Laikā no 22. līdz 24. maijam Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehniskajā fakultātē (TF) notika 18. Starptautiskā zinātniskā konference "Engineering for Rural Development". Jelgavas inženierzinātniekiem vienmēr bijis plašs vēriens¹, vēl padomju varas gados eksistēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Jauno zinātnieku padome, kura koordinēja zinātnisko jaunradi. Tā, piemēram, 1990. gada 3.-5. maijā Jelgavā divi jauni cilvēki patstāvīgi sarīkoja Vissavienības konferenci "Проблемы производства и переработки молока" (Piena ražošanas un pārstrādes problēmas), vadīja darbu divās sekcijās un piedāvāja augstskolas grāmatvedībai naudu par telpu izmantošanu konferencei. Par dalībnieku naudu bija izdots plašs prezentēto referātu tēžu krājums. Tagad viss ir citādāk, konferenci organizē divas komitejas, kopā 39 cilvēki. Konferences organizācijas komiteja (10 cilvēki) ar LLU TF Lauksaimniecības tehnikas institūta asociēto profesoru Jāni Palabinski priekšgalā un konferences programmas komiteja (27 cilvēki) LLU TF LTI vadošā pētnieka Aivara Āboltiņa vadībā. Konferences programmā iekļautas LLU TF dekāna Ilmāra Dukuļa, LLU Mācību prorektora Aigara Laizāna, programmas komitejas priekšsēdētaja Aivara Āboltiņa un citu prominentu personu uzrunas.

Starptautiskās konferences "Engineering for Rural Development 2019" plenārsēdes ietvaros Arvīda Leppika vārdbalvu saņēma Ulbrokas zinātnes centra vadītāja vietnieks vadošais pētnieks Dainis Viesturs. Konferences programmu krāšņoja Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas nosaukums. Darbu sešās sekcijās vadīja Semjons Ivanovs, Raimunds Selegovskis, Vitālijs Osadčuks, Gints Birzietis, Aivars Āboltiņš, Baiba Briede. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle, LLU rektore Irina Pilvere kopā ar līdzautoriem prezentēja divus referātus.

Konferencē diskutēja par lauksaimniecības tehniku, lopkopību, atjaunojamo un tradicionālo enerģiju, SEG emisiju, atkritumu apsaimniekošanu, agroinženierijas tehnoloģijām, mehānismiem, kontroles sistēmām, materiālzinātni, transportu, loģistiku, degvielu, tehniskiem šķidrumiem, modelēšanu, CAD, CAE, CNC, CAM, PDM, PLM, ĢIS un BIM tehnoloģijām, inženierzinātņu izglītību, inženiertehnisko ekonomiku un tehnoloģiskiem pētījumiem. Konferences rakstu krājumā ir publicēti gandrīz trīs simti zinātniski raksti, pieejams: http://www.tf.llu.lv/conference/proceedings2019/.

Kopumā konferencē piedalījās zinātnieki no 23 valstīm - Argentīnas, Austrālijas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Kanādas, Čehijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Ungārijas, Izraēlas, Itālijas, Kazahstānas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Maķedonijas, Rumānijas, Krievijas, Slovākijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas. Tas izskaidrojams ar to, ka konference kļūst atpazīstamāka, visi raksti, kas iekļauti konferences rakstu krājumā, tiek indeksēti SCOPUS datu bāzē. Ja savas darbības sākumā tā bija orientēta uz vietējo tehnisko fakultāšu zinātniekiem, tad, palielinoties kvalitātei ar angļu, latviešu un krievu darba valodām, konference tagad jau kļuvusi par notikumu Eirāzijas inženierzinātnes mērogā.

Ivans Griņevičs,
Starptautiskā Lauksaimniecības universitāte

¹ Sk. Aivara Āboltiņa rakstu Zinātnes Vēstnesī 2016.g. 6.jūnijā, pieejams:
http://www.lza.lv/images/stories/zv/zv511.pdf

Rahims Geidarovs (RTU) prezentē slaukšanas mašīnas pētījumu rezultātus. Sekcijas vadītājs Vitālijs Osadčuks (LLU) un vietnieks Oldrich Latal (Čehija) Foto I. Griņevičs