2019. gada 11. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika svinīgs pasākums, kurā stipendijas katru 6000 EUR vērtībā saņēma septiņas Baltijas valstu zinātnieces - trīs zinātņu doktores un četras grāda pretendentes (vairāk par laureātēm lasiet 2. lpp.). Pasākuma vadītājs Valdis Melderis bilingvāli (latviešu un angļu valodā) un atraktīvi veica savus pienākumus un raudzīja, lai Valsts valodas likuma normas ceremonijā netiktu pārkāptas.

Pasākumu atklāja namatēva - LU rektora, profesora, akadēmiķa Indriķa Muižnieka - uzruna. Tajā LU rektors sveica klātesošos ar 15. gadskārtu kopš stipendijas ieviešanas Latvijā, izteica prieku, ka par pasākuma norises vietu šogad izvēlēta LU, un atzīmēja, ka šis pasākums lieliski papildina LU 100 jubilejas svinībām veltīto norišu kalendāru. Tāpat I. Muižnieks pauda personisku gandarījumu par to, ka starp laureātēm, kas 15 gadu laikā saņēmušas šo augsto novērtējumu, ir vairākas viņa studentes - gan tās, kas klausījušās lekciju kursu virusoloģijā, gan divas doktorantes.

No kreisās: Latvijas žūrijas pārstāvji akadēmiķi Mārcis Auziņš, Vija Kluša, Ivars Kalviņš, L`ORÉAL ģenerālmenedžeris Baltijas valstīs un Polijā Nīlss Jūls, pasākuma patronese Vaira Vīķe-Freiberga un šī gada laureātes Foto J. Saliņš

Lielām ovācijām sagaidītajā pasākuma patroneses, Latvijas Valsts prezidentes (1999-2007), akadēmiķes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunā galvenais uzsvars bija likts uz dzimumu līdztiesības jomu un sieviešu spēju sadalīt savu laiku, lai noteiktas stundas varētu pavadīt laboratorijās, kas ir nepieciešams priekšnoteikums dabaszinātņu pētījumiem. Šo 15 gadu garumā L`ORÉAL stipendiju laureātes, demonstrējot augstus sasniegumus zinātnē un tai pat laikā esot elegantas, skaistas un ģimenes dzīvē laimīgas sievietes, palīdz lauzt iesīkstējušos stereotipus par sievietes lomu sabiedrībā. V. Vīķe-Freiberga atzina, ka ļoti atbalsta stipendiātes viņu pūlēs doties uz skolām un tikties ar skolēniem, lai būtu kā piemērs meitenēm. Viņa ierosina arī nevairīties no intervijām sieviešu žurnālos un ļaut sevi fotografēt, jo tas viss ļaus jaunajām meitenēm, pusaudzēm pierast pie domas, ka sieviete var dzīvē darīt jebko, viņai nekas nav aizliegts, jo "mēs savā sabiedrībā vairs negribam nekādus griestus redzēt - ne no svina, ne no vara, ne no stikla arī!". Savu uzrunu Vīķe Freiberga noslēdza ar vēlējumu: "Lai jums visām, jaunām zinātniecēm, ir spožas karjeras un laimīgas dzīves!"

Izglītības un zinātnes ministre un UNESCO Latvijas Nacionālas komitejas viceprezidente Ilga Šuplinska savā apsveikumā L`ORÉAL stipendiātēm uzsvēra koncepta "cits" (=svešs) būtību un akcentu maiņu tā saturā - no svešā saskatīšanas ārpus sevis uz tā meklējumiem pašam sevī. Ministre norādīja uz humanitāro zinātņu lomu minēto priekšstatu maiņā un izteica cerību, ka kādreiz līdzās stipendijas laureātēm - dabaszinātniecēm - būs apbalvotas arī humanitārās jomas pārstāves.

"Ļoti dziļa un patiesa cieņa man bija pret katru no šīm nominantēm tieši tādēļ, ka viņām ir svarīgs līdzsvars. Viņas nemēģina maskēties, tēlot un noslēpties, - viņas ir sievietes zinātnē! Ar mūžīgo cīņu starp to, kā sabalansēt mātišķo, ģimenes rūpes un to, kas nepieciešams zinātnei. Ar mūžīgo atklāsmes prieku un ar prieku nepazaudēt vitalitāti un bērnu sevī. Un man tā šķiet, tas ir svarīgākais ieguvums," atzina Ilga Šuplinska.

