir vairāk nekā 200 rakstu, vairāk nekā 15 dažādu mācību grāmatu un monogrāfiju, kā arī daudzu populārzinātnisku rakstu autore. Neraugoties uz to, Ilga Apine prata harmoniski sadalīt savu laiku starp zinātni, hobijiem un ģimeni. Viņa lepojās ar saviem bērniem un mazbērniem un ļoti priecājās par mazmazbērniem.

Par zinātniskiem pētījumiem etnisko attiecību jomā un ieguldījumu tolerantas un demokrātiskas Latvijas sabiedrības veidošanā 2003. gadā Ilga Apine saņēma LZA un "Aldara" gada balvu zinātnē, bet par pedagoģisko darbību profesore allaž saņēmusi un saņems atzinīgus vārdus no saviem studentiem.

Visdziļākā līdzjūtība profesores Ilgas Apines tuviniekiem.

Sit tibi terra levis!