L`ORÉAL ģenerālmenedžeris Baltijas valstīs un Polijā Nīlss Jūls (Niels Westerbye Juhl), raksturojot uzņēmuma politiku, minēja, ka viens no tā uzdevumiem ir mainīt priekšstatus un līdz ar to darīt pasauli labāku. Viņš lepojas ar L`ORÉAL iespēju kopš 1998. gada sniegt stipendijas 3000 sievietēm zinātnē visā pasaulē, starp tām - kopš 2005. gada - 53 zinātniecēm Baltijas valstīs. Uzņēmums apzinās zinātnes nozīmi arī L`ORÉAL izaugsmē un kvalitatīvu produktu attīstībā, ko apliecina tā finanšu ieguldījumi inovācijās un zinātnē. L`ORÉAL vārdā N. Jūls teica milzīgu paldies stipendiju "Sievietēm zinātnē" saņēmējām par viņu aicinājumu un veltīšanos zinātnei - "jūsu pētījumi ir zinātnes nākotne!". Arī pašām stipendiātēm balva sniedz atzinību un pārliecību par to, ko viņas var, tas dod iespēju viņām pierādīt sevi un, kas vēl svarīgāk, iedvesmot citus. L`ORÉAL pārstāvis pateicās partneriem - UNESCO Nacionālajām komitejām, Zinātņu akadēmijām Baltijas valstīs, bez kuru atbalsta šāda rezultāta nebūtu. Un īpašu paldies teica šī projekta patronesei - Vairai Vīķei Freibergai, "bez kuras mēs arī šodien šeit nebūtu un nesvinētu".

Pasniedzot stipendijas Igaunijas zinātniecēm Dr. Tūlai Sepai (Tuul Sepp) un Mg.sc. Kārinai Partai (Kaarin Parts), Igaunijas Zinātņu akadēmijas (IZM) prezidents Tarmo Somere (Tarmo Soomere) uzsvēra, ka jebkura veida diskriminācija ir stingrā pretrunā ar zinātnes būtību, un tā nevar būt akadēmiskās vides sastāvdaļa. Zinātnes būtība ir atklāt nezināmo un dalīties ar sabiedrību. Viņš uzsvēra divu jomu - darba efektivitātes, kam nav saistības ar garām darba stundām un kāda dzimuma prioritāti laika resursa izmantošanā, un kvalitātes nozīmi zinātnē, un tieši to dēļ šovakar varam sveikt sievietes zinātnē un svinēt. IZA prezidents T. Somere atzinīgi novērtēja partnerību starp L`ORÉAL, UNESCO un zinātņu akadēmijām, kas pierādot, ka pārmaiņas zinātnē ir ne vien nepieciešamas, bet tās ir iespējamas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis savā uzrunā vispirms uzsvēra panākumus Baltijas jūras valstu reģiona zinātnieku sadarbībā, kuras pamatā ir līdzīga mentalitāte, infrastruktūra, zinātniskās pieejas un izpētes objekti. Kā piemēru sievietes iespējām zinātnē, LZA prezidents minēja šogad ALLEA (All European Academies) Ģenerālās asamblejas laikā (Berne, 10. maijs) Londonas Universitātes koledžas profesorei, ekonomistei Marianai Macukato (Mariana Mazzucato) pasniegto "Madam de Staël" balvu (The All European Academies Madame de Staël Prize for Cultural Values), piebilstot, ka sieviete - šīs balvas laureāte - nav ierasta prakse. M. Macukato specialitāte ir ekonomika un inovācijas, viņas padomos ieklausās Eiropas ekonomisti un politiķi. O. Spārītis noslēdza savu uzrunu ar tēzi par "parāda atdošanu sievietēm zinātnē", sakot, ka šodien ir īstā reize teikt zinātniecēm, "cik ļoti lepojamies par viņu sasniegumiem, cik ļoti mēs mīlam viņās viņu sievišķību un cik ļoti apbrīnojam viņu neparasto intuīciju, tālredzību un to šarmu, ar kuru viņas veic visgrūtākos uzdevumus!"

"Jūs esat vislabākās! Tiešām vislabākās," tā šī gada laureātes - Dr. Marinu Makrecku-Kūku, Mg.sc.ing. Lauru Dembovsku un Mg.sc.ing. Janu Vecstaudžu - uzrunāja Latvijas žūrijas priekšsēdētājs akadēmiķis Ivars Kalviņš, "bet aiz jums ir ļoti daudz izcilu zinātnieču". Akadēmiķis atzīmēja, ka Latvijā vien nācās izvērtēt 41 pretendenti uz šo atzinību, un tas nebija viegls uzdevums žūrijai. Tas, ka šodien tiek apbalvota zinātniece, kas jau reiz bijusi stipendijas laureāte, - žūrijai bijis liels pārsteigums. Apbalvota kā grāda pretendente, Marina Makrecka-Kūka šodien saņem balvu kā zinātņu doktore. Un tas ir viens no pozitīviem piemēriem, kā L`ORÉAL stipendija spēj ietekmēt jaunās zinātnieces karjeras attīstību.

Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Jūras Banis (Banys) atzinās, ka ir ļoti pagodināts teikt uzrunu "Sievietēm zinātnē" balvu pasniegšanas ceremonijā, jo īpaši tāpēc, ka pats daudz laika ir pavadījis laboratorijā un zina, cik grūts darbs tas ir. Tas ir smags darbs, kurā nepieciešama pacietība un neatlaidība. Vēršoties pie šī gada laureātēm, Lietuvas zinātniecēm Dr. Jurgitas Skiecevičienes un Mg.sc. Mildas Alksnes, viņš aicināja neapstāties, turpināt veikt pētījumus un izdarīt jaunus atklājumus, lai attaisnotu atziņu, ka Baltijas valstis nav bagātas ar dabas resursiem, bet - gudriem prātiem!

Ceremonijas noslēgumā uz skatuves tika aicinātas visas (53!) stipendijas "Sievietēm zinātnē" laureātes, kas saņēmušas šo augsto novērtējumu kopš tā iedibināšanas Baltijas valstīs 2005. gadā.

I. Boldāne-Zeļenkova
foto L'ORÉAL Baltic

2019. gada 11. jūnijā Latvijas Universitātes Lielajā aulā svinīgā ceremonijā tika godinātas septiņas 2019. gada prestižās stipendijas "L`ORÉAL Baltic" "Sievietēm zinātnē" laureātes. Atzīmējot 15. stipendijas gadadienu Latvijā, šogad septiņas stipendijas - katru 6 000 eiro apmērā - saņēma Mg.sc.ing. Jana Vecstaudža, Mg.sc.ing. Laura Dembovska un Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka no Latvijas, Dr. Jurgita Skiecevičiene un Mg.sc. Milda Alksne no Lietuvas, kā arī Mg.sc. Kārina Parta (Kaarin Parts) un Dr. Tūla Sepa (Tuul Sepp) no Igaunijas. "L`ORÉAL Baltic" "Sievietēm zinātnē" stipendiju programma tiek īstenota sadarbībā ar visām trīs Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Žūrijas pārstāvis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas priekšsēdētājs, profesors Jānis Spīgulis norāda: "Bija jāizvērtē 41 pieteikums, un galvenais atlases kritērijs bija zinātniskā izcilība - publicēto darbu nozīmība, ņemot vērā žurnālu impaktfaktorus un rakstu citējamību (t.sk. Hirša indeksu), dalība ar referātiem prestižākajās starptautiskās konferencēs un agrāk saņemtās atzinības par pētniecisko darbu. Pirmajā solī tika noskaidrotas līderes katrā nominācijā un pēc tam slēgtā balsojumā žūrija izšķīra, kurām Latvijas zinātniecēm šogad piešķiramas "Sievietēm zinātnē" stipendijas."

Mg.sc.ing. Laura Dembovska kopš 2014. gada ir doktorantūras studente un pētniece Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūtā. Laura Dembovska saņems stipendiju par pētījumu, kas tiks izstrādāts saistībā ar sārmu aktivizētiem alumosilikātu kompozītiem ar siltumizturīgiem agregātiem un to pielietojumu rūpniecībā. Šī pētījuma ietvaros viņa izstrādās jaunus kompozītmateriālus, kam ir augsta temperatūru izturība un kas izgatavoti no atkritumiem un blakusproduktiem, ievērojot vadlīnijas attiecībā uz dabas resursu saprātīgu izmantošanu, atkritumu pārstrādi un CO₂ izmešu ierobežojumiem, kas noteikti gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.

Mg.sc.ing. Jana Vecstaudža kopš 2011. gada strādā Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā, bet no 2014. gada viņa ir pētniece. Jana Vecstaudža stipendiju saņems par pētījuma projektu saistībā ar nanostrukturēta un biomimētiska amorfa kalcija fosfāta biomateriāliem kaulaudu inženierzinātnēm. Pētījuma mērķis ir radīt un pētīt kaulu pildvielu granulas, kas veidotas no amorfa kalcija fosfāta. To īpašās iezīmes būs modificēts ķīmiskais sastāvs un struktūra. Iegūtās materiāla īpašības veicinās jaunu kaulu veidošanos pēc implantācijas un saīsinās pacienta atveseļošanās laiku pēc operācijas.

Dr.pharm. Marina Makrecka-Kūka kopš 2008. gada strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā, un kopš 2017. gada viņa ir vadošā pētniece. Marina Makrecka-Kūka stipendiju saņems par pētījumu saistībā ar acilkarnitīniem, mitohondriju veselību un imūnmetabolismu, kas ir svarīgi veselīgai novecošanai. Marinas Makreckas-Kūkas pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā saglabāt šūnu "enerģijas ražošanas stacijas" - mitohondrijus - veselīgus, lai imūnsistēmas funkcionēšana un novecošana noritētu normāli. Šī projekta rezultāti nodrošinās jaunas zināšanas par "komunikāciju" starp audiem un asins šūnām, kā arī sniegs jaunu ieskatu par tādu slimību rašanos un progresu kā sirds mazspēja, diabēts un sepse.

Dr. Jurgita Skiecevičiene kopš 2005. gada strādā Lietuvas Veselības zinātņu universitātes Gremošanas sistēmas pētījumu institūtā un Klīniskās un molekulārās gastroenteroloģijas laboratorijā. No 2016. gada viņa ir vecākā zinātniece un kopš 2009. gada - laboratorijas vadītāja. Dr. Jurgitas Skiecevičienes pētījums ir par gremošanas trakta pirmsvēža un ļaundabīgu saslimšanu, kā arī saslimšanas biomarķieru noteikšanu, izmantojot dažādas genomikas tehnoloģijas. Šī projekta galvenais mērķis ir noteikt asinīs cirkulējošo molekulu profilu un, integrējot "-omiku" un klīniskos datus, iegūt biomarķierus kuņģa vēža neinvazīvai diagnostikai, uzraudzīšanai un iznākuma prognozēšanai.

Mg.sc. Milda Alksne ir jaunākā pētniece Viļņas Universitātes Bioloģijas centra Bioķīmijas institūta Bioloģisko modeļu nodaļā. Milda Alksne stipendiju saņems par pētniecības projektu saistībā ar angioģenēzes potenciāla veicināšanu ar veidojumiem, kas radīti kaulaudu reģenerācijai. Šī pētījuma mērķis ir attīstīt novatorisku bioloģiski savietojamu karkasu, kas demonstrētu osteogēnu un angiogēnu potenciālus. Izmantojot 3D printēšanas tehnoloģijas un dažādojot 3D printēšanai izmantojamus materiālu savienojumus, paredzēts radīt nedārgu, ātri izveidojamu un personalizētu mākslīgo karkasu kaulaudu reģenerācijai. Iegūtie rezultāti varētu būtiski veicināt kaulu reģenerācijas medicīnas progresu, kas pavērtu jaunas iespējas kaulaudu slimību ārstēšanas uzlabošanai.

Dr. Tūla Sepa (Tuul Sepp) kopš 2012. gada ir Tartu Universitātes dzīvnieku ekoloģijas pētniece. Tūla Sepa stipendiju saņems par pētījumu saistībā ar Baltijas jūras plekstu mūsdienu attīstību - pielāgošanos piesārņotajai onkoģenētiskajai ūdens videi. Pašreizējais projekts koncentrējas uz jūras piesārņojumu, jo Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē, un ir zināms, ka piesārņojums zivīm izraisa vēzi. Tūla Sepa plāno aplūkot pielāgošanos piesārņojumam un labāk izprast aizsargmehānismus, ko daba spēj radīt pret vēzi. Šis projekts var uzlabot mūsu izpratni par vēža attīstību un sniegt ierosinājumus terapiju veikšanai nākotnē.

Mg.sc. Kārina Parta (Kaarin Parts) ir Tartu Universitātes doktorantūras studente ar specializāciju botānikā un ekoloģijā. Viņa kopš 2014. gada ir ekofizioloģijas speciāliste Ekoloģijas un zemes zinātņu institūtā. Kārina Parta stipendiju saņems par pētniecības projektu saistībā ar gaisa mitrināšanas un apūdeņošanas ietekmi uz nokareno bērzu ektomikorizas kolonizētājiem. Šī projekta galvenais mērķis ir noteikt ar sakņu sistēmu saistīto sēnīšu kopienu. Tas ir nepieciešams, lai izvērtētu kopienas dinamiku un iepriekš dokumentēto noturību pret mitrināšanas ietekmi, lai salīdzinātu apūdeņošanas un mitrināšanas ietekmi, noskaidrotu šo izmaiņu mehānismus, kā arī aplēstu būtisku vides izmaiņu faktoru ietekmi uz ekosistēmas funkcionēšanu.

Kopš L'ORÉAL Baltic stipendijas programmas ieviešanas Latvijā, 15 gadu laikā atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmušas 45 zinātnieces no Latvijas. Kopš 2017. gada stipendijas programma ir paplašināta un Baltijas reģionā ir apbalvotas četras zinātnieces no Lietuvas un četras no Igaunijas.

L'ORÉAL Baltic publicitātes foto

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska

LU rektors Indriķis Muižnieks

Igaunijas ZA prezidents Tarmo Somere, Nīlss Jūls

Lietuvas ZA prezidents Jūras Banis